Lai arī cik nelabi tas izklausītos, bet paaudze, kas šobrīd aug, ir daudz izšķērdīgāka kā tas bija agrāk. Veikalu plaukti ir pilni ar jaunām precēm, tāpēc mēs izmetam lietas, jo nevēlamies tās vairs labot. Jaunieši maina savus datorus un mobilos telefonus ik pa gadam, tikai tāpēc, ka ir izgudrots kaut kas modernāks. Sekojot modei tiek izmestas pavisam labas drēbes tikai tāpēc, ka tās vairs neiederas “jaunās sezonas” modē. Lai arī cik dārgas būtu lietas, kuras izmetam, atkritumu kastē tās pārvēršas par atkritumiem. Rezultātā mēs katru gadu izmetam lielu naudas daudzumu. Atkritumi nav vēlami ne sabiedrībai, ne videi, tāpēc ir jācenšas pēc iespējas mazāk tos saražot. Lai sabiedrība dzīvotu ekonomiskāk un tajā pašā laikā “zaļāk”, ir jāsamazina iepirkumu daudzumi un jālieto preces vairākkārt.

Daži ieteikumi, kā varētu samazināt dažādu atkritumu veidošanos, kas, savukārt, ekonomēs lielās izmaksas:

  • Katru reizi kad tu nopērc plastmasas ūdens pudeli, tu izdzer tās sastāvu un izmet miskastē. Padomā, cik daudz naudu tu iztērē un cik daudz atkritumus saražo, ja katru dienu tu nopērc un izmet šādu pudeli. Izdevīgāk ir nopirkt pudeli, kur katru reizi vari ieliet ūdeni vai sataisīt sulas dzērienu. Lietojot vismaz gadu šādu pudeli, tu palielini savu finansiālo stāvokli.
  • Saskaņā ar Dabas resursu aizsardzības padomi, vidēji viena amerikāņu ģimene katru gadu no veikala atnes mājās 1500 plastmasas maisiņus. Ieliekot katru produktu savā maisiņā, tu vienā iepirkumu reizē no veikala vari atnākt mājās vismaz ar 5 jauniem maisiņiem. Tas viss, protams, beigās nonāk lielajā atkritumu kaudzē. Piedāvājumā šobrīd ir desmitiem alternatīvu veidu, piemēram, audekla maisi, auduma somas, kā arī mazi, salokāmi maisiņi, ko ielikt jakas kabatā, lai nekad neaizejat uz veikalu bez tā.
  • Mājās tu lieto savus personīgos traukus, kurus pēc ēdienreizes nomazgā. Kāpēc šādu pašu principu nevarētu darīt arī savā darba vietā? Ierasts, ka darba dienas laikā maltīte tiek ieturēta no kafejnīcu līdzņemšanas produktiem, kas ietilpst vienreizējās lietošanas traukos. Pēc maltītes šos plastmasas piederumus izmet atkritumu kastē. Alternatīva šādai naudas izšķiešanai un atkritumu patstāvīgai veidošanai ir ņemt no mājas ēdienu un mazgājamos šķīvjus. Pēc maltītes arī darba vietā nomazgā savus traukus un nekas netiek lieki izmests.
  • Papīra salvetes ir viena liela naudas iegrūšana atkritumu konteinerā. Mēs noslaukām deguna galu un automātiski izmetam salveti atkriumos. Ja ģimenē ir vismaz četri cilvēki un katrs no tiem izmanto papīra salvetes ik uz soļa, tad gadā tiek izmantotas vismaz 5 tūkstoši salvetes, kas apmēram izmaksā 60 eiro. Ģimenes budžetu, kā arī lielos atkritumu daudzumus var samazināt, iegādājoties auduma salvetes, kuras var lietot atkārtoti. Tās var viegli izskalot zem ūdens strūklas, piemēram, mazgājot zobus. Kā jau zināms, lai iegūtu papīru, tai skaitā salvetes, tiek iznīcināti daudz meži, tāpēc, domājot par zaļāku vidi, iesaku samazināt papīra salvešu patēriņu.
  • Ģimenēs, kā arī cilvēki, kas dzīvo vieni paši, mēdz uztaisīt ēdienu ar lieliem pārpalikumiem. Jau pavisam drīz tie papildina lielo atkritumu kaudzi, jo tiek gatavots nākamais ēdiens. Budžeta taupīšanas nolūkos, uz veikalu nevajadzētu doties bez iepirkumu saraksta. Nopērkot pārāk daudz pārtikas, tu garantē to, ka kāda no tām netiks apēsta un izmesta. Vieglāk ir iet uz veikalu, līdzi ņemot tikai skaidru naudu, tā iztērējot tik, cik esi paredzējis.