Nebanku kredītu nozare Latvijā sastāda vairāk nekā 200 miljonu kredītportfeli, un lielākie uzņēmumi šajā nozarē gadā nopelna vairākus miljonus Eiro, tāpēc ir liela iespējamība, ka šajā nozarē radīsies arī dažādi krāpšanās gadījumi gan no pašu kreditoru gan no to klientu puses. Un šodien tad arī uzskaitīsim dažus no šiem krāpšanas gadījumiem, lai tu spētu tos atšķirt un neļaut sevi izmantot.
  • Nelicenzētie kreditori – Viens no pēdējā laika skaļākajiem nebanku sektora notikumiem, kas saistīts ar krāpšanu ir nelikumīgie, jeb nelicenzētie aizdevēji, kuri izsniedz kredītus bez PTAC izsniegtās licences un parasti piedāvā ļoti neizdevīgus kredīta nosacījumus saviem klientiem. Šādu uzņēmumu Latvijā nav daudz, bet noteikti, pirms ņemiet naudu no kāda nebanku kreditora pārbaudiet, vai šis aizdevējs ir saņēmis patērētāju kreditēšanas atļauju, kā arī, vai šī atļauja ir atjaunota.
  • Kredīts kredīta atmaksai – Viens no krāpšanas gadījumiem, ko izmanto viltīgi debitori ir ņemt jaunu kredītu vecā kredīta atmaksai un šādi darīt vairākas reizes, novelkot laiku un beigu beigās vispār neatmaksājot šos aizdevumus. Tā kā Latvijā ir desmitiem nebanku kreditori, tad teorētiski šādas darbības nav aizliegtas ar likumu, bet tās ir ļoti nepraktiskas, un kreditori kategoriski saviem klientiem liek saprast, ka šādas darbības nav korektas un tās nevajadzētu izmantot.
  • Nepareizu datu ievade – Ja jūs vēlaties saņemt kredītu no ātro kredītu iz-sniedzējiem, tad visticamāk, ka jums būs jāievada dažādi dati par sevi, savu darba vietu vēl citi tamlīdzīgi dati, ko kreditors ņem vērā, izvērtējot jūsu maksātspēju. Bet, cilvēki ir atklājuši, ka šajos ievades laukos var ievadīt nepareizus datus un tādā veidā piemānot kreditorus izsniegt šos aizdevumus, un vis izplatītākā krāpšanās ir tieši ar darba algas lieluma norādīšanu, ko bieži vien klienti “izpušķo”.
  • Kredīts ar svešu vārdu – Daudz nopietnāks pārkāpums ir ņemt kredītu uz sveša cilvēka vārdu, un šādi gadījumi arī ir dzirdēti, kur cilvēki nozog personīgos datus saviem paziņām vai draugiem un pēc tam patvaļīgi ar šiem datiem tiek saņemti šie ātrie kredīti. Šāds pārkāpums jau ir sodāms ar brīvības atņemšanu un tāpēc arī masu mediji bieži vien pievērš pastiprinātu uzmanību šādiem krāpšanās gadījumiem.
  • Informācijas slēpšana – No kreditoru puses informācijas slēpšana par aizdevumiem un to nosacījumiem arī ir krāpšanās gadījums, kur klients nesaņemt visu vajadzīgo informāciju un tādā veidā izdara neapzinātu kredīta saņemšanu. Latvijā daži no šiem nebanku kreditoriem apzināti savā tīmekļa vietnē neuzrāda visus nepieciešamos datus, lai klientiem tie nebūtu redzami, un tikai pēc aizdevuma saņemšanas klients nonāk šoka stāvoklī, par procentu likmi, soda procentiem vai citiem datiem kas sākumā tika slēpti.
  • Cilvēku iespaidošana – Un pēdējā sava veida krāpšanās ir arī kreditoru veidotās reklāmas kampaņas, kur cilvēki tie maldināti ņemt kredītu tikai lai saņemtu kādu balvu vai dāvanu. Šāda prakse bija ļoti populāra pirms dažiem gadiem, kad lielākie nebanku kreditori šādas reklāmas veidoja teju katru dienu un šādi iespaidoja cilvēkus aizvien vairāk un vairāk ņemt šos aizdevumus.
Ne visi šie krāpšanas gadījumi ir sodāmi ar likumu un daži ir vienkārši morāli nepareizi, tāpēc katram pašam ir jāpadomā, ko viņš dara, kā arī jāskatās uz aizdevēja reputāciju pirms tiek saņemt konkrētais pakalpojums.