Saka, ka personālās finanses un šo finanšu lēmumi, kurus mēs veicam ir aptuveni 10 procenti matemātika un pārējie 90 procenti ir psiholoģija, jo to, kam mēs tērējam naudu un kāpēc mēs to darām, visefektīvāk ir iespējams noteikt tieši ar psiholoģijas ne matemātikas palīdzību. Uzvedības ekonomika vai uzvedības finanses vairs nav nekāds jaunums, jo jau kādu laiku ir iespējams sastapt ekspertus, kuri specializējas cilvēku paradumu un uzvedības pētīšanā, lai labāk saprastu kā finanšu tā ekonomikas jomu. Šīs jomas – uzvedības finanšu – aizsākumus var meklēt 1979. gadā, kad Daniels Kānemans un Amoss Tverskis attīstīja prospektu teoriju, kura cenšas skaidrot to, ka cilvēks reizē var būt kā liels riskētājs, tā riska noliedzējs. Un kopš šī laika šī finanšu joma jau pat ir kļuvusi par akadēmisku disciplīnu. Bet kāpēc tad šī uzvedības finanšu joma ir tik svarīga? Jo finanses un ar tām saistītie lēmumi, kurus mēs katrs veicam, ir saistīti ar mūsu emocijām, bet emocijas visbiežāk diktē to, kāda ir mūsu uzvedība. Protams, ir cilvēki, kuri visus savus lēmumus, un jo īpaši tos, kas ir saistīti ar finansēm, piemēram, vai aizņemties kredītu, vai labāk iekrāt naudu, spēj racionalizēt, un paļaujas uz dažādiem matemātiskiem modeļiem un statistikas datiem, lai veiktu labāko lēmumu. Taču lielākā daļa cilvēku šādus lēmumus veic, balstoties uz savām emocijām un iekšējām sajūtām – kas tiem šķiet pareizi un kas nē, līdzīgi kā to dara pokera spēlētāji. Un reti kurš izmanto abas šīs metodes reizē, jo tās savā ziņā ir visai pretrunīgas. Piemēram, iedomāsimies situāciju, kad tu vēlies iegādāties jaunu automašīnu. Daudzi cilvēki iepriekš izpēta gan to, kādu modeli tie vēlas, gan arī pārdošanas vietu, uz kuru tie dosies iegādāties šo auto, lai tie spētu iegūt vislabāko piedāvājumu, taču nereti ir gadījumi, ka pat pēc visrūpīgākās izpētes un kāda konkrēta automašīnas modeļa izvēles, aizejot un auto placi tev iepatīkas pavisam cits automašīnas modeli, un beigās tu iegādājies to modeli, kurš tev iepatikās, nevis to, kuru tu rūpīgi izpētīji. Šis ir klasisks gadījums, kurš parāda, ka racionalitāte un emocijas darbojas pilnīgi pretēji. Lai gan visbiežāk šāda pakļaušanās emocijām tik ļoti mums nekaitē, ir gadījumi, ka šī emocionalitāte var nodarīt arī nozīmīgus bojājumus. Viens no biežākajiem šādiem gadījumiem, kad emocijas ir likušas mums veikt ļoti sliktu lēmumu, ir, kad investors, ieraugot, ka akcijas krītas, pēkšņi izņem visas akcijas, kā rezultātā viņš saņem mazāko iespējamo peļņu, jo viņš neļāva šīm akcijām kaut vai nedaudz pakāpties. Vēl viens līdzīgs gadījums ir arī kredītu ar sliktu kredītvēsturi ņemšanas brīdī, kad kreditors pārliecina debitoru par kredīta aizņemšanos, lai gan beigās izrādās, ka šim kredītam piemīt vieni no visneizdevīgākajiem noteikumiem un tu tam pieriti tikai un vienīgi, jo tu vēlējies uzticēties savam kreditoram. Un diemžēl šādos gadījumos bieži pat profesionāli finanšu padomdevēji nespēj neko izdarīt vai neko pateikt debitoram, ja tam tajā brīdī šķiet, ka šis kredīts ir debitora pasaulē labākais un izdevīgākais finanšu lēmums Tādēļ ir nepieciešami uzvedības ekonomisti, kuri var dot klientiem uz pētījumiem balstītus padomus, lai tie vairs nekad neiekristu emociju uzplūdā veiktā sliktā finanšu lēmuma slazdā. Viens no padomiem, kuru dod daudzi uzvedības ekonomisti, ir vienkārši lūgt padomu saviem vecākiem vai vecvecākiem, ar noteikumu, ja tiem ir veicies labi finanšu jomā. Šie speciālisti šo padomu pamato ar to, ka bieži vien tieši vecāki un vecvecāki ir spējīgi dot padomus, kuri ir balstīti personīgajā pieredzē, kā rezultātā šie padomi ir pārbaudīti un tie visdrīzāk būs ļoti pozitīvi un izplīdzīgi. Otrs padoms ir, ka nevienam nevajadzētu ļaut kādām konkrētām bailēm vai vienaudžu spiedienam diktēt to, kādus finansiālos lēmumus tie veic. Īpaši runājot par investīcijām un ātrajiem kredītiem, nekādā gadījumā neļauj bailēm likt tev veikt kādu lēmumu, ko īstenībā tu nekad mūžā neveiktu. Tas pats attiecas arī uz vienaudžu spiedienu. Nekad neseko baram un neveic kādu ar finansēm saistītu lēmumu tikai tādēļ, ka visi pārējie ņem šo kredītu vai veic šīs investīcijas, jo, lai gan šāda stratēģija darbojās viņiem, iespējams, tava situācija ir pilnīgi citādāka un šī pati situācija tevi novedīs parādos. Un visbeidzot noteikti arī izvairies no finanšu pārpilnības jeb situācijas, kad, lai gan tu ļoti labi zini, ka kāds finanšu lēmums tev nodarīs tikai un vienīgi kaitējumu, tu tik un tā to veic, jo šīs sekas ir pārāk mazs iemesls, lai atturētos no šī lēmuma. Tāpēc, ja tu zini, vienalga vai tas ir no tavas pieredzes vai kāda cita cilvēka pieredzes, ka kāds finansiālais lēmums ir ļoti neizdevīgs, piemēram, ka ātrais kredīts kādā konkrētajā situācijā novedīs tevi vēl lielākos parādos, tad izlem neveikt šo lēmumu un meklēt citu veidu, kā risināt savas problēmas.