Daudzi noteikti teiks – par kādu rezerves iekrājumu veidošanu var būt runa, ja ik mēnesi ir problēmas, kā saka, “savilkt galus”? Teiksim godīgi, ja ir problēmas ar “galu savilkšanu”, tad jāmeklē problēmas savā personīgajā budžetā un tā plānošanā. Kā rāda pieredze, nereti problēmas ir nevis nelielajos ienākumos, bet gan lielajos izdevumos un, vēl jo vairāk, to nepārdomātā plānošanā vai to plānošanas neesamībā. Rezerves iekrājumus var izveidot divos ceļos – palielinot ienākumus vai samazinot izdevumus. Šķiet, samazināt izdevumus ir vienkāršāk nekā palielināt ienākumus, jo, lai palielinātu ienākumus, nākas apgūt jaunus finanšu ceļus un avotus, bet, lai samazinātu izdevumus, nākas vien piekoriģēt esošo finanšu situāciju. Vienkāršiem vārdiem sakot, jāsāk dzīvot pieticīgāk un pārdomātāk. Nereti pieticīga dzīvošana saistās ar dzīves kvalitātes krišanu, tomēr gudra un stratēģiska izdevumu samazināšana ilgtermiņā tieši pretēji var celt dzīves kvalitāti, jo paralēli izdevumu sarukumam veidojas rezerves iekrājumi. Rezerves iekrājumi var kalpot par glābiņu negaidītās un steidzamās situācijās, kad pamata finansējums ir apsīcis, pasargājot no jebkāda veida parādsaistībām vai kredītsaistībām, vai var kalpot par ilgtermiņa iekrājumu kādam lielākam mērķim, piemēram, automašīnas, mājokļa vai zemes iegādei. Ir ļoti daudz un dažādu veidu, kā ietaupīt, lai soli pa solim veidotos rezerves iekrājumi tuvākai vai tālākais nākotnei. Ietaupīt var dažādos veidos – izvēloties lētākos un izdevīgākos pakalpojumus un pārvietošanās veidus, ievērojot izdevīgas un pārdomātas iepirkšanās pamatprincipus, ieviešot ekonomiskākus ikdienas paradumus un mājsaimniecības ierīces, atsakoties un kaitīgiem un nevajadzīgiem ieradumiem, kā arī ievērojot daudzus citus taupīga dzīvesveida principus. Lai izveidotu rezerves iekrājumus, neskaitot izdevumu samazināšanu, nepieciešams padomāt arī par šo iekrājumu veidošanas vietu, lai tā būtu maksimāli droša un efektīva. Rezerves iekrājumus var veidot skaidras naudas veidā mājās, bezskaidras naudas veidā bankas kontā, kā arī noguldot krājkontā, depozītā, akcijās, obligācijās, ieguldījumu fondā, 2. vai 3. pensiju līmenī. Ja rezerves iekrājumus veidosit mājās vai bankas kontā, rezultātā iekrājums būs tik liels, cik liels būs jūsu personiskais ieguldījums tajā, bet, ja rezerves iekrājumus noguldīsiet, piemēram, krājkontā, depozītā, akcijās, obligācijās, ieguldījumu fondā, 2. vai 3. pensiju līmenī, laika gaitā papildus jūsu noguldītajiem pamatlīdzekļiem veidosies procentuāls finanšu pieaugums. Piemēram, noguldot 1000 EUR bankas krājkontā, kura gada procentu likme ir 0,05%, pēc gada jūsu krājkonta kopējais ienākums būs 1050 EUR, veidojot uzkrāto procentu summu 50 EUR apmērā. Kā nākas secināt, ja vēlaties veidot rezerves iekrājumus, ir jāsamazina savi izdevumi, bet, ja vēlaties veidot vēl lielākus rezerves iekrājumus, iekrātie finanšu līdzekļi ir jānogulda kādos lietderīgos un izdevīgos banku vai privātā sektora finanšu tirgus instrumentos.