Kredīts, kredīts pret ķīlu, aizdevums pret ķīlu; vienalga kā to sauc, galvenais, kas tas ir, ko no tā iegūstu es un ko visi pārējie. Nezinu kā visiem pārējiem, bet man noteikti kredīts saistās ar kaut ko daudz nopietnāku un lielākām saistībām nekā visi pārējie vārdi, kas tiek izmantoti, lai aprakstītu šo fenomenu. Bet tad, kad par to padomā nedaudz vairāk, tas liekas visai loģiski. Aizņēmumu par pāris simtiem eiro vai pat mazāku neviens īsti nesauks par kredītu, bet drīzāk par aizdevumu, ātro kredītu vai tiks izmantoti citi līdzīgi vārdi. Vārds kredīts vairāk tiek saistīts ar saistībām bankā vai ļoti nopietnām summām. Tāpēc varbūt iekšēji ir arī sajūta, ka pareizāk un korektāk ir runāt par īstermiņa aizdevumiem, bet ilgtermiņa un liela apjoma kredītiem, kas tiek savā veidā saistīti ar bankām un krietni nopietnāku procesu, lai vispār pieteiktos tam.

Kredīti un aizņēmumi it nemaz nav jauns temats mūsu vidū, bet jau sen labi zināms. Ļoti liela daļa sabiedrības un arī profesionāļu vaino kredītiestādes pie ekonomiskās krīzes teju 10 gadus atpakaļ. Tā bija ķēdes reakcija toreiz un tāpēc no līdzīgām lietām ir ļoti jāuzmanās šodien- mācies no vēstures. Globālā ekonomiskā izaugsme, kam sekoja nekustamo īpašumu bums, tālāk nekustamo īpašumu pārvērtēšana ilgtermiņā, kam sekoja ievērojams palielinājums izsniegto kredītu apjomu ziņā Amerikas Savienotajās Valstīs, tālāk, lai kredītus varētu turpināt izsniegt, tie bija jāpārvērtē un jāsamiksē, lai tos varētu uzskatīt par drošākiem/ vērtīgākiem un iegūt lielākus līdzekļus, tos pārdodot finanšu tirgos (tas notiek, kad privātās bankas pārdod tos kredītus, kas viņiem pieder, lai iegūtu jaunu finansēju, ar kura palīdzību izsniegt nākamos aizdevumus). Šis process bija kaut kas jauns un nezināms finanšu tirgos, tāpēc tas netika sākumā atpazīst kā ekonomiski ļoti bīstams. Pārdošana nebija nekas jauns, bet gan produkts, kas tika pārdots.

Ļoti vienkāršos vārdos- pasaules lielākie finanšu tirgi izveidoja jaunu produktu, kas veicināja neizpratni par patieso kredītu drošības stāvokli. Tas viss, protams, nenotika tepat pie mums Baltijā, bet tas galīgi nenozīmē, ka mēs no tā necietām. Nekustamo īpašumu pārvērtēšanas bums atnāca arī līdz visiem pārējiem, kā arī Latvijā praktiski visu banku nozari pārstāv ārvalstu bankas, tāpēc lieli finanšu līdzekļi ieplūda no ārzemēm caur bankām un, kad ekonomiskā krīze bija durvju priekšā, tad viss finansējums tika nogriezts. Kas krīzes laikā nozīmēja, ka valstī ir lielāki parādi nekā paši spējam sakrāt. Visā visumā krīze bija vienīgais brīdis, kad varēja teikt, ka banku un aizdevumu sektorā izdzīvo tikai paši stiprākie. Tas bija laiks, kad banku industrija tika manāmi pārkārtota Latvijā. Banku kļuva mazāk, ātro aizdevumi izdevēju vēl jo vairāk un tā tālāk.

Bet, neskatoties uz to, Latvija vēl aizvien ir viena no topa līderēm, ja runa ir par finanšu iestāžu skaitu uz iedzīvotāju kopējo skaitu. Tas diemžēl nav nekādas brīnums, kad pastāv tik daudz “fantastiskas” iespējas- ātrais kredīts bez izziņām un citas informācijas, kredīts pret nekustamā īpašuma ķīlu, kredīts pret auto ķīlu un šo sarakstu varētu turpināt bezgalīgi.

Es nezinu kādēļ, bet dažādas kredītiestādes izdot aizdevumus- kredīts pret ķīlu ar sliktu kredītvēsturi- cilvēkiem, kuri nav spējuši atmaksāt savus iepriekšējos parādus. Protams, ka drošības nolūkos šobrīd ir izveidota sistēma, kur tas viss būtu pārskatāmi, jo tas ir ļoti svarīgi, bet tas nemaina faktu, ka ļoti bieži šādi gadījumi notiek. Vai arī tiek izdoti kredīti personām, kas saistītas viena ar otru, un otrai personai ir diezgan liels parādu slogs. Šādā veidā ir ļoti viegli sakrāt diezgan lielu parādu bagāžu vienai ģimenei un vēlāk nespēt to visu atmaksāt.

Kā jau iepriekš jebkura kredītu izsniegšanas kompānija paredz, daļa no izdotajiem aizdevumiem netiks atmaksāta, tāpēc tika ieviests aizdevums pret ķīlu, kas teorētiski pasargātu izdevējus no iespējamajiem zaudējumiem, kas varētu rasties, ja potenciālie aizņemties gribētāji nespētu segt savas kredītu saistības. Diemžēl ne vienmēr visiem ir ķīla, ko dot kā garantiju, ka aizņēmums tiks atmaksāts, tāpēc šiem cilvēkiem ir jārēķinās ar krietni lielākām procentu likmēm, kas atbildīs riskam, kuru finanšu iestāde uzņemas, izdodot šāda tipa aizdevumu. Kad līgums par aizņēmumu tiek parakstīts, var saprast abas puses- vienu par to, ka steidzami nepieciešama nauda, bet otru par to, ka ir ļoti svarīgi nodrošināt drošu veidu kā izbēgt no potenciālajiem zaudējumiem. Lai kā nu būtu ar to izpratni, ir ļoti svarīgi saglabāt racionālo domāšanu, kad prātā iešaujas šī trakā ideja pieteikties aizņēmumam. Bieži vien šī nauda ir ļoti nepieciešama – studijām, neparedzētām un steidzamām operācijām vai līdzīgām lietām, bet ļoti bieži nauda tiek paņemta ļoti neapdomīgi, piemēram, lai nopirktu lielāku māju, greznāku auto, modernāku virtuves iekārtu un tam līdzīgam lietas. Vienmēr ir vērts pajautāt sev vai es bez tā kādu brīdi varu izdzīvot. Ja atbilde ir jā, tad ir vērts apdomāt aizdevumu ņemšanas noteikumus un sekas vēl pāris dienas. Manuprāt, vissvarīgākā lieta ņemot aizņēmumu ir izplānot, kā šo aizdevumu atdot. Izplānot kārtīgi, nevis es tikko dabūju darbu, nezinu vai man patiks vai palikšu tur, bet es labprāt sev šodien nopirktu dzīvokli. Ir vērts izplānot pozitīvo scenāriju un negatīvo – piemēram, pozitīvais, ka darbā viss būs kā plānots, iespējams, ka saņemšu algas pielikumu un savu 3 gadu kredītu atdošu jau pirmā gada laikā. Kā arī negatīvo, kas varētu iekļaut tādus neparedzamus faktorus, kā veselības problēmas un lielus, neparedzamus izdevumus, kas saistīti ar to, ekonomisko stāvokli valstī, un tā tālāk. Ja ir pārliecība, ka pat vissliktākā scenārija laikā būs iespējams kredītu/ aizdevumu/ aizņēmumu atdot laikā un bez papildus sarežģījumiem, tad ir vērts iesaistīties šajās saistības. Bet, ja ir liela neskaidrība, kas varētu notikt, ja viss pēkšņi mainās, tad ir vērts vēl pāris reizes pārdomāt lēmumu.

Es negribu teikt, ka visiem ir jāparedz kā atdot kredītu ekonomiskās krīzes laikā, bet ir jābūt skaidrai sapratnei par risku, kas tiek saistīts ar šāda veida kredītsaistībām. Tā kā vienmēr tiek noslēgts līgums par šāda veida darījumiem, tad nav brīnums, ka katra draugu/paziņu lokā ir kāds, kurš smagi cieta krīzes laikā, piemēram, zaudējot savu māju, tikko nopirkto mašīnu, utt. Pirms krīzes ikvienam bija drošs darbs, skaista vīzija par nākotnes iespējām, kas noveda pie liela paņemto kredītu skaita. No šī nedaudz rūgtā etapa mūsu nesenajā vēsturē var saprast, cik svarīgi ir vienmēr arī apskatīt pašu sliktāku scenāriju, kas vien var notikt, it īpaši, ja kredītsaistības ir uz 5, 10, 20 vai pat 50 gadiem. Es nezinu, kā es izskatīšos pēc 5 gadiem, kur nu vēl vai man būs tas pats darbs, kas šodien, Droši vien, ka nē.