Darbs kompānijā ar veselības apdrošināšanu un atbalstu, aizejot pensijā, ir ļoti izteikta un pierasta prakse darba tirgū. Viss, kas atrodas ārpus šī darba tirgus, savu biznesu ieskaitot, tiek uzskatīts par spēli, kurā ir ļoti liels risks un augstas likmes. Bet vai šis pieņēmums ir pareizs? Vai tiešām strādāšana pie sevis, savā biznesā ir riskantāka nekā algotā darbā? Pirmā priekšrocība būs darbam savā biznesā. Pieņemsim, ka strādājiet algotu darbu kādā kompānijā. Šajā gadījumā varētu teikt, ka jūs ”visas olas esat salikuši vienā groziņā” jeb jūsu finanses ir atkarīgas tikai no viena ienākumu avota. Ja jūs savu darbu darīsiet slikti, tad pastāv risks, ka jūs tiksiet atlaisti. Šajā gadījumā jums vairs nav ienākumu, jo vairs arī nav vienīgā ienākumu avota. Jūs neesat sadalījuši risku, kā tas ir sava biznesa gadījumā, jo tur jums ir vairāki klienti. Algots darbs no šī viedokļa ir riskantāks, jo viena klienta zaudēšana savā biznesā nepazeminās jūsu ienākumus līdz 0, un jūs taču pēc kāda laika varēsiet zaudēto klientu aizvietot ar citu. Turklāt mūsdienās ir izveidoti vairāki pakalpojumu sniedzēji, kas šādiem biznesiem palīdz atrast jaunos klientus. Cits risks saistībā ar algotu darbu ir tā popularitātes un efektivitātes samazināšanās. Adecco veiktā pētījumā tika noskaidrots, ka pašnodarbināto cilvēku skaits pieaug par četrām reizēm vairāk kā algotu darbinieku skaits. Laika gaitā pašnodarbinātie sastādīs 25% no darba tirgus. To var izskaidrot ar pašnodarbināto darba grafika elastīgumu un labāku motivāciju, jo darba grafiks ļauj izplānot savu laiku, lai darbs tiktu paveikts krietni labāk. Iespējams, ka tālākā nākotnē pašnodarbināto cilvēku skaits pārsniegs algota darba cilvēku skaitu. Kā ir ar darba psiholoģiju? Algots darbs šobrīd nav paradīze šajā ziņā. Aptauju dati liecina, ka 87% algotu darbinieku nav apmierināti ar savu darbu vai darba apstākļiem, tādēļ pastāv liela iespēja, ka arī jūs nebūsiet apmierināti ar savu algoto darbu. Cīrihes universitātes pētījums 23 valstīs liecina, ka cilvēki, strādājot savā biznesā, jūtas daudz priecīgāki patstāvības dēļ. Tātad arī no šāda skatpunkta algots darbs ir riskantāks par savu biznesu. Ja salīdzina datus no dažādām pasaules valstīm, var secināt, ka pašnodarbinātajiem ar ienākumu lielumu lielākoties nav problēmu. Problēmas var sagādāt ienākumu regularitāte, jo savā biznesā vienā mēnesī var nopelnīt divreiz vairāk kā plānots, bet nākamajā nesaņemt neko. Tomēr vidēji pašnodarbināto algas var pārsniegt algota darba samaksu pat divas reizes. Tā tas ir dažās valstīs, piemēram, Kanādā un Lielbritānijā, savukārt Amerikas Savienotajās valstīs pašnodarbināto alga ir vienā līmenī ar kompāniju darba algām. Kopumā varam secināt, ka lielāks risks tomēr ir algotā darbā. Sava biznesa uzsākšanai arī ir savi trūkumi, kā nodokļu nosacījumi un darbs mājās (kas gan daļēji var būt arī priekšrocība), tādēļ izvēle ir tikai pašu rokās. Atrast algotu darbu noteikti ir daudz vieglāk, jo savam biznesam ir vajadzīga ideja, ap kuru šo biznesu veidot. Tomēr iepriekš minētie riska faktori ir pietiekami labi argumenti, lai šāda veida darbā nepieteiktos. Katrā gadījumā var uzskatīt, ka šie abi darba veidi ir vienlīdz riskanti un viens nekādā gadījumā nav 100% labāks par otru, jo vienmēr pastāv divas puses, kurām ir savas labās un sliktās īpašības.