Inflācija ir cenu pieauguma process, kurā preču un pakalpojumu cenas kāpj. Inflācijas cēloņi ir daudz un dažādi sākot no vienkāršiem procesiem, kā pieprasījuma palielināšanās vai piedāvājuma samazināšanās līdz sarežģītākiem procesiem, kā valdības iejaukšanās valsts ekonomikā ar naudas daudzuma palielināšanu, bāzes kredīta procentu likmes samazināšanu vai banku aizdevumu pret iekrājumu procentu samazināšanu. Inflācija savos pamatos nozīmē cenu kāpumu un to aprasti mēra attiecībā pret kādu laika intervālu, kas var būt mēnesis vai gads. Agrākos laikos cilvēki un valdības nemaz nezināja, kas ir inflācija un tāpēc arī to nespēja nomērīt, bet pēc dažādām ekonomikas krīzēm mūsdienās inflācijas līmenis tiek aktīvi mērīts un parasti tiek noteikts patēriņa cenu indeksu attiecinot pret noteiktu laika periodu un skatoties vai tas ir palielinājis vai krities. Šis patēriņa cenu indekss būtībā ir dažādu produktu un pakalpojumu summējums un visu šo pakalpojumu vidējās cenas vienība, ko tad pēc tam var izmērīt atkal pret cita laika intervāla šo pašu indeksu un tādā veidā iegūstot inflācijas vai deflācijas rādītājus. Inflācija visvieglāk redzama ir tad, kad kāds no mums visiem tik ļoti zināmiem produktiem, pakalpojumiem vai precēm paliek aizvien dārgāks un dārgāks, kā, piemēram, ja atceramies, cik pirms 10 vai 20 gadiem maksāja viens litrs degvielas, vai arī cik lielas bija cilvēku algas, tad salīdzinot šos skaitļus ar mūsdienu skaitļiem ir redzams, ka visi tie ir kāpuši. Inflācija pati par sevi nav nekas slikts, un, ja cenas kāptu vienlīdzīgi ar algām tad pamatā nebūtu nekādas problēmas, bet slikti ir tad, ja cilvēku algas un kopējais atalgojums aug lēnām, bet dažādu preču un pakalpojumu cenas aug ātri un tad arī rodas šī sajūta, ko pēkšņi viss ir palicis dārgāk. Lai gan inflācijai var būt arī dabīgi cēloņi, ka tas ir tad ja kāda prece pēkšņi kļūst nepieejamāka vai arī ja patērētāju pieprasījums pēc kādas preces aug, tomēr parasti par inflāciju runa iet tikai tad, kad tā ir tā teikt, mākslīgi, uzskrūvēta no valdības puses. Valdības vienmēr cenšas kontrolēt visu un tas attiecas arī uz ekonomiku, tieši tāpēc, kad ekonomikas izaugsme palēninās vai arī cilvēki vairs neņem tik daudz kredītus, lai pietiekami stimulētu ekonomisko izaugsmi tad valdības cenšas ekonomiku nostabilizēt un to darot bieži vien tad arī izdodas izveidot augstu inflāciju. Piemēram, tad, kad valdības 2008. un 2009. gadā investēja lielus naudas līdzekļus Latvijas lielākajos uzņēmumos, tad pēkšņi ekonomikā parādījās papildus nauda, kas tad pēc tam varēja (un varbūt arī tieši tagad izraisa) augstāku inflāciju, jo cenas jau tagad sāk augt neskatoties uz to, ka mēs tikai tikko tikko esam tikuši ārā no iepriekšējās krīzes. Protams, ne vienmēr inflācija ir slikta lieta un pamatā visas cenas lēnām aug, bet šī izaugsme ir pietiekoši maza lai to ikdienā nemaz nepamanītu, bet paskatoties uz to, kas notiek, kad valdības mēģina pēkšņi apkarot dažādas ekonomikas problēmas ar papildus naudas printēšanu, jo tad valūta var nonākt hiper-inflācijā un tad cenas var kāpt ne tikai pa gadiem bet pat pa dienām!