Aizdevumu ietekme uz patēriņa cenām ir ļoti grūts temats, ko nav iespējams izskatīt vienā īsā rakstā, bet es centīšos jums dot ieskatu tajā, kā tad kredīti var ietekmēt cenas un vai lielāka kreditēšana nozīmē lielākas cenas? Lai varētu tā kārtīgi izvērtēt šo jautājumu sākumā ir nepieciešams saprast, kā tad rodas kredīts un kur tad šī nauda tiek veidota. Pamatā kad Banka izdod tev vai kādam citam kredītu tā to dara to piesaistos investorus un pret šo investoru naudu tad arī veidojot aizdevumu. Bet attiecība, kādā bankas izdod kredītus noteikti nav 1:1, bet gan vairāk 10:1, kas nozīmē, ka par katru Eiro, ko tu noguldi bankā tā var izdot kredītus 10 Eiro vērtībā. Un tādā veidā būtībā tiek veidota nauda no nekā, jo tu ar šiem 10 Eiro vari aizņemties, bet patiesībā neviens šo naudu neizveidoja, bet banka to radīja no šīs attiecība. Tā patiesā nauda, ko tu saņēmi nāca no vairākiem šādiem noguldījumiem vai arī no tā, ka cilvēkiem bankas kontā ir lieka nauda. Un tas nozīmē, ka, ja pēkšņi visi cilvēki gribētu izņemt savu bankā esošo naudu, tad tas nebūtu iespējams jo bankai nav ne tuvi tik daudz skaidras nauda un arī virtuālās naudas, lai izmaksātu visu naudu visiem saviem klientiem. Nu, kad mēs esam sapratuši, kā rodas nauda ar kredīta palīdzību tad mēs varam ķerties klāt tam, kā tad īsti šī radītā nauda ietekmē cenas. Pamatā, ekonomikā tiek pieņemts, ka jo lielāks ir naudas apgrozījums un naudas daudzums apgrozībā kādā, ekonomikas reģionā, jo augstākas būs cenas, jo vienkārši vairāk banknotes ķers tās pašas preces un pakalpojumus. Šādi tad arī rodas inflācija un, ja jau izsniedzot kredītus bankas rada virtuālu naudu, tad teorētiski arī dažādu preču un pakalpojumu cenām arī vajadzētu kāpt. Un pamatā tā arī notiek, kaut gan jāsaka, ka kredīts nav vienīgais cēlonis šādam cenu kāpumam un paši cilvēki, un to mantkārība arī spēlē lielu lomu, tomēr, ja nebūtu kādu ātro kredītu vai citu kredītu, tad cenu kāpumi un kritumi būtu organiski nevis uzpūsti no tukša gaisa. Tāpēc arī, piemēram mājokļu cenas pirms 2008. gada krīzes sāka augt galu reibinošos ātrumos, jo bankas un privātie kreditori tad arī izsniedza aizvien vairāk un vairāk kredītus, kas tad arī noveda pie pieprasījuma pieauguma un piedāvājuma sarukuma, un cenu kāpums bija neizbēgams. Jo lielāks ir kreditēšanas apjoms, jo lielāka ir naudas cirkulācija valstī un tas savukārt rada ilūziju, ka ekonomika visu laiku aug, bet patiesībā šī izaugsme ir balstīta uz kredītu un tā noteikti samazinās tempus vai vispār apstāsies tad, kad visiem pēkšņi būs jāsāk atmaksāt šie saņemtie kredīti. Visās nozarēs aizdevumi neietekmē cenas vienādi, un, piemēram izsniedzot kredītus diezin vai cilvēki pēkšņi sāks pirkt vairāk maizi, bet skatoties tieši uz luksusa precēm ir redzams, kā kredīti ir tie, kas tad arī pamatā ļauj patērētājiem veikt neplānotus un neracionālus pirkumus un pēc tam lēnām atmaksāt šo naudu, nevis mēģināt uzreiz to sakrāt, kas būtu daudz grūtāk un tad arī diezin vai tiktu veikti tādi pirkumi, kuri īsti nav vajadzīgi, bet kas ir tikai luksusa preces vai arī iegribas nevis nepieciešamības!