Katrs pret savām finansēm attiecas citādāk. Vienam svarīgāk ir nodrošināt stabilitāti, bet citam baudīt dzīvi. Prioritātes dzīvē, protams, var atšķirties, taču finansēs pastāv daži nerakstīti likumi, kas jāievēro. Daudzi tos cenšas apgāzt un tādā veidā radušies dažnedažādi populāri mīti par finansēm. Šeit būs daži no tipiskākajiem finanšu mītiem, kas pavisam noteikti neatbilst realitātei.

1. Kredītlimits pieskaitāms pie ienākumiem

Plānojot savu budžetu, vai arī vienkārši veicot dažādus pirkumus, cilvēki rēķinās ar to, ka maksimālā summa, ko viņi var tērēt ir tā, kas uzrādās bankas kontā, proti, ienākumi kopā ar kredītlimitu. Mūsdienās kredītlimitu debetkartēm piedāvā gandrīz visas bankas un, līdz ar to, vairumam cilvēku, tiek dota iespēja aizņemties šī kredītlimita ietvaros jebkurā laikā, taču jāsaprot, ka kredītlimits ir aizdevums, nevis daļa no ienākumiem. To vajadzētu tērēt tikai ārkārtas gadījumos, kad citu iespēju nav, nevis pieskaitīt ikmēneša budžetam, jo par to tiek piemēroti procentu maksājumi un nereti arī dažādas citas komisijas maksas. Jāsaprot, ka tā nav jūsu nauda un, veicot ikdienas finanšu darījumus, kā maksimālo pieejamo sumu, jāpieņem tikai jau iegūtos ienākumus bez kredītlimita.

2. Uzkrājumu fonds neparedzētām situācijām ir lieka sevis ierobežošana

Daudzi joprojām neuzskata, ka uzkrājumu fonds neparedzētām situācijām ir nepieciešamība, jo, pirmkārt, ir citas iespējas kā gūt finansējumu, nonākot finansiālās grūtībās, un, otrkārt naudas nelaišana apgrozībā mazina tās vērtību. Ja runājam par uzkrājumu fonda nepieciešamību, tad tā ir neapšaubāma, jo neviens cits ienākumu veids ārkārtas situācijās nav garantēts. Piemēram, daudzi paļaujas uz aizdevumiem no tuviniekiem vai kredītiestādēm, taču nav nekādas garantijas, ka tuvinieki gribēs palīdzēt vai ka kredītiestāde piešķirs kredītu. Tāpat nav garantijas, ka būs iespējas gūt papildus ienākumus strādājot vai jebkādā citā veidā. Uzkrājumu fondam ir jābūt, lai tur vai kas. Ja runājam par uzkrājumu vērtības krišanos, tad tā ir tiesa, taču naudas zudums nav tik liels, lai atteiktos no šādas drošības sajūtas. Tā ir neliela samaksa par finansiālo stabilitāti.

*REKLĀMA

3. 20 gadi ir pārāk agrs vecums, lai krātu pensijai

Viens no vistipiskākajiem un reizē arī visaplamākajiem mītiem ir tāds, ka pensijai jāsāk krāt tikai pirmspensijas vecumā. Ja kādam divdesmitgadniekiem ieminēsieties par pensiju, visticamāk viņš neizpratnē sarauks pieri. Viņam taču līdz pensijai vēl gandrīz piecdesmit gadi. Kāpēc gan būtu jādomā par pensiju tik agrā vecumā, ja tam laika vēl gana. Patiesība ir tāda, ka, jo ātrāk sāksiet uzkrāt, jo lielāka būs uzkrājumu atdeve un, līdz ar to, arī uzkrātā pensija. Protams, jūs varat arī atstāt visu uz pēdējo brīdi un tad ievērot neiedomājami stingrus taupības plānus, lai atgūtu nokavēto, taču daudz vienkāršāk būtu sākt uzkrāt jau kopš pirmās saņemtās algas. Tad nebūs nepieciešamības ik mēnesi tam veltīt lielas summas. Pietiks vien ar pāris desmitiem eiro mēnesī, lai nodrošinātu sev pienācīgas vecumdienas.

4. Apdrošināšana ir krāpšana

Nereti cilvēki neuzticas apdrošinātājiem un uzskata, ka tas ir tikai veids, kā no cilvēkiem izkrāpt naudu, jo, ja nekas slikts neatgadās, apdrošinātāji saņem naudu ne par ko. Tā gluži nav, apdrošināšana ir viens no visvajadzīgākajiem pakalpojumiem, kas dod iespēju mazināt riskus visdažādākajās dzīves situācijās. Apdrošināšanas summas parasti ir nelielas, salīdzinājumā ar iespējamo kompensāciju nelaimes gadījumā. Apdrošinātāji ik gadu saviem klientiem kompensācijās izmaksā miljonus. Jā, viņi ar to arī pelna naudu, taču tā pavisam noteikti nav krāpšana un ikvienam būtu nepieciešama vismaz mājokļa, dzīvības, veselības un auto apdrošināšana, lai pasargātu sevi pret dažādām nelaimēm.

5. Nauda vispār nav svarīga un ir jādzīvo šim mirklim

Šis ir viens no izplatītākajiem mītiem tieši jauniešu vidū. Mūsdienās jaunieši stabilitāti dzīvē neuzskata par nepieciešamību. Viņi domā, ka katru dienu ir jādzīvo tā, it kā tā būtu pēdējā un par finansēm vispār nav jādomā, jo nākotni mēs tāpat nevaram paredzēt. Daļa taisnības jau tur ir, bet tiklīdz kā pāries jaunības ideālisma periods un radīsies domas par ģimeni un mierīgu dzīvi, šie jaunieši attapsies pie sasistas siles. Viņiem nekā nebūs, bet, lai nodrošinātu ģimeni, finanses tomēr ir būtiskas. Par naudu laimi nopirkt nevar un tā dzīvē tiešām nav galvenais, bet mūsdienās bez tās iztikt nudien nevar un ir jādomā ne vien par šodienu, bet arī par rītdienu un visu turpmāko dzīvi. Ja kāds no šim finanšu mītiem ir populārs arī jums, ir ar steigu jāsāk mainīt savi uzskati par naudu. Jūs nekad nekļūsiet bagāts vai finansiāli labi nodrošināts, ka ticēsiet kaut vienam no šiem mītiem. Uzkrājumi un investīcijas ir nepieciešami. Protams, to dēļ nevajag upurēt savu laimi un attiekties no visām šī brīža vajadzībām, bet dzīvojam mēs vienreiz, tāpēc vajadzētu parūpēties par to, ka visa dzīve tiek nodzīvota pārticībā.