Šogad minimālās algas likme ir 360 eiro, tomēr tiek plānots to tuvākajā laikā vēl paaugstināt. Runājot par minimālo algu, nevar nepieminēt, ka tā nav summa, kas cilvēkam pienākas, kā saka, “uz rokas” – no minimālās algas, protams, vēl tiek ieturēti nodokļi, tāpēc rezultātā iedzīvotājs saņem krietni mazāku summu. Šī summa ir atkarīga no dažādiem apstākļiem un attiecīgiem nodokļiem, kas par šiem apstākļiem tiek vai netiek ieturēti, piemēram, vecuma, apgādājamo skaita, pensijas, invaliditātes, politiski represētās personas vai nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusa. Kā pats minimums no darba algas tiek ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis 23% apmērā un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 34,09% apmērā (23,50% darba devēja VSAOI, 10,50% darba ņēmēja VSAOI). Piemēram, pieņemsim, ka personas darba alga ir minimālās darba algas, tas ir, 360 eiro apmērā, tai nav piešķirti nekādi īpaši statusi un nav neviena apgādājamā. Šajā situācijā personas neto alga jeb alga pēc nodokļu nomaksas būs 265,34 eiro. Atbildot uz jautājumu, vai iespējams izdzīvot ar minimālo algu, jāsaka, ka ir iespējams izdzīvot. Šajā gadījumā jāliek uzsvars uz vārdu “izdzīvot”, kas nebūt nenozīmē dzīvot pilnvērtīgu dzīvi un būt apmierinātam ar to, bet gan knapināties, taupīt un ierobežot, lai ar noteiktiem un ierobežotiem līdzekļiem iztiktu no algas līdz algai. Jāsaka, ka ir iespējams izdzīvot pat ar vēl mazākiem ienākumiem. Lielisks piemērs šādai izdzīvošanai ir vairākums Latvijas pensionāru, kuru pensija nereti ir vien 100, 150 vai 200 EUR. Tiesa gan, tā nav darba alga, bet gan pensija, bet tie tomēr ir ienākumi, ar kuriem ir jāizdzīvo ik mēnesi. Ko lai iesāk ar šiem 265,34 eiro? Idejiski varētu izdalīt apmēram 15 mērķus, kādiem cilvēks novirza savus ienākumus:
  • pārtika, kas ietver pārtikas produktus un ēšanu ārpus mājas ikdienā (neieskaitot restorānu apmeklējumus),
  • dzīvesvieta, komunālie maksājumi, mājsaimniecība, kas ietver īri un apsaimniekošanas izdevumus, komunālos maksājumus, zemes nodokli, īpašuma apdrošināšanu, hipotekārā kredīta
  • maksājumus, mājsaimniecības izdevumus u.c.,
  • transports, kas ietver braukšanas biļetes, mēnešbiļetes, taksometru, auto degvielu, auto stāvvietu, auto remontu un uzturēšanu, auto apdrošināšanu, auto līzingu,
  • internets, mobilie sakari, televīzija, kas ietver interneta un televīzijas abonēšanu, mobilo un fiksēto sakaru izmaksas,
  • bērnu neatliekamās izmaksas, kas ietver ēdināšanu skolā, transportu, nelielu kabatas naudu,
  • uzkrājumi finanšu mērķu sasniegšanai, kas ietver uzkrājumus, apdrošināšanas iemaksas, investīcijas,
  • parādu atmaksa, kas ietver kredītkartes procentu atmaksu, studiju kredīta atmaksu, kredītu un parādu atmaksu,
  • ziedojumi un labdarība, kas ietver ziedojumus, labdarību un palīdzību citiem,
  • izglītība, grāmatas un prese, kas ietver izglītību, kursus, grāmatas un preses izdevumus,
  • medicīna un skaistumkopšana, kas ietver medicīnas izdevumus, zāles, frizieri, kosmetologu, manikīru, masieri u.c.,
  • izklaides, kas ietver izrāžu, koncertu, kino biļetes, kafejnīcu un restorānu apmeklēšana, bāru, naktsklubu un azartspēļu zāļu apmeklēšanu, ceļojumus,
  • plānotie nepieciešamie pirkumi, kas ietver apģērbu, apavus, sadzīvē nepieciešamās lietas,
  • hobijs un sports, kas ietver hobijam un sportam nepieciešamo, nodarbības bērniem,
  • dāvanas, kas ietver dāvanas draugiem, radiem, kolēģiem,
  • atkarības, kas ietver alkoholu un tabaku,
  • kā arī citus, šeit neminētus mērķus.
Šos mērķus var iedalīt trijās lielās grupās: nepieciešamie izdevumi, kas ietver dzīvesvietu, komunālos maksājumus, mājsaimniecību, pārtiku, transportu, internetu, mobilos sakarus, televīziju, bērnu neatliekamās izmaksas, finanšu mērķi, kas ietver uzkrājumus finanšu mērķu sasniegšanai, parādu atmaksu, vajadzības, dzīvesstils, kas ietver ziedojumus un labdarību, izglītību, grāmatu un presi, medicīnu un skaistumkopšanu, izklaides, plānotos nepieciešamos pirkumus, hobiju un sportu, dāvanas, atkarības, kā arī citus, šeit neminētus mērķus. Katram cilvēkam izdevumu apmērs tādu vai citādu preču un pakalpojumu izmaksu segšanai, balstoties uz individuālajiem ienākumiem, ir atšķirīgs, tomēr, kā uzskata finanšu eksperti, un kā rāda vairākuma cilvēku pieredze, lai veiksmīgi un pārticīgi dzīvotu ilgtermiņā, katru mēnesi nepieciešamajiem izdevumiem ir jāiztērē līdz 50% no ienākumiem, finanšu mērķiem ir jāiztērē līdz 20% no ienākumiem, vajadzībām un dzīvesstilam ir jāiztērē līdz 30% no ienākumiem. Ja šīs proporcijas mainās, var novērot problēmu rašanos pirmajā, otrajā vai trešajā izdevumu grupā. Kā rāda “Swedbank” bankas 2014. gada pētījums Baltijas galvaspilsētu mājsaimniecību izdevumu jomā, četru cilvēku ģimene, kura dzīvo sev piederošā 70 kvadrātmetru dzīvoklī, kas atrodas padomju laikā celtā daudzdzīvokļu mājā, tipiska patēriņa modeļa apstākļos pārtikai, mājoklim un transportam tērē 47% no kopējiem ikmēneša ienākumiem, kas ir vidēji 587 eiro mēnesī. Kā noprotams, pārējiem izdevumiem paliek 53% ienākumu. Nobeigumā jāatgādina, ka šie dati attiecas uz tipisku mūsdienu rīdzinieku ģimeni, bet kāda situācija ir provincē, netipisku mūsdienu ģimeņu vai indivīdu ikmēneša bilancē? Šķiet, citos apstākļos situācija nav tik pozitīva, lai varētu runāt par bezbēdīgu pārticību no algas līdz algai.