Pirms mūsu ikdienas dzīves ļoti strauji sāka mainīt internets un visa lielā interneta un tā mediju ēra, lai veiktu jebkāda veida investīcijas mēs devāmies uz attiecīgu iestādi, veicām investīciju un saņēmām pretim tādu interesantu dokumentu jeb investīcijas sertifikātu, kas kalpoja kā pierādījums tam, ka mēs esam veikuši kaut kāda veida investīcijas, kā tās darbojas, kur ir investēts un tā tālāk. Šāda veida investīcijas sauca par vērtspapīriem, respektīvi, tas papīra gabals, ko mēs saņēmām pretim bija vērstpapīri – jūsu investīciju pierādījums.

Vērstpapīri ir viens veids no akcijām, kuras ir iespējams iegādāties un pārdot jebkurai personai, ja vien uzņēmums vai cita organizācija, kas ir izlaidusi akcijas, nav noteikusi savādāk, jo gadās arī tā, kad kāds uzņēmums pārdod akcijas slēgti – tikai jau esošajiem akcionāriem vai citām personām. Banku un visi nebanku aizdevēji var apskaust uzņēmumus, kuri atsakās no aizdevuma un izmanto vērtspapīru investorus, lai sasniegtu savus mērķus.

Kas ir vērtspapīri?

Šodienas aina ar visām akcijām un vērtspapīriem ir mazliet izmainījusies, jo šodien, pateicoties internetam un tā stiprajai ietekmei uz mūsu dzīvi vērtspapīri ir un paliek vērtspapīri jebkādā formā. Tas ir, šodien mēs varam iegādāties un pārdot jebkāda veida atrunāmu finansiālu instrumentu, kā akcijas, saistības, dividendes, kontrakti un citas lietas, kuru pamatā ir kopējs kapitāls. Lai vieglāk varētu izprast vārdu vērtspapīri, mums vajadzētu to vienkārši aizstāt ar vārdu “investīcijas” un vērtspapīru tirgus ir aizvietojams ar “kapitālu tirgu”.

Pastāv trīs galvenie vērtspapīru veidi – tie ir parāda vērtspapīri, kapitāla vērtspapīri un atvasinātie vērtspapīri. Pirmā tipa vērtspapīri tiek saukti arī par fiksēta ienākuma vērtspapīriem, otrā tipa vērtspapīri attiecas uz parastām akcijām, taču trešā tipa vērtspapīri ir dažāda veida līgumi un kontrakti. Lai saprastu katru no šiem vērtspapīru veidiem, ielūkosimies tajos mazliet padziļinātāk:

  • Parāda jeb fiksēta ienākuma vērtspapīri – kad uzņēmums aizņemas naudu savai izaugsmei, vispirms tas to darīs ar dažādām visvieglāk pieejamām metodēm jeb banku un nebanku kredītiestādēm. Savukārt, bankas nekad nevēlas uzņemties pārāk daudz riska, līdz ar to nauda, kuru banka piedāvā uzņēmumam kredītā nebūs liela. Lai iegūtu sev visus nepieciešamos līdzekļus savai ieplānotajai attīstībai un izaugsmei, uzņēmumam pēc bankas kredīta saņemšanas ir jāmeklē citas alternatīvas. Tiesi tādēļ uzņēmumi dodas pie kapitāla tirgus pārdevējiem un tiek atvērts vērtspapīru konts, lai izdotu parāda jeb fiksēta ienākuma vērtspapīrus, kas tiek saukti par obligācijām. Iegādājoties obligācijas, cilvēki aizdod savu naudu uzņēmumam, kuru pēc tam noteiktā kārtībā uzņēmumam ir jāatmaksā katram cilvēkam atpakaļ ar noteiktām procentu likmēm. Tieši tādēļ šie vērtspapīri tiek saukti par fiksēta ienākuma vērtspapiem.
  • Kapitāla vērtspapīri jeb parastās akcijas – kapitāla vērtspapīri rodas tad, kad uzņēmuma attīstībai ir nepieciešami papildus naudas līdzekļi, lai tiktu ar visu galā. Šādā situācijā uzņēmums meklē privātus investorus vai arī dodas uz akciju tirgu un izdod akcijas – vērtspapīrus, kuri pēc tam ir publiski pieejami pirkšanai jebkuram cilvēkam, uzņēmumam un citiem interesentiem. Tad, kad cilvēks iegādājas akcijas vērtspapīrus, tie kļūst par kādas simtās uzņēmuma daļas īpašnieku. Tā pat arī tad, kad uzņēmums pelna naudu, peļņa tiek sadalīta tā, lai arī akcionāri tiktu atalgoti un saņemtu dividendi, vai arī tad, ja uzņēmums tikai turpina augt, augs arī cilvēka īpašums un vērtspapīra vērtība.
  • Atvasinātie vērtspapīri – šī tipa vērtspapīri ir vissarežģītākie no iepriekšminētajiem, jo atvasinātie vērtspapīri nozīmē to, ka tā vietā, lai jūs kļūtu par tūlītēju īpašnieku kādai uzņēmuma daļai, kad iegādājaties akcijas, jums tiek dotas tiesības tirgot ar citiem uzņēmuma finansiālajiem vērtspapīriem, kas tiek saskaņots ar uzņēmumu un nosacījumiem, uz kuriem jums ir jāpiekrīt. Tas nozīmē, ka uzņēmums dod akcionāram iespēju iegādāties vai pārdot akcijas no kāda jau pastāvoša vērtspapīra, pēc noteiktas cenas un noteiktā termiņā, kas tiek noteikts jau iepriekšēji. Ja viss norit tā, kā vajag un cilvēks samaksā pareizi, tad tā summa, kuru cilvēks ir samaksājis, tiek saukta par prēmiju, gluži kā apdrošināšanas prēmijas un tamlīdzīgi.

Vērtspapīru tirgus – par un ap to

Vērtspapīru tirgus Latvijā ir tāds pats, kāds tas ir visās citās pasaules malās. Protams, tā apmēri un transakcijas Latvijā varētu būt daudz mazākas, par cik pati Latvija ir maza un ne visi uzņēmumi nodarbojas ar akciju tirgošanu.

*REKLĀMA

Ir svarīgi saprast, ka vērtspapīru tirgus nav nemaz tik sarežģīta lieta, kā sākotnēji visiem varētu šķist. Ir vērts pielīdzināt vērtspapīru tirgu vienkāršam nekustamā īpašuma tirgum – tieši tā pat, kā pastāv cilvēku, kuri iegādājas dzīvokļus un mājas, vērtspapīru tirgū ir vērtspapīru un akciju īpašnieki, uzņēmumi, kuriem ir liela vēlme attīstīt savu biznesu un pārdot vērtspapīrus akciju formā.

Lielākā daļa no lielajiem uzņēmumiem nebūtu spējīgi sasniegt savus milzīgos apmērus un prātam neaptveramo attīstību, ja tie nebūtu aizņēmušies naudu vai cēluši savu kapitālu dažādos veidos, tieši tā pat kā mēs aizņemamies hipotekāro kredītu, lai iegādātos jaunu mājokli. Retos gadījumos uzņēmumiem ir pietiekoši daudz līdzekļu, lai sasniegtu visus savus mērķus pašrocīgi, taču pastāv daudz tādu, kuriem ir nepieciešams aizņemties naudu un saskarties ar situāciju, kur visi nebanku aizdevēji piedāvā mežonīgas procentlikmes, tad uzņēmumi veido akcijas un piešķir īpašuma tiesības akciju pircējiem, no tiem iegūstot viņu naudu par akcijām, kuras tie ir nopirkuši. Šī ir situācija, kur katrs cilvēks, kas iegādājas akcijas, tiek iesaistīts visā lielajā vērtspapīru tirgū.

Kad uzņēmums izdod akcijas un vērtspapīrus tirgū, investori un akcionāri tos iegādajas, tādējādi nodrošinot uzņēmumam visu to naudu, kas tam ir nepieciešama attīstībai. Tiklīdz šādas akcijas tie izdotas, tās var tikt pārdotas un pirktas starp akcionāriem, akciju brokeriem un citiem, vērtspapīru tirgū. Respektīvi, vērtspapīru tirgus ir kā īsts tirgus – tajā kaulējas, cīnās, pārdod, pērk un nemitīgi cenšas gūt peļņu.

Lai vērtspapīru tirgus strādātu un tajā ienāktu uzņēmums, tas dodas pie investīciju kantoriem, kuri apskata kopējās finanses, kuras ir nepieciešams iegūt no akcijām un vērtspapīriem, un piedāvā visefektīvākos un labākos veidus, kā uzņēmumam to darīt. Tā pat arī tie palīdz noformēt visu vērtspapīru piedāvājumu publiskai telpai, lai ieinteresētu investorus un citus cilvēkus. Tā šīs akcijas ceļo pie brokeru kantoriem, kuri tālāk piedāvā vērtspapīrus tiešajiem pircējiem un katram, sadarbībā ar cilvēka vēlmēm, iesaka labākos risinājumus un labākās, kā arī izdevīgākās akcijas, kuras tiem iegādāties.

Ir svarīgi sagatavoties vērtspapīru iegādei un kājas speršanai vērtspapīru tirgū, par cik tas prasa naudas līdzekļus, jo jūs pērkat un aizdodat uzņēmumiem savu naudu (atkarībā no vērtspapīru veida). Lai pārvarētu pēkšņus naudas aptrūkumus vai situācijas, kad vērtspapīri zaudē savu vērtību un noved jūs līdz naudas zaudējumiem, visi nebanku aizdevēji būs lielisks variants. Vienmēr apskatiet dažādus aizdevuma piedāvājumus, lai izvēlētos maciņam draudzīgāko un vieglāko, ar vismazākajām procentu likmēm.