Mēs visi vēlētos atrast apslēptus dārgumus. Tikai iedomājieties, kā ir, pastaigājoties pa mežu, uzdurties lādei pilnai ar zelta monētām. Ir zināms, ka pirāti regulāri ir slēpuši savus laupījumus un  nogrimuši kuģu vraki glabā teju bezgalīgas bagātības. Dārgumi ir apslēpti visdažādākajās vietās, mums atliek tos tikai atrast.

Dārgumi Mohavī tuksnesī

Iespējams, tas izklausās neticami, bet, kādus 160 kilometrus no Klusā Okeāna krastiem, Mohavī tuksnesī, atrodoties kuģa vraks, kura krava ir mērāma miljonos dolāru. Daudzi eksperti ir pārliecināti, ka milzīgs paisuma vilnis aizskaloja kādu spāņu kuģi dziļi tuksnesī. Šis kuģis, iespējams, laikam ejot, tiktu aizmirsts pagātnē, ja ne tā vērtīgā krava – vairākas tonas pērļu, nekārdinātu dārgumu meklētājus. 1870. gadā, laikraksts Los Angeles Star publicēja rakstu, apgalvojot, ka kāds vīrs vārdā Čārlijs Kluskers ir atradis šos dārgumus. Tomēr, kopš raksta publicēšanas, ne Čārlijs, ne kuģis, kuru viņš itkā esot atradis, vairs nav ticis pieminēts rakstiskajās liecībās. Tādēļ vairums dārguma meklētāju ir pārliecināti, ka 19. gadsimta beigās drukātais stāts ir izdomājums un dārgumi vēl līdz šai dienai gaida savu atradēju.

Mosbija dārgumi Virdžīnijā

Konfederātu armarijas pulkvedis Džons Singletons Mosbijs bija visai izmanīgs Amerikas pilsoņu kara cīnītājs. Viņš un viņa vadītā vienība, plašāk pazīstama kā Mosbija jātnieki, iedvesa bailes, dēļ to negaidītajiem un zibenīgajiem uzbrukumiem Savienības puses karavīru nometnēm. Mosbija jātnieki karoja apkaimē, kurā viņi bija uzauguši un baudīja vietējo iedzīvotāju atbalstu, kas, kopā ar lieliskajām apvidus zināšanām, viņiem ļāva palikt neatrastiem, starp uzbrukumiem. Vienā no šādiem reidiem, kas norisinājās aptuveni 75 kilometrus no Kulpeperas pilsētiņas, Virdžīnijas štatā, Mosbijs sagūstīja Savienības karavīru pulku ar visu ģenerāli, kā arī iespaidīgu daudzumu zelta, sudraba un citu dārgumu. Tomēr, lai apvienotos ar pārējiem Konfederācijas armijas spēkiem, Mosbija jātniekiem bija jāšķērso Savienības spēku kontrolēta teritorija. Ceļa gaitā, Mosbijs uzdūrās lieliem Savienības puses spēkiem un, nevēlēdamies šķirties no jaunīgūtajiem dārgumiem, viņš pavēlēja tos aprakt starp divām lielām priedēm un izgriezt atzīmes to stumbros. Tālāk Mosbijs atbrīvoja sasēja sagūstītos gūstekņus un aizbēga cauri mežam uz Konfederācijas kontrolēto teritoriju. Vēlāk Mosbijs sūtīja septiņus savus labākos vīrus pakaļ apraktajiem dārgumiem, tomēr tie krita Savienības gūstā. Mosbijam tā arī neradās izdevības atgūt dārgumus un tiek uzskatīts, ka tie vēl līdz šai dienai ir aprakti kaut kur netālu no Kulpeperas pilsētiņas, starp divām lielām priedēm.

63 miljoni dolāru paslēpti Virdžīnijā

Amerikas Savienoto Valstu Virdžīnijas štats ir ļoti piemērota vieta dārgumu meklēšanai, jo pulkvedis Mosbijs nav vienīgais, kurš tur ir paslēpis savu bagātību. Tā pat rīkojies ir arī Tomas Bīls, kurš ir bijis visai dīvains vīrs. Leģenda stāsta, ka, 1816. gadā, Bīls, kopa ar dažiem citiem vīriem, uzgāja lielu daudzumu zelta un sudraba, strādājot Klinšu kalnu raktuvēs. Sarūpējuši bagātību, kas tiek lēsta 63 miljonu vērtībā mūsdienu naudā, vīri vēlējās pārliecināties, ka tā nonāks līdz to pēcnācējiem, gadījumā, ja viņus skārs kāda nelaime, tādēļ noslēpa bagātību. Bīls izveidoja trīs šifrētas diagrammas, kurās glabājas ceļš līdz dārgumiem un ievietoja tās aploksnē. Pirmajā ir norādīta precīza dārgumu atrašanās vieta, otrajā – dārgumu saturs, bet trešajā – visu vīru un viņu pēcnācēju vārdi. To izdarījis, Bīls uzticēja Robertam Morisam, moteļa īpašniekam Linčburgā, Virdžīnijas štatā, noglabāt šīs diagrammas. Morisam vajadzēja nogaidīt 10 gadu pirms atvērt aploksni. Ja Bīls šajā laikā neierastos pakaļ diagrammām, Morisam būtu bijis jāsaņem diagrammu šifra atslēga. Bīls patiešām neatgriezās pie Morisa, tomēr, šifra atslēga arī netika atsūtīta. Gadiem ilgi Moriss pūlējās atšifrēt diagrammas paša spēkiem, bet pūliņi attaisnojās tikai daļēji. Morisam izdevās atšifrēt tikai otro diagrammu, kurā tika precīzi izklāstīts tieši kādi dārgumi glabājas nezināmajā Bīla slēptuvē.

Žana Lafita dārgumi

Žans Lafits un viņa brālis Pjērs bija franču pirāti, kas pelnīja iztiku uzbrūkot preču kuģiem Meksikas līcī un pārdodot lapījumus, kādā no daudzajām vietējām ostām. Acīmredzot, brāļiem viņu arods gāja no rokas.  Viņi nopelnīja tik milzīgas bagātības, ka ar tām pietika ne tikai grandiozām, ruma iedvesmotām dzīrēm visa mūža garumā, bet arī palika pāri pietiekoši, lai iespaidīgu daudzumu dārgumu būtu jāaprok. Klīst leģenda, ka, pēc Lafita nāves, kas pienāca kaut kur starp 1823. un 1830. gadiem, iespaidīgas bagātības vēl turpina glabāties kaut kur Luisiānas štatā, ASV. Ja ticēt teikām, tad, kāda ezera krastā, esot apraktas vairākas lādes, pilnas ar zeltu, sudrabu un citām brāļu nolaupītajām vērtībām.

200 miljoni dolāri pie Floridas krastiem

1622. gadā, spāņu galeja Nuestra Senora de Atocha devās ceļā no Floridas uz Spāniju, bet iekļuva spēcīgā vētrā, tikai pāris dienas pēc ceļojuma sākuma. Galeja ceļu nemēroja viena pati, bet kopā ar vairākiem citiem kuģiem, katram esot piekrautiem ar zeltu, sudrabu un citiem dārgumiem, kas šodien būtu 700 miljonu dolāri vērti. Jūra aprija lielāko daļu no flotes kopā ar to vērtīgajām kravām. Lielākais vairums šo dārgumu jau ir atgūti. 1985. gadā, dārgumu meklētājs Mels Fišers atrada vairākus kuģu vrakus, kopā ar dārgumiem 500 miljonu vērtībā. Tomēr eksperti ir pārliecināti, ka netālu no Floridas, jūras dzīlēs vēl līdz šai dienai glabājas 17 tonu sudraba, 128 000 dažāda kaluma monētu, 27 kilogrami dārgakmeņu un 35 lādes ar zeltu.

Sanmigela vraka dārgumi

1712. gadā, Spānijas tronis izveidoja vienu no visu laiku lielākajām dārgumu flotēm. Spāņi ar bagātībām līdz malām piekrāva 11 lielus kuģus. Zem to klājiem tika iekrauts zelts, sudrabs, pērles un dārgakmeņi, kuru vērtība mūsdienās būtu mērāma ap 2 miljardiem ASV dolāru. Dārgumu flotes kapteinis bija plānojis pamest ostu Kubā īsi pirms vētru sezonas sākuma, rēķinoties ar minimālu pirātu aktivitāti, kuri, baidīdamies bargo jūru, kurām to nelielie kuģīši bija slikti piemēroti, parasti palika ostās šajā gada laikā. Kā izrādījās, kapteinis bija gaidījis pārāk ilgi. Tikai sešas dienas kopš Kubas krastu pamešanas, visi kuģi jau bija nogrimuši, tūkstošiem jūrnieku noslīkuši un katrs gabaliņš zelta, sudraba un pārējo dārgumu, zudis jūras dzīlēs. Kopš tā laika, septiņi kuģi ir tikuši atrasti un izcelti, kopā ar to vērtīgajām kravām. Tomēr, tiek uzskatīs, ka tikai neliels daudzums dārgumu ir atgūti. Pēc ekspertu domām, vislielākās bagātības glabājas uz kuģa vārdā Sanmigels. Tomēr Sanmigela atrašanās vieta nav zināma. Vairums atgūto kuģu tika atrasti netālu no Floridas krastiem, bet nav zināms, cik tālu ceļu izdevās mērot flotes kuģim ar visvērtīgāko kravu. Tāpat nav zināms arī precīzs ceļš, kādu flotes kapteinis bija izvēlējies.