Kādēļ tu lasi finanšu literatūru un dažādus rakstus par finansēm? Visdrīzāk tava atbilde būs, lai kļūtu gudrāks šajā jomā un labāk pārvaldītu savas finanses, jo galu galā mēs visi vēlamies nopelnīt vairāk naudas nekā mēs tērējam, kas mūsos radīs šo finansiālās stabilitātes sajūtu. Un tieši tādēļ jau arī tiek rakstīta finanšu literatūra – lai tev palīdzētu sasniegt šo mērķi, un tev pašam ir jāizdomā, vai šī literatūra patiešām dod kaut ko labu tava konkrētajai finanšu situācijai.

Tagad iedomājies divas situācijas:

  • Pirmā situācija: Tu esi biznesmenis, kurš ir ļoti gudrs un patiešām labi māk organizēt savu biznesu. Tu uzsāki nelielu biznesu no pašiem pamatiem, taču, tā kā tu mācēji labi rīkoties ar savām finansē un veici labus finanšu lēmumus, tavs bizness jau ir attīstījies par lielu, starptautisku uzņemamu ar lielu apgrozījumu, kā rezultātā arī tavs dzīvesstils ir palicis visai dārgs. Taču, tas, ka tev patīk tērēt daudz naudu, nenozīmē, ka tu neapzinies biznesa riskus, tieši otrādi, tu skaidri zini, ka jebkurā brīdī kaut kas var notikt un tav uzņēmums izjūk, kā rezultātā tu ik dienas esi kā pārņemts ar ikvienu uzņēmuma detaļu un tu ne mirkli nevari atiet no sava uzņēmuma organizēšanas, kas ietekmē kā tavu, tā tavas ģimenes dzīvi.
  • Otrā situācija: Tu esi šī lielā un veiksmīgā uzņēmuma apkopējs un dzīvo pilnīgi citā pasaulē. Tavu ienākumu apjoms ir knapi 5% no tā, ko nopelna bagātais biznesmenis. Tu esi precējies un ar savu algu nevari atļauties dzīvot dārgu dzīvesveidu, tādēļ nereti tu esi kā pārņemts ar taupīšanu un tavs stresa radītājs ir ietaupīšana un spēja, tā teikt, savilkt galus kopā, lai tu un tava ģimene varētu dzīvot pēc iespējas ērtāk, un tu varētu atļauties ar laiku arī doties pensijā.
Tagad pajautā sev, kurš dzīvesveids ir labāks? Visdrīzāk tu teiksi, ka biznesmeņa, taču tajā paša laikā, tā kā tu esi spējīgs paskatīties uz šīm situācijām no malas, tu arī atzīsi, ka neviens no šiem dzīves veidiem nav īsti labs, jo vienalga vai tu uztraucies par sava uzņēmuma ilgtspējīgumu vai savās ģimenes budžetu, tu tik un tā dzīvo nemitīgā stresā. Tādēļ, paskatoties uz citu finansiālajām situācijām no malas, tu saproti, ka būt piekasīgam par vienu konkrētu aspektu ir svarīgi, ja tu vēlies izveidot savu perfekto dzīvi un finanšu situāciju. Taču ikdienas finanšu sakarā ir būtiskāk nevis stresot par katru detaļu, bet gan rast balansu – nebūt pārāk uztrauktam par savām finansē taču nedzīvot arī tā, ka tevi vispār neuztrauc savas finanses. Un lielā mērā visi finanšu raksti un literatūra ir domāta, lai tev palīdzētu ne tikai sakārtot savas finanses, bet arī, lai tu spētu sakārtot savas domas un sajūtas, lai tu veiksmīgāk un ar vēsu prātu varētu menedžēt savus tēriņus. Vēl finanšu literatūrā visbiežāk ir sastopami dažādi padomi un triki, kā labāk ietaupīt naudu, kā arī kā vispārīgi vairāk nopelnīt naudu. Taču šī literatūra skaidri nesaka, kas ir pareizi vai nepareizi, jo šī pareizība un nepareizība ir atkarīga no katras konkrētās situācijās, tāpēc, ja tu regulāri lasi vai vēlies sākt lasīt finanšu rakstus vai literatūru, sākotnēji tev ir skaidri jāapzinās sava finanšu situācija, jo tikai tā tu būsi spējīgs tai piemērot tos padomus un ieteikumus, kuri tev der, bet atmest tos, kuri tieši tavai situācijai ir galīgi garām. Piemēram, ja kāds finanšu raksts saka, ka tev noteikti vajadzētu aizņemties vairākus īstermiņa kredītus nevis vienu lielu ilgtermiņa kredītu ar sliktu kredītvēsturi, bet tu saproti, ka šāds padoms tavā un tavas valsts situācijā ir galīgi garām, tad ir labi, ka tu to apzinies, nevis akli seko ikviena finanšu eksperta padomam. Atceries, ka finanšu literatūra ir vispārīga, un tieši tas, kā tu šo vispārīgo literatūru un padomus vari piemērot savai situācijai, noteiks to, vai šī literatūra patiešām dod arī tev kādu vērtību, vai, iespējams, tev vajadzētu sākt savu laiku pavadīt, darot kaut ko vērtīgāku.