Kā rāda pieredze, tikai tad, kad cilvēks ir saskāries ar tādām vai citādām personīgā finansējuma problēmām, visbiežāk tomēr to trūkumu, viņš sāk aizdomāties par savu personīgo budžetu un tā plānošanu, lai vairs nesaskartos ar tāda veida problēmām. Personīgā budžeta plānošana ļauj precīzi apzināt savus ienākumus un izdevumus, kā arī optimizēt tos, lai ne vien segtu visas obligātās un regulārās izmaksas, bet arī iekrātu kādus līdzekļus tuvākajai nākotnei. Tā kā budžetu veido ienākumi un izdevumi konkrētam, īsākam vai garākam laika periodam, tad personīgā budžeta plānošana ir jāsāk ar pašreizējās situācijas analīzi – pašreizējo ienākumu un izdevumu analīzi, lai saprastu, kas ir jāmaina situācijas uzlabošanai. Jāpiemin, ka ienākumi un izdevumi nav tikai skaidras un neskaidras naudas plūsma bankas kontā vai realitātē, bet arī kustamo un nekustamo īpašumu, un kredītu un citu parādu vērtība. Jāatzīst, ka tikai retais nodarbojas ar skrupulozu savu finanšu plūsmas analīzi, jo, kā rāda pieredzi, plūsma vienā virzienā, proti, izdevumu virzienā, vienmēr ir intensīvāka, un tas nebūt nav patīkami, tādēļ daudzi izvairās no savu finanšu analīzes un budžeta plānošanas, lai nebūtu jāskatās nepatīkamajai patiesībai “acīs”, tomēr, kā saka, novēršanās no problēmām tās neatrisina, tāpēc agri vai vēlu būtu vēlams spert šo nepatīkamo soli un reizi pār visām reizēm šīs finansiālās nebūšanas atrisināt, saplānojot tās ilgtermiņā. Pirmais solis ir plānošana, proti, konkrētu mērķu izvirzīšana ilgtermiņā, saglabājot realitātes sajūtu. Padomājiet, kādus finansiālos mērķus jūs vēlētos sasniegt pēc, piemēram, 1,5 vai 10 gadiem. Šiem mērķiem būtu jāatrod savs personīgais zelta vidusceļš, proti, tiem jābūt tik augstiem, lai tie motivētu tos sasniegt, tomēr ne tik augstiem, lai tie neradītu sajūtu, ka to sasniegšana nav reāla, kas savukārt motivāciju laupītu. Finansiālie mērķi ir jāizvirza, balstoties uz sava pašreizējo finansiālo situāciju, mērķus, kā jau mērķus, izvirzot augstākus un ambiciozākus, lai būtu uz kurieni tiekties. Jāpiemin, ka sava budžeta plānošana nav vienreizējs pasākums, bet gan regulāra nepieciešamība, lai pārliecinātos, vai sākotnēji izvirzītie mērķi un uzdevumi darbojas arī realitātē, nepieciešamības gadījumā ieviešot kādas korekcijas. Budžeta pārskatīšanai un plānošanai ideālā variantā būtu jānoris reizi nedēļā vai vismaz mēnesī – jo mazāks intervāls, jo lielākas izredzes laikus konstatēt kļūdas un nepieciešamos uzlabojumus. Kad finansiālā nākotnē ir izsapņota un izplānota, un mērķi ir izvirzīti, ir jāizplāno konkrēti uzdevumi šo mērķu sasniegšanai, kas parasti ir ienākumu palielināšanas un izdevumu samazināšanas iespēju meklēšana, tomēr jākoncentrējas būtu un ienākumu palielināšanu nevis izdevumu samazināšanu. Šādā situācijā būtu jāmeklē papildus peļņas vai vismaz papildus ienākumu avotus, kā arī dažādas līdzekļu ietaupīšanas iespējas. Ienākumus var palielināt, piemēram, sameklējot papildus darbu, palielinot darba slodzi vai darba stundu efektivitāti, kā arī meklējot pasīvo ienākumu avotus. Samazināt izdevumus iespējams, piemēram, izvēloties lētākās preces un pakalpojumus, pērkot produktus vairumā, kā arī izvairoties no patiesībā nevajadzīgiem un kaprīziem tēriņiem. Pats būtiskākais ir budžetā iekļaut visus ienākumus un izdevumus līdz pēdējam centam, jo pāris centu ignorēšana ilgtermiņā var radīt budžetā ievērojamas atšķirības. Plānojot budžetu ir būtiski plānot to skrupulozi un fiksēt detalizēti, jo ar vispārīgu budžeta plānošanu nodarbojamies mēs visi un redzam, pie kā tāda plānošana noved. Vēl būtiskāka par detalizētu budžeta plānošanu ir pieturēšanās pie šī finanšu plāna, jo pretējā gadījumā budžeta plānošanai nav nozīmes. Pats grūtākais budžeta plānošanā un tā realizēšanā ir sākšana to darīt, tāpēc, ja būsit pārvarējuši šo soli kaut vai sākot tikai interesēties par budžeta plānošanu, jūs jau būsit sasnieguši daudz pozitīvākas finansiālās nākotnes virzienā.