Mūsdienās, nav viegli būt mazai valstij. Katrs Latvijas iedzīvotājs, vismaz zināmā mērā, ir uz savas ādas izjutis to, kādas sekas uz mūsu mazo iekšējo tirgu atstāj lielvalstu finanšu svārstības. Tomēr šajā rakstā apskatīsim vēl mazākas valstis par Latviju un neparastus risinājumus, kādas tās liek lietā, lai papildinātu budžetu. Šajā rakstā atrodamie peļņas avoti iekļauj atjautīgus un atzīstamus paņēmienus, kā arī kontroversiālus un pat nepārprotami amorālus līdzekļus, kādiem neielas valstis cenšas papildināt savu iekšējo kopproduktu.

Sentkitsa un Nevisa ir Karību jūras salu valstiņa ar tikai 48 tūkstošiem iedzīvotāju, kas vēsturiski varēja paļauties uz cukura tirdzniecību, kā peļņas avotu. 2006. gadā, cukura industrijai piedzīvojot grūtības, Sentkitsa un Nevisa bija spiesta pārdot vienīgi citu resursu, kas tai bija pieejams – pilsonības pases. Ieguldot 450 tūkstošus ASV dolāru salu valstiņas nekustamajā īpašumā, investori varēja saņemt pilnvērtīgas Sentkitsas un Nevisas pilsoņu pases, pat tad, ja tie nekad iepriekš netika speruši soli uz tās teritorijas un arī neplānoja to darīt nākotnē. Šī programma bija milzīgs hits. Sentkitsas un Nevisas pilsoņiem ir tiesības doties uz 132 pasaules valstīm bez vīzas, kas šo piedāvājumu padarīja ļoti kārdinošu vairākiem turīgiem cilvēkiem. Programma ienesa valstij 100 miljonu dolāru lielu pelņu gadā, kas sastāda vairāk kā 10% no kopējā budžeta. Sentkitsas un Nevisas pozitīva pieredze sāka līdzīgu trendu citās reģiona valstīs. Mūsdienās, pasu tirgošana ar līdzīgiem nosacījumiem ir izveidojusi tirgu, kas katru gadu ienes aptuveni 2 miljardus ASV dolāru. Saprotams, ka šī programma izraisīja zināmu sašutumu starptautiskajā sabiedrībā. Piemēram, Kanādā lauza savu bezvīzu režīmu ar Sentkitsu un Nevisu 2014. gadā. Vēlāk ASV pauda bažas, ka dažādu sankciju sarakstos esošas personas varētu izmantot šādus pakalpojumus, lai izvairītos no sankcijām. Tikmēr Eiropas Savienībai nācās pieņemt steidzīgus mērus, kad kļuva zināms, ka tās locekle Malta plāno īstenot līdzīgu programmu, pieņemot likumu, kas liedz Eiropas Savienības valstīm piešķirt pilsonību personām, kuras nav tās teritorijā nodzīvojušas vismaz gadu. Tomēr, lielākajām valstīm nav nemaz tik viegli izrādīt pretestību šādām programmām, jo tās pašas ļauj turīgām personām apiet imigrācijas rindas. Piemēram, ASV zaļo karti ir stipri vieglāk iegūt tiem, kuri ir ieguldījuši 500 tūkstošu dolāru šīs valsts nekustamajā īpašumā.

Izrādās, ka arī valsts nosaukums vien var būt vērtīgāks resurss par jebko, kas atrodas tās zemes dzīlēs. Par to pārliecinājās Klusā okeāna salas valsts Tuvalu, kas atrodas visai bezcerīgā ģeogrāfiskajā situācijā. Valsts ne tikai ir neliela teritorija un zems iedzīvotāju skaits, bet tā arī ir viena no izolētākajām pasaules valstīm. Situāciju vēl daudz drūmāku padara fakts, ka, pateicoties globālajai sasilšanai, Tuvalu sala lēnām grimst Klusajā okeānā, tās teritorijai sarūkot vēl tālāk. Tomēr, situācija krasi uzlabojās 1999. Gadā, Tuvalu saņemot interneta adreses piedēkli .tv. Ir zināms, ka vismaz piecas lielas interneta kompānijas nosūtīja savus pārstāvjus uz Tuvalu, lai izteiktu piedāvājumus iegādāties tiesības uz .tv, kas ir tik ļoti iekārojams jebkurai mediju vietnei. Galu galā, Tuvalu piekrita 30 miljonu dolāru lielam avansa piedāvājumam, ar ko pietika, lai dubultotu tā gada valsts iekšējo kopproduktu. Turpmākajos gados, Tuvalu saņēma aptuveni miljons dolāru par .tv tiesībam, veidojot ievērojamu daļu valsts ieņēmumu.

1949. gadā, Ķīnas Republikāņu valdība pārcēlās uz Taivānu, bēgot no Mao Dzeduna vadītā komunistu karaspēka. Kopš tā laika, abas valstis, Ķīnas Tautas Republika un Ķīnas Republika Taivānā, uzskata sevi par leģitīmo Ķīnas valdību, noliedzot otras likumību. Pateicoties spriedzei, kāda pastāv starp abām valdībām, izmanīgākas valstis ir atradušas iespēju nopelnīt, mainot savu nostāju attiecībā par to, kuru no abām Ķīnas valdībām tās atzīst par leģitīmu. Piemēram, Karību jūras sala Dominika pārstāja atzīt Ķīnas leģitimitāti par labu Taivānai, pretī saņemot 110 mijonus dolāru lielu finansiālo palīdzību, kuru tā saņēma sešu gadu laikā. Ņemot vērā, ka Dominikas viss ikgadējais iekšējais kopprodukts ir tikai 760 miljoni ASV dolāru, šāds solis ir visai izdevīgs. Cita neliela valsts – Grenada izvēlējās atbalstīt Taivānu 2003. gadā, bet mainīja viedoklī tikai pāris gadu vēlāk, 2005. Gadā, kad valsts tika izvēlēta rīkot Āzijas Kriketa Kausu, bet Kontinentālā Ķīna apsolīja finansēt stadionu celtniecības izmaksas.

Eritrija, neliela Austrumāfrikas valsts, būdama aptuveni tāda paša izmēra kā Kuba, ir pazīstama kā viena no sliktākajām diktatūrām pasaulē. Saprotams, ka tas ir novedis pie tā, ka liela daļa šīs valsts iedzīvotāju ir aizbēguši uz citām zemēm, labākas dzīves meklējumos. Tomēr, ar to vien kā pamest valsts teritoriju nepietiek, lai pilnībā izbēgtu no diktatūras ķetnēm. Eritrijas valdība visai ātri saprata, ka tās ārzemju diaspora, kas pārsvarā atrodas daudz pārtikušākās valstīs, ir potenciāls peļņas avots. Tā kā diktatūra neredz izspiešanu kā kaut ko, kas atrodas zem tās goda, Eritrijas vēstniecību darbinieki visā pasaulē apmeklē bēgļus, kas agrāk ir pametuši šo valsti, pieprasot tiem maksāt diasporas nodokli 2% apmērā no to kopējiem ienākumiem. Ņemot vērā to, ka daudziem bēgļiem joprojām ir ģimenes locekļi un draugi, kas vēl atrodas Eritrijā, no tiem ir viegli izspiest naudu ar uzmācību, draudiem un iebiedēšanu. Tāpat Eritrijas vēstniecības visā pasaulē apzināti kavē dažādu dokumentu, piemēram, skolas diplomu, pašu, vadītāju apliecību, pārsūtīšanu vai atjaunošanu, ja izspiestais nodoklis netiek samaksāts.

1989. gadā Izraēla saņēma pasūtījumu apgādāt Antigas bruņotos spēkus ar aptuveni 10 tonām bruņojuma, tā skaitā 500 automātiskajiem ieročiem. Tam vajadzētu izraisīt aizdomas, ņemot vērā, ka Antigas bruņotajos spēkos dien tikai 70 karavīru un tie jau ir saņēmuši ekipējumu no Amerikas Savienotajām Valstīm. Izraēlas armijas virsnieks pavadīja ieroču kravu līdz tās galamērķim, idiliskajā Karību salā, bet, acīmredzot, neizrādīja pārāk lielu sašutumu, redzot kā tikko piegādātie ieroči tika uzreiz pārlādēti citā kuģī. Pāris mēnešu vēlāk, kolumbiešu narkotiku karteļa līderis Gonzalo Rodriguez Gacha tika nogalināts apšaudē ar policiju, kura pēcāk atklāja iepriekš minētos ieročus viņa īpašumā. Aizdomas ātri krita uz Antigas premjerministru, kura vecākais dēls parakstīja ieroču pasūtījuma dokumentāciju. Izmeklēšanas gaitā atklājās, ka ar nelagālo ieroču tidzniecības shēmu klajā nācis bija kāds atvaļināts Izraēlas armijas virsnieks, kuram piederēja parādos grimstoša arbūzu ferma Antigā. Iestidzis finansiālās likstās, atvaļinātais virsnieks vērsās pie Antigas valdības ar piedāvājumu no kura tie nespēja atteikties. Kā izrādās, notikusī ieroču piegāde bija tikai sākums ilgākai Antigas valdības sadarbībai ar bruņotajiem noziedziniekiem. Nākotnē abas puses plānoja pat rīkot kopīgas militārās mācības.

Lai arī Latvija nevar lepoties ne ar pietiekoši lielu iedzīvotāju skaitu, kas varētu veidot noturīgu iekšējo tirgu, ne ar lielu teritoriju, kuras zemes dzīlēs atrodas lielas dabīgo resursu bagātības, mūsu rīcībā esošie resursi ir pietiekami, lai izvairītos vismaz no pašiem kontroversiālākajiem peļņas paņēmieniem.