Augstskola ir pēdējais nopietnais mācību punkts ikviena cilvēka izglītības karjerā. Tieši šajā izglītības iestādē tiek apgūtas svarīgākās zināšanas, kas nākotnē būs nepieciešamas izvēlētajā profesijā. Augstākā izglītība personas CV noteikti atļauj vieglāk atrast darbavietu un veidot karjeru dažādās jomās, bet vai darba devējam tiešām svarīgas ir cilvēka zināšanas vai arī tikai pierādījums tam, ka viņš ir mācījies augstākās izglītības iestādē? Šis un vēl citi jautājumi ir atkarīgi no darba devēju vajadzībām un godprātības, attiecībā pret saviem darbiniekiem un nozares klientiem. Augstskola vai universitāte ir augstākās izglītības iestāde, kurā iespējams iegūt augstāko izglītību dažāda līmeņa studiju programmās. Šāda līmeņa izglītība nepieciešama, lai cilvēks būtu kvalificēts un sagatavots savai izvēlētajai profesijai. Lielākā daļa cilvēku apmeklē augstskolas un cītīgi mācās, lai nākotnē varētu strādāt savā jomā un neuztrauktos par zināšanu vai pieredzes trūkumu. Tomēr gan skolā, gan augstskolā netrūkst studentu, kas uz šo mācību iestādi dodas tikai, lai saņemtu dokumentu, kas apliecina viņu apmeklējumu un sekmīgu pabeigšanu. Šādu skolnieku un studentu netrūkst nevienā izglītības iestādē. Turklāt augstskolas līmenī tas ir visai nepieņemami, jo kāpēc gan šī studenta vietā nevarētu mācīties kāds studēt gribošs cilvēks? Vietas aizņemšana studiju grupā (iespējams pat budžetā), pasniedzēju laiks un augstskolas ieguldītie līdzekļi – tie visi kļūst par lieki izniekotiem resursiem, kurus, tāpat kā laiku, atpakaļ atgūt nevar. Šādiem studentiem vajadzētu sev pajautāt: Vai tas tiešām ir tā vērts? Gandrīz visi studenti, pēc augstskolas absolvēšanas, sāk meklēt darbu un uzsāk savu profesionāļa karjeru. Augstskolas diploms darba devēju acīs noteikti izskatīsies gana vilinoši un atrast darbu ar augstāko izglītību nevajadzētu būt problēmām. Pēc darba atrašanas šis augstskolas absolvents tiek iesviests īstā darba vidē, kurā vajadzīgas augstskolā iegūtās zināšanas. Ja tādu nav, tad diploms šajā gadījumā nepalīdzēs un šajā gadījumā tiek bremzēta visa turpmākā karjeras attīstība, jo nav iespējams radīt labu iespaidu, ar augstāko izglītību neko nezinot un nemākot attiecīgajā jomā. Mācīšanās, bez karjeras attīstības iespējām, cilvēku ietekmē arī dažādos citos veidos. Cilvēks attīsta savu smadzeņu darbību, domāšanu un citas prasmes, kas noder turpmāk dzīvē. Liela nozīme cilvēku attieksmē pret mācībām ir arī darba devējiem. Nozares, kurās nepieciešams iegūt augstāko izglītību, ir visdažādākās un katrā no tām apstākļi ir savādāki. Augstākā izglītība dažās nozarēs eksistē tikai kā jēdziens, kuram īsti nav pielietojuma. Netrūkst darba devēji, kuri no saviem jaunajiem darbiniekiem sagaida kvalitatīvas zināšanas un to pielietojumu darba vidē. Taču, ja šis cilvēks ir centies darbu dabūt tikai ar diploma, nevis zināšanu, palīdzību, tad bieži vien rodas attiecīgas sekas. Šīs sekas ir nekvalitatīva darba izpilde un zināšanu trūkums pildot darba pienākumus. Tas savukārt ietekmē uzņēmumu, nozari un rada vēl tālejošākas sekas. Šīs problēmas parasti tiek risinātas ar dažādu līdzekļu palīdzību, bet vislabākais no tiem būtu ķerties pie pašas problēmas saknes. Protams augstskolas diplomu nevar iegūt pilnīgi nemācoties neko, jo ir jānokārto sesijas un jāizveido diplomdarbs. Šādas iespējas attīstīt sevi un iegūt augstāko izglītību noteikti ir jāizmanto, jo mācības augstskolā nav lēts prieks un mācību ilgums arī ir pietiekami liels, lai šo mācību ciklu veiktu tikai vienreiz. Tādēļ noteikti ir vērts padomāt divreiz, vai mācības vispār ir nepieciešamas un tieši kādā jomā ir vēlme mācīties un strādāt.