Perfektā pasaulē vecāki un skolotāji, kā arī sabiedrība kopumā cītīgi rūpētos par to, lai mūsu bērnu būtu finansiāli izglītoti. Šajā utopiskajā ideālā naudas prasmes tiktu uzskatītas par tik pat nozīmīgām kā lasīšanas, rakstīšanas un saskaitīšanas prasmes, bērni būtu kā apmāti ar grāmatām par naudu, un nezināšana, kā veidot un pārvaldīt budžetu, tiktu vērtēta tieši tāpat kā analfabētisms. Diemžēl, reālajā pasaulē tā nenotiek. Sabiedrībā dod priekšroku kredītiem ar sliktu kredītvēsturi, nevis budžeta plānošanai, skolās iemāca, ja vispār iemāca, tikai nedaudzas no finanšu prasmēm, bet vecāki, kuri paši nekad nav mācējuši pārvaldīt savas finanses, nemāk, nespēj un arī nezina, ka tas būtu jāiemāca arī saviem bērniem. Es zinu, ka man skolā šīs prasmes netika mācītas. Un jums? Šķiet, mūsdienās katram pašam ir jāpamana, ka trūkst šīs prasmes, turklāt, pirms to trūkums vispār tiek konstatēts. Turpinājumā tiks aprakstītas četras pamatlietas, kas un kā ikvienam būtu jāiemāca savam bērnam.

1. Kā izdot naudas atlikumu?

Pāris gadus atpakaļ es pirku pusdienas ātrās ēdināšanas restorānā un saņēmu rēķinu 12,65 $ apmērā. Es iedevu kasierei 20 $, bet tad ieraudzīju, ka man makā ir arī kāda sīknauda. Kad es viņai devu sīknaudu, viņa jau bija reģistrējusi kases aparātā manus divdesmit dolārus. Tā kā atlikumu viņa bija aprēķinājusi no divdesmit dolāriem, tad viņa atdeva atpakaļ manis dotos 65 centus sīknaudā. Dodot atlikumu 7,35 $ apmērā, viņa piebilda: “Es vienkārši neprotu rēķināt”. Diemžēl šādas situācijas ir bieži sastopamas. Kalkulatori un kases aparāti rēķināšanas darbus izdara cilvēku vietā, padarot mūs nespējīgus aprēķināt un izdot atlikumu pašu spēkiem. Nespēja izdot atlikumu ir pielīdzināma analfabētismam. Indivīdi, kas nespēj galvā izrēķināt, cik ir 20 mīnus 12, ir neaizsargāti pret krāpšanu, negodīgiem cilvēkiem un pašu matemātiskajām kļūdām. Prasme bez grūtībām saskaitīt un atņemt skaitļus ir pati nozīmīgākā finanšu prasme. To iespējams iemācīt, izmantojot daudz un dažādas spēlēs un rotaļlietas, kas paredzētas rēķināšanai. Vecākiem tā ir iespēja ne vien iemācīt saviem bērniem naudas pamatprasmes, bet arī pašiem atkārtot šīs zināšanas un prasmes.

2. Kā līdzsvarot ienākumus un izdevumus?

Pirms daudziem gadiem es strādāju kopā ar sievieti, kura nepiefiksēja savus ienākumus un izdevumus. Tā kā tajā laikā nebija pieejamas internetbankas, tad viņa katru dienu zvanīja bankai, lai uzzinātu sava bankas konta stāvokli. Kad viņa uzzināja, ka bankas kontā ir nauda, viņa to brīvi tērēja, neskatoties uz to, ka viņai bija nenomaksāti vairāki rēķini. Vienu vārdu sakot, šī iemesla dēļ viņa vienmēr iztērēja divtik daudz naudas. Šis ir spilgts bezatbildības un seku piemērs, kad netiek piefiksētas savas ienākumu un izdevumu pozīcijas. Kā zināms, arī bankām var gadīties misēkļi, bet, ja jūs pastāvīgi sekosit līdzi savai finanšu plūsmai, jūs varēsit šīs kļūdas konstatēt un novērst. Savu ienākumu un izdevumu piefiksēšana ir kā mājas darbi, no kuriem visi cenšas izvairīties. Gluži tāpat kā bērni tiek iesaistīti trauku mazgāšanā, tāpat tie ir jāiesaista arī finanšu fiksēšanā un pieskatīšanā. Kad jūsu bērni ir apguvuši skaitļu saskaitīšanu un atņemšanu, lūdziet viņiem piefiksēt jūsu ienākumus un izdevumus, summējot un atņemot dažādas pozīcijas. Kad tie ir kļuvuši vēl vecāki, iemāciet un iesaistiet tos savu ienākumu un izdevumu līdzsvarošanā, ka arī parādiet, kā izskatās bankas konta pārskati gan digitālā, gan papīra formātā.

3. Kā apmaksāt rēķinus?

Lielākajai daļai cilvēku galvenā problēma saistībā ar šo prasmi ir fakts, ka viņi neko par to nezina, līdz tie sāk patstāvīgu dzīvi un tiem nākas pirmo reizi apmaksāt rēķinus. Galvenā prasme, kas ir jāapgūst saistībā ar rēķinu maksāšanu, ir organizācija: ir jāzina, kur, kad un kā tie pienāk, kad un kā tie ir jāapmaksā, kā arī kur un kā tie ir jāglabā pēc to apmaksas. Protams, vēl ir būtiski, lai jums vienmēr būtu nauda, ar ko šos rēķinus katru mēnesi apmaksāt. Tiem, kas tik tikko sākuši dzīvot pieaugušo dzīvi, atturēšanās no dažādu kārdinājumu apmierināšanas, lai varētu apmaksāt rēķinus, var izrādīties grūta. Gluži tāpat kā ienākumu un izdevumu fiksēšanas un plānošanas gadījumā, arī rēķinu maksāšanu var iemācīties, tikai to darot kopā ar vecākiem. Iemāciet bērnam it visu, kas saistās ar rēķinu apmaksu – gan to saņemšanu, gan to plānošanu, gan to apmaksu. Šis ir lielisks brīdis, lai iemācītu bērnus arī aplūkot bankas konta stāvokli. Tāpat šī ir lieliska izdevībā, lai parunātu par atšķirībām starp vēlmēm un vajadzībām.

4. Kā veidot budžetu?

Zināšana, kā plānot un pārvaldīt savus ienākumus, ir viena no būtiskākajām finanšu prasmēm, kuras mūsdienās daudziem trūkst. Atšķirībā no iepriekš minētajām prasmēm, šī prasme ir grūti iemācāma. Budžeta plānošana iekļauj tādas darbības kā savu izdevumu pārvaldīšana, mērķu uzstādīšana, finanšu plānošana, kā arī sevis disciplinēšana, lai sasniegtu izvirzītos mērķus. Tas nav vienkāršs process, jo pat pieredzējuši budžeta plānotāji nereti ir spiesti atkal un atkal pārskatīt un pārplānot savu budžeta stratēģiju, lai atrastu sev piemērotāko. Labākais veids, kā šo prasmi iemācīt saviem bērniem, ir laba piemēra rādīšana. Budžeta plānošana, atšķirībā no naudas izdošanas, izdevumu un ienākumu fiksēšanas, un rēķinu apmaksāšanas, ir ļoti kompleksa prasme, un divus vienādus budžetu plānus nav iespējams atrast. Ja jūs parādīsit saviem bērniem, kā pārvaldīt savus izdevumus, kā plānot nākotnes izdevumus, kā atšķirt vēlmes no vajadzībām un kā tikt galā ar negaidītām finanšu situācijām, tiem izveidosies izjūta par to, ko tiem dažādās situācijās iesākt tad, kad tie dzīvos patstāvīgu dzīvi. Labākais veids, kā sākt apgūt budžeta plānošanu nelielos apmēros, ir savas kabatas naudas plānošana, lai sagatavotos lielajiem nākotnes finanšu izaicinājumiem.