Droši vien, ka katrs no mums, savā dzīvē ir kaut vienu reizi dzirdējis frāzi, ka bagātnieki domā citādāk. Kādam no mums šī frāze likās, varbūt, mazliet dīvaina, bet kāds no mums aizdomājās, vai tas patiešām tā ir un vai tiešām domāšana ir tā, kura ir spējīga izmainīt mūsu finansiālo stāvokli. Šajā rakstā mēs jūs gribam iepazīstināt ar bagāto cilvēku domāšanu, kuru savā grāmatā “Kā domā bagātie” ir aprakstījis Stīvs Sibolds, populārs ASV biznesa treneri, kurš specializējas tirdzniecības menedžeru sagatavošanā.

Egoisms – tā ir priekšrocība

Vai jūs zināt kā domā nabagie cilvēki? Visi, pirmām kārtām, domā par citiem cilvēkiem, domā par to, ko vēl var izdarīt viņu labā, arī tādos gadījumos, kad nodara sev acīm redzamu ļaunumu. Bagātie cilvēki domā citādāk. Viņi lieliski saprot, ka viņi nebūs spējīgi palīdzēt citiem cilvēkiem, kamēr nebūs palīdzējuši paši sev. Tāpēc, pirmām kārtām, viņi rūpējas tieši par sevi, par savu garīgo un finansiālo labklājību. Tieši tāds, veselīgs egoisms, netraucē palīdzēt arī citiem cilvēkiem. Atcerieties, ka daudzi bagātie cilvēki ir visā pasaulē pazīstami labdari, reālās palīdzības no tādiem cilvēkiem ir daudz vairāk, nekā no nabadzīgiem cilvēkiem. Šajā jautājumā ir ļoti svarīgi pareizi izvēlēties prioritātes.

Konkrēta domāšana

Bagātiem cilvēkiem vienmēr ir konkrēta domāšana: viņi plāno savas darbības, kuras ir nepieciešams veikt, lai paaugstinātu savu labklājību un seko šim plānam. Nabagie cilvēki vienmēr gaida kaut ko no citiem, piemēram, no darba devējiem – algas paaugstināšanu, no uzņēmējiem – cenu samazināšanos, no valsts – kontroli pār visiem šiem procesiem, pat no otras pusītes gaida, piemēram to, ka vīrs mani pilnībā nodrošinās, u. t. t. Tādi cilvēki, atbildību par finansiālo labklājību uzveļ citiem cilvēkiem, bet tas ir, acīm redzams, strupceļš. Vēl banālāk ir cerēt uz veiksmi. Vai jūs kādreiz esat redzējuši bagātus cilvēkus kuri piedalās loterijās? Tieši tā – neesat. Tikai konkrētas darbības reāli ved jūs pretim nospraustajam mērķim. Tā domā bagātie cilvēki.

Konkrētas zināšanas, nevis formālā izglītība

Ko domā bagātnieki, kad jautājums skar izglītību? Viņi domā par to, kur un kā var iegūt zināšanas, kuras pēc tam varēs izmantot savas bagātības pavairošanai. Viņiem nav svarīgi, kas kalpos par šo zināšanu avotu. Kā domā nabagie? Galvenais dzīvē ir iegūt augstāko izglītību un viņiem nav svarīgi, ka pēc tam ar šīm zināšanām viņi nezinās ko iesākt. Galvenais, ka viņi ir tikuši pie diploma, jo bez diploma mūsdienās nav nekādu iespēju…Pievērsiet uzmanību vienam interesantam faktam – daudziem bagātajiem cilvēkiem nav augstākās izglītības vai arī viņi nekad nav strādājuši savā specialitātē.

Sapņi par nākotni

Bagātie cilvēki vienmēr pārdomā savus nākotnes plānus, izvirza mērķus un uzdevumus, kā arī to, kādā veidā ir labāk virzīties, lai šos mērķus sasniegtu. Nabagie cilvēki dara pretēji, viņiem ir nosliece dzīvot pagātnē, bieži atcerēties to, kas jau ir bijis un pat iegrimt depresijā.

Loģiskā, nevis emocionālā domāšana

Bagātie cilvēki vienmēr domā loģiski, it īpaši, ja runa iet par naudu: peļņu, investīcijām, tēriņiem, u. t. Viņi jau iepriekš sarēķina visu, viņi zina, kādus augļus viņiem nesīs viņu rīcība, vienmēr zina riska pakāpi un vienmēr ir gatavi riskēt, ja tam ir nozīme. Bet kā domā nabagie? Nabagiem cilvēkiem ir nosliece pieņemt finansiālus lēmumus balstoties uz emocijām, nevis uz loģiku un veselo saprātu, tāpēc viņi ļoti bieži zaudē naudu arī tad, kad tas varētu nenotikt.

Naudas pelnīšana ar savu aizraušanos

Bagātie cilvēki vienmēr ir ar kaut ko aizrāvušies un domā par to, kā ar savu aizraušanos nopelnīt naudu. Visi, pasaulē visbagātākie cilvēki, ir nopelnījuši savu kapitālu nodarbojoties ar savu sirdslietu, darot tieši to darbu, kurš viņiem ir visvairāk paticis un kuru darot viņi ir guvuši milzu baudu. Kā dara nabagie? Nabagie cilvēki nopelna savus iztikas līdzekļus darot darbu, kuru klusībā ienīst. Tas ir tikai dabīgi, ka viņiem nav nekādas motivācijas pilnveidoties un attīstīties.

Nevis “kaut ko darīt”, bet attīstīties

*REKLĀMA

Nabagie cilvēki izlasa motivējošos rakstus, noskatās video un izdara secinājumus, ka vajag rīkoties. Jāsaka, ka šis secinājums ir pareizs. Bet tālāk viņi izdomā, ka viņiem obligāti “kaut kas ir jādara” un sāk koncentrēties uz rezultāta sasniegšanu. Tad, kad šo rezultātu nevar sasniegt (visi iedomājas, ka tas notiks samērā īsā laikā), nolaiž rokas. Bagātie cilvēki domā daudz plašāk, viņi domā ne tikai par to, kā rīkoties, bet arī lielu uzmanību velta tam, kā pilnveidoties, kā radīt sevi pašu. Viņi kļūst par personībām, bet personībām sasniegt vēlamos rezultātus ir daudz vienkāršāk.

Izdevīguma gūšana no citu cilvēku darba un naudas

Domājot par to, kā vairāk nopelnīt, nabagie cilvēki cenšas pēc iespējas vairāk ieguldīt sava darba, laika un naudas. Bet kā domā bagātie cilvēki? Viņi saprot, ka viņu darbs, laiks un pat finansiālie līdzekļi nav neizsmeļami. Tāpēc, viņi, sava izdevīguma gūšanai cenšas izmantot citu cilvēku darbu, laiku un pat naudu. Tieši tā darbojas akcionāru kompānijas, bankas, finansiālās grupas utt., kuras turas uz akcionāru un noguldītāju naudas.

Dzīvojiet pieticīgāk nekā varat atļauties

Varbūt jums liksies dīvaini, bet bagātie cilvēki, tik tiešām dzīvo daudz pieticīgāk, nekā varētu sev atļauties. Bagāto cilvēku domāšana ir vērsta uz to, kā pavairot savus ieņēmumus, kur labāk investēt finansiālos līdzekļus, nevis uz to, kur tos labāk iztērēt. Bagātajiem cilvēkiem nav mantu, kuras ir nopirktas kredītā, viņi nekad nesāks lietot savām vajadzībām vairāk, nekā nopelna un nekad, lai kaut ko iegādātos, neņems kredītus. Bet nabagajiem cilvēkiem, tāda dzīves aina ir pilnībā pieņemama.

Mācīt saviem bērniem kļūt bagātiem

Bagāto cilvēku domāšana atšķiras arī jautājumos par bērnu audzināšanu. Jau kopš bērnības, viņi savām atvasēm māca to, ko zina un māk paši – kā kļūt bagātiem. Bet ko dara nabagie cilvēki? Viņi jau kopš bērnības programmē savus bērnus, ka ir bagātie un nabagie cilvēki un stāsta viņiem to, ka viņiem nav paveicies piedzimt bagātā ģimenē. Bieži vien, atskan arī izteicieni, ka bagātie cilvēki ir slikti, jo savu naudu ir nozaguši un dzīvo uz mūsu rēķina. Vai bērns tieksies kļūt bagāts, ja viņam kaut ko tādu stāsta jau kopš bērnības?

Nepārdzīvot naudas dēļ

Bieži vien, jebkuras problēmas, kuras ir saistītas ar finansiālajiem izdevumiem, nabagos cilvēkus iedzen stresā. Viņi sāk uztraukties un pārdzīvot, kļūst emocionāli, pieņem emocionālus lēmumus un vēl vairāk padziļina savas problēmas. Bagātie cilvēki, šajā ziņā krasi atšķiras – viņi uzskata, ja problēmu var atrisināt ar naudas palīdzību, tad tā nav problēma, tie ir izdevumi. Viņi nepārdzīvo par to, bet seko tam, lai dzīvotu un strādātu ar plus zīmi.

Pašizglītošanās izklaižu vietā

Ko domā bagātie un nabagie cilvēki, ja jautājums skar izklaides? Nabagie cilvēki domā, kā pēc iespējas vairāk atpūsties un izklaidēties, bet bagātie cilvēki šo laiku cenšas izmantot lai pēc iespējas vairāk pašizglītotos, iegūtu jaunu zināšanu, prasmju, u. t. Kas ir svarīgāks? Secinājumi ir acīm redzami.

Bagātie cilvēki ap sevi pulcina domubiedrus

Bagātie cilvēki ap sevi cenšas pulcināt vēl bagātākus un veiksmīgākus cilvēkus, nekā viņi paši, tāpēc, ka tas ir ļoti svarīgi gan priekš sakaru uzturēšanas, gan priekš tiekšanās uz vēl lielākiem panākumiem. Nabagie cilvēki izvēlas neiziet ārpus sava paziņu loka, kurš sastāv no tādiem pašiem nabagiem, kā viņi paši.

Koncentrēšanās uz peļņas gūšanu

Bagātie cilvēki vienmēr ir koncentrējušies uz to, kur un kā ir iespējams gūt pēc iespējas lielāku peļņu. Praktiski, visas viņu domas, gala rezultātā ir vienādas – kur izdevīgāk ieguldīt naudu, lai saņemtu pēc iespējas lielāku peļņu? Nabagie cilvēki ir tendēti uz naudas krāšanu un necenšas no tās gūt peļņu, tāpēc arī rezultāti ir tik atšķirīgi.