Ātro kredītu nozare Latvijā pastāv jau kopš 2005. gada un šajā laikā tā ir ļoti strauji augusi un attīstījusies. Tā ir viena no visnevienozīmīgāk vērtētajām nozarēm, jo no vienas puses ātrie kredīti ir labs risinājums, brīžos, kad steidzami ir nepieciešama neliela naudas summa, bet no otras puses tieši ātrie kredīti ir tie, kas ievelk kredītņēmējus parādu jūgā un lielie soda procenti un maksa par atmaksas termiņa pagarinājumu ļauj ātro kredītu izsniedzējiem gūt ļoti lielus ienākumus. Ātrie kredīti ir īstermiņa, bezskaidras naudas aizdevumi, ko izsniedz nebanku sektora kredītiestādes. Parasti ātro kredītu summas pirmajā aizdevuma reizē nepārsniedz 400 EUR un atmaksas termiņi nepārsniedz 30 dienas, bet šiem kredītiem nav nepieciešams ne ķīlas, ne galvotāja nodrošinājums, turklāt bieži vien no kreditoru puses netiek pievērsta pietiekoši liela uzmanība kredītņēmēja maksātspējai un kredītvēsturei. Tieši tas ir galvenais iemesls, kāpēc bieži rodas problēmas ar kredīta atmaksu. Ātrie kredīti ir arī ļoti viegli pieejami, kas pamudina aizņemties neizvērtējot savas iespējas atmaksāt aizdevumu. Pēc patērētāju tiesību aizsardzības centra sniegtajiem datiem, 2015. gadā ātro kredītu nozarē darbojās 19 komersanti, piedāvājot dažādas aizdevuma summas, atmaksas termiņus un procentu likmes. Izsniegto ātro kredītu apjoms 2015. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, bija audzis par gandrīz 34%, turklāt no visiem šiem izsniegtajiem kredītiem gandrīz 21% tika kavēti par 90 dienām. Noteiktajā termiņā tika atdoti tikai 42% no visiem paņemtajiem ātrajiem kredītiem, kas ir mazāk nekā puse. 38% ātro kredītu tika pagarināti pat 3 vai 4 reizes. Atsevišķām kredītiestādēm laikā neatdoto kredītu īpatsvars sasniedza pat 70% no kopējiem paņemtajiem kredītiem, kas ir ļoti slikts rādītājs. Pēc šiem datiem var secināt, ka ātro kredītu nozare arī pagājušajā gadā ļoti strauji auga, taču tas lielā mērā notika kredītņēmēju maksātnespējas dēļ. Tā kā ātrajiem kredītiem ir īsi atmaksas termiņi, visa pamatsumma ir jāatmaksā vienā reizē un vairumam cilvēku ar vidējiem ienākumiem to izdarīt ir diezgan grūti. Tas ir iemesls, kāpēc tik maz kredītu tika atdoti sākotnēji norādītajos termiņos. Kredītiestādes pat ir ieinteresētas tajā, lai klienti ņemtu kredīta atmaksas termiņa pagarinājumus. Daudzām kredītiestādēm šo datu dēļ tiek pārmesta aizdevumu izsniegšana, kārtīgi neizvērtējot klienta iespēju laikā atdot aizdevumu. Aizdevuma pagarināšana nekādā veidā nebojā kredītņēmēja kredītvēsturi, līdz ar to ir iespējams arī ņemt jaunus kredītus, kamēr vēl nav nokārtotas iepriekšējās parādsaistības. Pēc 2015. gada negatīvajiem datiem, attiecībā uz laikā neatmaksāto kredītu īpatsvaru, iespējams tiks veikti grozījumi likumā, lai ātrie kredīti nebūtu tik viegli pieejami, kā arī nepamudinātu aizņemties bezatbildīgi. Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāvji uzskata, ka steidzami ir jāmaina maksātspējas izvērtēšanas procedūra. Līdz šim ir noteikts, ka aizdevumiem līdz 427 EUR, klientam nav jāpierāda sava maksātspēja. Kredītiestādēm pietiek ar to, ka klients pats norāda savu darba vietu un ikmēneša ieņēmumu un izdevumu apjomu, taču izziņas, kas to pierāda nav jāiesniedz. Ja šī prakse tiktu mainīta, ātros kredītus turpmāk varētu saņemt tikai tās personas, kas teorētiski ir spējīgas veikt kredīta atmaksu noteiktajā termiņā. Vēl tiek runāts par papildus ierobežojumiem uz nebanku sektora kreditoru reklamēšanu un agresīvo mārketingu. Jau pašlaik pastāv vairāki ierobežojumi ātro kredītu mārketingā, piemēram, ir aizliegts izplatīt maldinošas reklāmas un reklāmas, kas veicina bezatbildīgu aizņemšanos. Daudzās valstīs ātro kredītu reklamēšana televīzijā ir pilnībā aizliegta un iespējams, kas līdzīgs varētu tikt ieviests arī Latvijā. Vēl ir pāragri spriest, vai papildus ierobežojumi attiecībā uz kredītu izsniegšanu un reklamēšanu dotu vēlamos rezultātus, jo arī iepriekšējos gados ir veikti dažādi likuma grozījumi, lai šos kredītus padarītu nepieejamākus, bet līdz šim nozarē ir vērojams tikai kāpums.