Nauda – nav tāda priekšmeta, kas varētu dziļāk sadalīt plēsējus un ražotājus. Plēsējiem manipulācija ar naudu ir galīgais varas bastions pasaulē. Ražotājiem labākajā gadījumā nauda ir mīlestības un naida priekšmets. Tomēr nevar noliegt to, ka nauda ir svarīga un tai piemīt noteikta vara katra cilvēka dzīvē tieši vai netieši.

Viljams Greiders (William Greider), saistībā ar Federālo rezervju sistēmu Amerikā, stāsta, ka bija laiks, kad diskusijas par monetāro politiku bija tik ierastas, ka tās varēja dzirdēt mazo pilsētu kafejnīcās un frizētavās. Greideram ir taisnība, jo daudzi Amerikā noteikti var atcerēties dažas no šīm sarunām savā jaunībā.

Monetārajai politikai sekot nav viegli. Ir teikts, ka tikai divi cilvēki patiešām saprot naudu, un viņu domas nesaskan. Tas var nebūt tik slikti, tomēr daži izpaužas ar viltīgām sazvērestību teorijām, kurās parasti tiek iesaistīts ebreju vai masonu sižets.

Izpratne par naudu ir apgaismojoša. Pēkšņi viss ir ar lielāku jēgu. Plašas neskaidrības, piemēram, mēģinājums izprast 1990-1991 lejupslīdi un citu ekonomisko krīzi nozīmē, ka daudzi varētu gūt labumu no šo mācību no jaunības. Un, izrādās, naudu nav ļoti grūti saprast. Lai gan debates un pieņēmumi par monetāro politiku mūsdienu amerikāņiem praktiski nav zināma, gluži tāpat kā tas ir arī Latvijā, bija cilvēki, kas aktīvi apspriedās no jau no agra rīta līdz aptuveni 1940. gadam. Piecdesmit gadu pārtraukums monetārajās diskusijās kopš 1940. gada neļauj lielākajai daļai amerikāņu skaidri saprast banku problēmu jaunajā gadsimtā. Diemžēl tautas izpratnes trūkums par jautājumiem likvidē politisko spiedienu, kas nepieciešams ļoti nepieciešamajai banku reformai. Pašreizējā vecmodīgā banku funkcionēšana nodrošina lielisku iespēju krietni kavēt kreditēšanas izmaiņas un prakses modernizāciju. Mūsdienīgie banku pakalpojumi var būt datorizēti, taču šo datorprogrammu noteikumi un pieņēmumi joprojām ir novecojuši.

Pirms industrializācijas perioda starptautiskā monetārā politika ir kļuvusi par galveno šķērsli rūpnieciskā risinājuma piemērošanai dzīvībai bīstamām vides problēmām.

Novecojuši pieņēmumi

  1. Ekonomika balstās uz trūkumu. Nauda definē šo realitāti tikai tad, ja tā pati ir ierobežota. Naudai ir vērtība, jo tā ir reta.
  2. Procentu maksājumi tiek uzskatīti par bankas pakalpojumu maksu par naudas pārvaldīšanu. Spēļu versijā par baņķieri tiek uzskatīts prātīgs pilsonis, kurš atrod naudu, kas netiek izmantota, maksā zemus procentus, lai izraisītu īpašniekam vēlmi šo naudu noguldīt viņa vai viņas bankā, pēc tam aizdod to kādam citam: kam nepieciešama nauda ar lielāku procentu likmi un pats iegūst starpību.
  3. Aizdevējiem ir tiesības iekasēt jebkuru procentu likmi, kam aizņēmējs piekrīt.
  4. Mazie aizņēmēji ir riskanti kredītņēmēji un tiem jāmaksā augstākas procentu likmes.
  5. Aizdevējiem ir atgūšanas tiesības no aizņēmējiem. Jebkura uzņēmuma maksātnespējas tiek uzskatīta kā aizņēmuma ņēmēja vaina (pat tad, ja nespēja ir saistīta ar dabas katastrofām), kam prasa atmaksāt aizdevumu ar procentiem neskatoties ne uz ko.
  6. Aizdevējiem ir tiesības prasīt samaksu jebkurā laikā, pat ja šī darbība iznīcina aizņēmuma ņēmēju.

Jaunā realitāte

Tā kā rūpnieciskā revolūcija ieviesa metodes, kas ievērojami palielināja produkciju, tas izbeidza preču ražošanas nepietiekamības ekonomiku. Ar šo jauno realitāti ekonomiskajiem aspektiem jākoncentrējas uz pārprodukcijas un bezdarba problēmām. Arī naudas vērtība ir mainījusies. Tāpēc ir vērts apskatīties uz pašu pamatu saistībā ar naudu un tās funkcijām.

Ikviens izmanto naudu. Mēs visi to gribam, strādājam pie tā un domājam par to. Kaut arī naudas radīšana un izaugsme šķiet netaustāma, nauda ir veids, kā iegūt lietas, kas mums ir vajadzīgas un ko mēs vēlamies. Uzdevums definēt, kas ir nauda, no kurienes tā nāk un kāda ir naudas vērtība, pieder tiem, kuri sevi velta ekonomikai. Naudai ir dažādas pazīmes.

Apmaiņas līdzeklis

Atskaitoties to, ko stāsta naudas vēsture, pirms apmaiņas līdzekļa, t.i., naudas izveides, cilvēki mainījās, lai iegūtu nepieciešamās preces un pakalpojumus. Divas personas, kurām katra bija vēl kāda cita vēlama prece, noslēdza tirdzniecības līgumu. Tomēr šī agrā bartera forma nenodrošina pārvedamību un dalāmību, kas padara tirdzniecību efektīvāku. Piemēram, ja jums ir govis, bet jums vajag banānus, jums jāatrod kāds, kuram ir ne tikai banāni, bet arī vēlme pēc gaļas. Ko darīt, ja jūs atrodat kādu, kam ir gaļa, bet nav banānu un kas var piedāvāt tikai zaķus? Lai saņemtu savu gaļu, viņam/viņai jāatrod kāds, kuram/kurai ir banāni un vēlas zaķus un tā tālāk. Kā redzams, preču maiņas trūkums ir nogurdinošs, neskaidrs un neefektīvs. Bet tieši tad, kad problēmas ir beigušās: pat ja jūs atradīsiet kādu, ar kuru apmainīt gaļu pret banāniem, jūs varat domāt, ka viņu banānu ķekari nav visas govs vērti. Tad jums būtu jāizstrādā veids, kā sadalīt savu govi (netīrs bizness) un noteikt, cik daudz banānu jūs vēlaties ņemt par noteiktām jūsu govs daļām.

Lai atrisinātu šīs problēmas, radās tāda veida preces, kas darbojas kā valūta. Piemēram, 17. gadsimta un 18. gs. Sākumā amerikāņu kolonisti darījumos izmantoja bebru kažokādas un kaltētu kukurūzu; kam bija vispārpieņemtas vērtības. Šīs preces tika izmantotas, lai nopirktu un pārdotu citas lietas. Tirdzniecībā izmantoto preču veidiem bija noteiktas īpašības: tās bija plaši atzītas un tāpēc vērtīgas, taču tās bija arī izturīgas, pārnēsājamas un viegli uzglabājamas.

Cits, progresīvāks patēriņa preču piemērs ir dārgmetāls, piemēram, zelts, kas gadsimtiem ilgi tika izmantots līdz pat 70. gadiem. Piemēram, attiecībā uz ASV dolāru tas nozīmēja, ka ārvalstu valdības varēja ņemt savus dolāros un apmainīt tos pret zeltu ar noteiktu likmi Amerikas Savienotajām Valstīm. Interesanti ir tas, ka attiecībā uz bebru kažokādu un kaltētu kukurūzu (ko attiecīgi var izmantot apģērbiem un pārtikai), zelts ir dārgs tikai tāpēc, ka cilvēki to vēlas. Tas nav obligāti lietderīgs – galu galā jūs to nevarat ēst, un tas neuzturēs jūs siltu naktī, bet lielākā daļa cilvēku domā, ka tas ir skaists, un viņi zina, ka citi arī uzskata tāpat. Tātad, zelts ir kaut kas, ko jūs varat droši uzskatīt, ir ar vērtību. Zelts kalpo kā fiziska labklājības zīme, kas balstīta uz cilvēku uztveri.

Mūsdienu naudas veidi

Lai gan cilvēki lielākajā daļā attīstīto valstu neveic preču apmaiņu vienu pret otru, naudas funkcijas ir lielā mērā ir tādas pašas kādas tās bija. Savukārt modernizēts naudas tirgus ļauj izmantot dažādus skaidras un bezskaidras naudas veidus savām vajadzībām: digitālā naudas bankas kontā, nauda papīru un monētu formā, vērtspapīros u.c. Tāpat arī cilvēkiem ir parādījušās daudz vairāk iespēju, kā iegūt papildus finanses, piemēram, ātrie kredīti uz gadu vai īsāku laika periodu ir ļoti ērts veids, kā iegūt finansējumu tam, kam tas ir nepieciešams ātri un ar mazāku dokumentāciju nekā izvēloties bankas piedāvājumus.