Kad mēs runājam par tēriņiem savām vēlmēm un vajadzībām, pārtika tiek pieminēta regulāri. Protams, mums ir jātērē nauda pārtikai, jo tā ir viena no lietām, kas palīdz mums izdzīvot. Lai vai kā, vairums cilvēku uzskata, ka pārtikai tiek tērētas pārāk lielas naudas summas. Interesantākais ir tas, ka cilvēki ne vien uzskata, ka tie pārtikai tērē pārāk daudz naudas, bet tie arī tik tiešām tērē pārāk daudz naudas tai, jo to pierāda arī vairākas aptaujas un pētījumi. Bet, ja mēs tērējam pārāk daudz naudas pārtikai, vai to var uzskatīt tikai par izdzīvošanas līdzekli?

Vai jūs tērējat pārāk daudz uz pārtiku?

Balstoties uz aptaujas rezultātiem, indivīdi jūt, ka pārāk daudz naudas tiek novirzīts pārtikai un ka tā ir problēma. Viņi zina, ka tiem ir jātērē nauda pārtikai, bet nejūtas laimīgi par to, jo tas attur viņus no cita veida tēriņiem. Jā, tik tiešām – liela daļa aptaujāto atzina, ka uz pārtikas rēķina ietaupīto naudu tie nekrātu, bet gan iztērētu citiem mērķiem. Šie aptaujas rezultāti liek aizdomāties arī mums par saviem naudas tērēšanas paradumiem attiecībā uz pārtiku un liek saprast, vai arī mēs pārtikai netērējam pārāk daudz līdzekļu. Šķiet, visi izdevumi uz pārtiku ir attaisnojami, ja vien ļoti daudz tiek gatavots mājās, nevis ēsts ārpus mājas vai pasūtīts uz māju, ja tiek iepirkts daudz augļu un dārzeņu, padarot savu uzturu veselīgu. Runājot par veselīgu ēšanu un naudas ietaupīšanu, jāsaka, ka daudziem, iespējams, šķiet, ka ēst veselīgi ir dārgi, taču patiesībā ir pilnīgi pretēji. Neveselīgie ēdieni, piemēram, fast food ēdieni nereti ir dārgāki par veselīgajiem ēdieniem, jo tie ir ātri un vienkārši iegūstami, proti, pērkot fast food, cilvēks maksā par ērtībām. Turpretī veselīgie ēdieni ir ilgāk gatavojami un līdz ar to arī ilgāk gaidāmi, bet, kā zināms, mūsdienu cilvēkiem ir laika deficīts. Tāpat ārpus mājas tiek ēsts vai uz māju tiek pasūtīts vairākumā gadījumu neveselīgs ēdiens, jo mēs nevaram izkontrolēt, cik daudz pavārs šim ēdienam ir pievienojis, piemēram, sāli, cukuru, taukvielas vai kādas citas neveselīgas piedevas. Šī iemesla dēļ gatavojiet un ēdiet mājās, paši izkontrolējot ēdiena sastāvdaļas, kā arī ietaupot naudu uz apkalpošanas rēķina. Protams, šad tad jau var iegriezties arī kādā sabiedriskajā ēstuvē, bet atcerieties, ka tad jūs jebkurā gadījumā tērējat vairāk naudas pārtikai nekā gatavojot un ēdot mājās. Starpcitu, jo retāka ir ēšana ārpus mājas, piemēram, kādā restorānā vai kafejnīcā, jo patīkamāka un baudāmāka tā šķiet. Kur paliek nauda? Tāpat kā jebkuru citu tēriņu gadījumā, arī tērējoties pārtikai, ir būtiski sekot līdzi saviem izdevumiem un skatīties, kur tie paliek. Dažkārt, iespējams, jūs būsit pārsteigti, redzot, kam jūsu nauda tiek tērēta, un vēl vairāk pārsteigti, redzot, ka jūs varētu tērēt daudz, daudz mazāk. Došanās katru dienu pusdienās izmaksā vidēji 5 eiro – parēķiniet, cik šāda pusdienošana jums izmaksā, piemēram, gadā. Arī tas ēdiens, ko jūs izmetat laukā, kaut ko maksā, tāpēc iepērkoties vienmēr saglabājiet veselo saprātu un pērciet tikai tik daudz, cik jums patiesībā nepieciešams. Izvērtējot savus naudas tērēšanas paradumus un to efektivitāti, iespējams saprast, kuri paradumi naudas taupīšanas nolūkos būtu jāmaina. Ietaupīt naudu pārtikai noteikti ļoti palīdz maltīšu plānošana. Maltīšu plāns kaut vai trijām tuvākajām dienām samazina to naudas daudzumu, kas parasti tiek iztērēts, pagrābjot no veikala plaukta kaut ko ātrai izsalkuma remdēšanai. Turklāt, maltīšu plānošana palīdz samazināt arī izmestā ēdiena daudzumu, jo tiek pirkts tikai tas un tikai tik daudz, cik ir nepieciešams maltītes pagatavošanai. Piedomājot pie naudas tēriņiem pārtikai, jūs drīz vien sapratīsit, ka izmestais ēdiens, pusfabrikāti un fast food ēdieni ir tie, kas jūsu pārtikas rēķinu padara bezjēdzīgi garu. Tikai tad, kad mēs pārskatām savus paradumus, mēs varam ieraudzīt to, kas būtu jāmaina. Pārskatot un izmainot savus paradumus, pārtikai mēs varam tērēt mazāk arī tad, ja tās cenas ir augstas.