Lai notiktu kredīta darījums ir vajadzīgas divi cilvēki, no vienas puses ir debitors, kad aizņemas naudu bet no otras puses ir kreditors, kas viņam ir gatavs šo naudu aizdot. Kreditori parasti ir tie cilvēki, kuriem kādā veidā ir izdevies uzkrāt lielāku naudas apjomu nekā viņiem vajag lai izdzīvotu un viņi izvēlas šo naudu likt lietā radot pasīvo ienākumu avotu nevis to notērēt uz patēriņa precēm. Bet debitori savukārt ir cilvēki, kuriem naudas ir par maz to vēlmju piepildīšanai, ko tad viņi grib un tie izvēlas šo kredītu variantu nevis naudu nopelnīt un sakrāt. Jebkurā kredīta darījumā tiek slēgts līgums par kredīta atmaksas ilgumu, atmaksas veidu (vienā maksājumā vai vairākos) un protams arī kredīta procentu likmi, kas tad arī ir galvenais veids, kā kreditori izsniedzot šos pakalpojumus nopelna naudu. Ja tu vēlies aizņemties naudu tad tev par šo pakalpojumu būs jāmaksā procentu likme, ko var uzskatīt arī par komisijas maksu par to, ka kreditors tev sniedz šo iespēju aizņemties. Procentu likmes īstermiņa kredītiem aprasti tiek samaksātas vienā maksājumā kopā ar pamatsummas atmaksu un, piemēram, ātro kredītu gadījumā tās parasti ir aptuveni 10% par vienu mēnesi. Bet ilgtermiņa kredītu gadījumā procenti ir jāmaksā katru reizi, kad tu veic kārtējo kredīta maksājumu, kas parasti notiek reizi mēnesī. Šādiem ilgtermiņa kredītiem procentu likme tiek noteikta uz gadu un saucās GPL. Ja nebūtu procentu likmes tad kredīts būtu ideāls pakalpojums, jo debitors varētu aizņemties naudu un pēc tam tieši tik pat daudz atdot un tā kādreiz arī bija, kad cilvēki viens otram aizdeva dažādas preces nevis naudu un pēc tam tikpat daudz arī atdeva. Bet mūsdienās visi, kas aizdod naudu vēlas nopelnīt, kā arī nodrošināties pret zaudējumiem, jo ne jau visi debitori būs spējīgi naudu atdot un tāpēc pārējiem ir jāmaksā lielāka procentu likme, lai šo starpību nosegtu. Kopš kredīta izgudrošanas vienmēr starp debitoriem un kreditoriem ir bijusi sava veida nepatikšana un nemiers, jo kreditori vienmēr grib lielākus procentus, bet debitori tieši otrādāk grib mazākus un parasti sūdzas, ka viņiem tie ir pārāk lieli. Un tāpēc, ka pasaulē debitoru ir daudz vairāk, kā kreditoru, tad plašsaziņas medijos parasti ir dzirdami tieši šie stāsti par pārāk lieliem procentiem nevis tos, ko saka debitori, ka nav iespējams nopelnīt vairāk un vairāk. Brīvajā tirgū šiem procentiem vajadzētu pašiem nostabilizēties, jo cilvēki neaizņemsies naudu, ja tā būs pārāk dārga un debitori to neaizdos, ja procenti būs pārāk zemi. Un tādā veidā pieprasījums un piedāvājums izlīdzinās tieši pa vidu un rodas patiesā cena, jeb šajā gadījumā procenti, kas noteiktajos ekonomiskajos apstākļos ir visoptimālākais. Kredīts ir tas, kas liek mūsdienu finanšu sistēmai darboties, jo bez kredīta apstātos dauzi ilgtermiņa un īstermiņa projekti, kā arī patēriņa preces netiktu tik daudz pirkts, tāpēc, ka cilvēkiem nebūtu tik daudz naudas. Un, lai gan kredīts ir dzīvošanai šodienā uz rītdienas rēķina, tomēr tā ir sistēma, ko cilvēki ir izvēlējušies un izskatās, ka kredīti nekur tuvākajā laikā arī nepazudīs. Varbūt samazināsies, bet nepazudīs!