Jūs droši vien neskaitāmas reizes esat dzirdējuši un lasījuši, ka ir divas it kā iedarbīgas metodes, ko izmantot, lai darba vidē tiktu galā ar negatīviem kolēģiem un uzņēma darbiniekiem. Pirmkārt, visi parasti iesaka izvairīties no negatīviem cilvēkiem un kontakta ar viņiem. Nē, jums nav jābūt rupjiem, bet, ja sadzirdat kārtējo negatīvismu un gaušanos sarunā, kurā negribat piedalīties, jūs pieklājīgi atstājat sarunu biedru vienatnē. Šīs stratēģijas galvenais mīnuss ir tāds, ka izvairīšanās no konkrētā cilvēka var likt jums palaist garām svarīgas attiecības un sarunas ar cilvēkiem, ar kuriem (ja neskaita nepārtrauktās sūdzības) jums būtu noderīgi tikties. Otrais solis ir, kad jūs jau teju dabiski pievienojieties sūdzībām, kad dzirdat otru gaužamies, vai nu, šausminoties kopā ar viņiem par attiecīgo nodarījumu vai notikumu, vai arī pretī piedāvājat savas sūdzības. Tas ne tikai negatīvi iespaido jūsu personīgo noskaņojumu, bet arī iedrošina apkārt esošos kolēģus izmantot jūs kā galveno sūdzību uzklausītāju, neļaujot jums produktīvi strādāt un uzturēt pozitīvu darba vidi.

Tātad – kā redzat, neviens no šiem diviem ieteikumiem reālajā dzīvē īsti nedarbojas, tāpēc jums ir jāķeras klāt pie tāda darbības veida, kas ļauj jums reaģēt uz negatīviem apgalvojumiem no kolēģu puses tādā veidā, kas izslēdz pesimismu, vienlaikus uzturot sarunu dzīvu. Investēt savu laiku pozitīvu attiecību izveidē ar kolēģiem ir kā atbildīga aizņemšanās no šodienas laika nākotnes vārdā – jā, jūs ieguldāt daudz vairāk laika, lai atrastu vislabāko pieeju, kas atbilst tieši jūsu konkrētajai situācijai, taču ilgtermiņā tā jums gan laika, gan attiecību, gan arī personīgo finanšu jomā atmaksāsies vairāk nekā vienkārši dubultā. Tāpēc, pirms nākamreiz atkal izvairīties gaitenī ieraugot mūžam negatīvo, burkšķošo kolēģi, apbruņojieties ar pacietību un zemāk aprakstītajām frāzēm, lai ne tikai tiktu galā ar negatīvo kolēģi, bet gan lai izveidotu patīkamas darba attiecības un atmosfēru visām iesaistītajām pusēm.

Lasiet tālāk, lai iepazītu dažas noderīgas atbildes, kuras izmantot sarunās ar tiem kolēģiem vai sadarbības partneriem, kuriem, šķiet, vienmēr ir kas negatīvs sakāms. Tiklīdz sarunu biedrs sāk sūdzēties par kādu citu kolēģi vai ar viņu saistītu nesenu notikumu, pamēģiniet atbildēt sekojoši:

1. “Man patiešām žēl to dzirdēt. Vai kaut kas labs beigu beigās iznāca no šīs situācijas?”

Šāda veida atbilde parādīs jūsu empātijas spējas un ieinteresētību sarunu biedrā, vienlaikus novirzot sarunu biedra domas jau optimistiskākā virzienā. Ja sarunu biedrs atbild ar vienkārši: “Nē, vispār nekā laba no tā neiznāca!”, tad jūs varat līdzjūtīgi paraustīt plecus un pāriet pie tēmas maiņas. Ievērojiet, ka jūs noteikti nevēlaties būt tas, kurš norādītu uz to, ka “katram negaisa mākonim ir sava zelta maliņa”. To darot jūs varat pavērt iespēju otrai personai sākt aizstāvēt savu viedokli un justies tā, it kā tas tagad ir saruna biedra pienākums jums pierādīt, kāpēc pieminētā situācija tik ļoti slikta, ka tai nav nekādas “zelta maliņas” (pat neskatoties uz jums tik acīmredzamo gaišo pusi). Tāpēc līdzjūtīga plecu paraustīšana un tēmas maiņa uz ko daudz neitrālāku būs daudz labāka alternatīva.

2. “Ak, vai, cik šausmīgi tas viss izklausās! Bet esmu tik patīkami pārsteigts, cik pozitīvi jums ir izdevies tikt galā ar visu šo gadījumu! Patiesi iespaidīgi!”

Sākumā šķiet, kā glaimi nevietā, jo jūsu kolēģis nav pat pakustinājis mazo pirkstiņu, lai atrisinātu konfliktu? Nebūt ne! Glaimi tieši vietā, jo tieši tāpat kā paslavējot kolēģi par to, cik lielisks un smagi strādājošs darbinieks viņš ir, motivē viņu strādāt vēl smagāk un cītīgāk, tieši tāpat cilvēki mainās, kad runa ir par viņu “spalvu spodrināšanu” un reputāciju. It kā nevainīgs komentārs par to, cik ļoti iespaidīga ir viņa spēja tikt galā ar jebkādiem konfliktiem, motivē viņu būt mazāk negatīvam un koncentrēties uz problēmas cēloņiem, ne tikai sekām.

3. “Vai ir kaut kas, ko es varu darīt lietas labā?”

Kaut arī vislabākajā scenārijā jums nevajadzētu piedāvāt iesaistīties, ja vien jūs patiešām nevarēsiet palīdzēt, lielākajā daļā gadījumi šie “sūdzam Bībeles” neatsauksies uz jūsu piedāvājumu. Tā vietā viņi parasti ātri atrauc ar: “Nē, nē, viss kārtībā!” vai arī “Es nedomāju, ka jūs varat kaut ko darīt.”. Šis, savukārt, ir ideāls brīdis, lai pārietu uz citu sarunas tematu.

4. “Oho, tas tik ir kaut kas! Kā jūs parasti tiekat galā ar līdzīgām situācijām / šādos gadījumos?”

Vienkāršais jautājums, kas sevī ietver jau izmantotu stratēģiju problēmu pārvarēšanā, automātiski ļauj jūsu kolēģim pārslēgties no žēlošanās uz problēmu risināšanas režīmu. Un tā kā neviens tā īsti atklāti negrib teikt: “Es nezinu, kā ar to rīkoties šādās situācijās!”, jūs teju garantēti pretī saņemsiet pozitīvu atbildi vai vismaz pārtrauksiet kolēģa žēlošanās plūsmu.

5. “Lūdzu, palabojiet mani, ja es nepareizi esmu sapratis, bet pēc jūsu stāstītā izklausās, ka jūs esat nomākts tāpēc, ka..”

Daži cilvēki vienkārši nepārstās gausties, kamēr jūs nebūsiet dzirdējuši visu, kas tiem sakāms. Tāpēc šāda tipa kolēģiem ir vērts pretī sniegt viņu pašu sūdzības tādā kā atkārtojumā: “Tātad.. tas nozīmē, ka jūs šobrīd.. Ja es pareizi saprotu, tad situācija ir tāda, ka..” utt. Tas ļauj viņiem sajusties uzklausītiem un, tā kā jūs neko jaunu nepievienojat viņu žēlabu stāstam, tad galu galā viņiem izbeidzas stāstāmais “materiāls” un gaišanās tiek pārtraukta.

6. “Ak, vai, cik traģiski! Esmu pārliecināts, ka jūs labprātāk runātu par kaut ko daudz pozitīvāku. Kas jauns jūsu hobiju pasaulē?”

Ar šo atbildi jūs piespiežat otru personu pāriet uz mazāk drūmām tēmām un tādām, kas jums abiem varētu būt patīkamas. Galu galā, kā gan lai jūsu kolēģis uz tādu apgalvojumu teiktu: “Nē, es tiešām nevēlos runāt par kaut pozitīvāku un labprāt turpinātu žēloties!”, vai ne?

7. “Ja vien tikai [aprunātā kolēģa vārds] būtu tāda darba pieredze / gudrība / darba ētika, kāda tā piemīt jums!”

Kad kolēģi sāk žēloties par citiem kolēģiem un viņu darba paradumiem, šīs pozīcijas ieņemšana ļaus jums pamudināt sarunu biedru mazliet perspektīvā paskatīties uz aprunāto cilvēku (piemēram, ka viņam nav bijušas tādas pašas iespējas, apmācība, veiksme utt.), kā arī izteiktās uzslavas automātiski iepriecinās sarunu biedru un ievirzīs sarunu jau nedaudz pozitīvākā gultnē. Ikvienam patīk saņemt uzslavas, jo īpaši tiem, kas paraduši žēloties, jo viņi parasti ir tie kolēģi, kuri savas žēlošanās dēļ dzird vismazāk pozitīvisma savā dzīvē. Protams, jūs neizmainīsiet šādus cilvēkus, bet jūs varat izmainīt veidu, kā viņi veido sarunas ar jums un kādā gaisotnē tās risinās.

Darbs kopā ar negatīviem cilvēkiem nekad nesaistās ar labi pavadītu laiku. Bet tagad jums vairs nebūs jāizvairās no mūžīgi neapmierinātā kolēģa, tiklīdz jūs viņu ieraudzīsiet darbinieku virtuvē vai korporatīvajā ballītē, jūs varat droši pieiet kolēģim klāt un uzsākt sarunu, zinot, ko darīt, ja saruna jau pirmajos teikumos iesāksies ar kolēģa žēlabu jūru.