Uz 2015. gada jūniju, skatoties pēc patēriņa cenu indeksa jeb PCI izmaiņām, Latvijas gada inflācija bija 0,6%, gada pamatinflācija bija 1,6%, 12 mēnešu vidējā inflācija bija 0,5%, bet mēneša inflācija bija -0,2%. Savukārt, skatoties pēc saskaņotā patēriņa cenu indeksa jeb SPCI izmaiņām, gada inflācija bija 0,7%, bet 12 mēnešu vidējā inflācija bija 0,6%. 2015. gada 1. ceturksnī Latvijas nominālais IKP jeb iekšzemes kopprodukts bija 5509,60 miljoni eiro, bet reālais IKP bija 2,0% g/g. Uz 2015. gada jūniju pēc darba dienu skaita izlīdzinātais apstrādes rūpniecības produkcijas fiziskā apjoma indekss bija 4,4% g/g, bet mazumtirdzniecības apgrozījums salīdzināmās cenās bija 6,8% g/g. Uz 2015. gada maiju Latvijas eksports bija 797,6 miljoni eiro, bet eksporta izmaiņas bija -2,8% g/g. Savukārt Latvijas imports bija 985,8 miljoni eiro, bet importa izmaiņas bija -0,9% g/g. Tajā pašā laikā Latvijas ārējās tirdzniecības saldo bija -188,2 miljoni eiro. 2015. gada 1. ceturksnī tekošā konta saldo bija -23,5 miljoni eiro, bet tekošā konta saldo attiecība pret IKP bija 0,4%. Tāpat ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā bija 217,7 miljoni eiro, bet ārvalstu tiešo investīciju Latvijā neto plūsma bija 3,9% pret IKP. 2015. gada jūnijā Latvijā reģistrētā bezdarba līmenis bija 8,6%, bet reģistrēto bezdarbnieku skaits bija 80,7 tūkstoši. 2015. gada 1. ceturksnī darba meklētāju īpatsvars bija 10,2%. Tāpat nominālās bruto darba algas pārmaiņas bija 10,2% g/g, bet reālās darba algas jeb neto algas pārmaiņas bija 6,8% g/g. Uz 2015. gada maiju valsts konsolidētā kopbudžeta bilance tekošajā mēnesī bija 102,6 miljoni eiro, bet valsts konsolidētā kopbudžeta bilance kopš gada sākuma bija 257,5 miljoni eiro. Tāpat valsts konsolidētā kopbudžeta izdevumi kopš gada sākuma bija 6,0% g/g. Valsts un pašvaldību parāds bija 8284,2 miljonu eiro apmērā, bet valsts un pašvaldību parāds procentuālā izteiksmē bija 33,4% no IKP. Latvijas nodokļu ieņēmumi kopš gada sākuma bija 6,1% g/g. Uz 2015. gada jūniju rezidentu noguldījumu atlikums bija 9533,50 miljoni eiro, bet rezidentu noguldījumu atlikums procentuālā izteiksmē bija 7,3% g/g. Rezidentu kredītu atlikums bija 12459,80 miljoni eiro, bet rezidentu kredītu atlikums procentuālā izteiksmē bija -3,6% g/g. Uzņēmumiem eiro izsniegto kredītu vidējā svērtā procentu likme bija 3,60. Runājot konkrēti par Latvijas finanšu stabilitāti, jāsaka, ka svarīgākie finanšu sektora attīstību raksturojošie rādītāji turpina arvien uzlaboties, proti, palielinās gan kredītiestāžu kopējā peļņa, gan darbības efektivitāte un kapitāla atdeve, kā arī augsta saglabājas kredītiestāžu kapitalizācija un likviditāte. Ņemot vērā to, ka Latvijā novērojami mērenas ekonomiskās izaugsmes apstākļi, iekšzemes aizņēmēju maksātspēja un kredītiestāžu kredītportfeļa kvalitāte arvien uzlabojas, bet kredītiestāžu rezidentiem izsniegto kredītu atlikums samazinās. Jāuzsver, ka vājas kreditēšanas prakses ieilgšana ierobežo investīciju attīstību, tautsaimniecības ilgtspējīgas attīstības potenciālu un kredītiestāžu nākotnes ienākumu bāzi. Faktori, kas Latvijas tautsaimniecības attīstībai un finanšu stabilitātei joprojām rada būtiskākos riskus, ir ārējās makrofinansiālās vides pasliktināšanās un ar to saistītās nenoteiktības pieaugums. Ārējo makrofinansiālo risku palielināšanos galvenokārt nosaka ekonomisko un politisko risku pieaugums kaimiņzemē, Krievijā. Neskatoties uz šīm nebūšanām, Latvijas kredītiestāžu spēj absorbēt iespējamos ārējos un iekšējos šokus ir vērtējama kā laba, jo to likviditāte un kapitalizācija ir augsta. 2014. gada novembrī uzsāktā vienotā uzraudzības mehānisma darbība ir ļoti būtisks kā Latvijas, tā arī eirozonas finanšu stabilitāti stiprinošs faktors.