Dzīves skarbā realitāte ne vienmēr izpaužas, kā: darbs, mājas, darbs, mājas, darbs, mājas. Neskatoties uz to, ka cilvēki pavada lielu daļu savas dzīves strādājot kādā noteiktā darba vietā, pastāv arī citi dzīves stila veidi. Vienu no tiem mēs varētu nosaukt par “dot darbu, mājas, dot darbu, mājas”, par cik sabiedrībā pastāv arī tāda daļa cilvēku, kuri nav darba ņēmēji jeb tie nestrādā kāda sveša cilvēka labumam, ieņemot kādu amatu cita cilvēka radītā uzņēmumā. Tieši otrādi, tie ir tie cilvēki, kuri ir dibinājuši paši savas saimniecības un uzņēmumus, lai ar to palīdzību strādātu paši sev. Savukārt, katram uzņēmumam ir nepieciešami darbinieki, kuri pildīs noteiktas funkcijas, kas ir vajadzīgas normālai uzņēmuma darbībai.

Jau kādu labu laiku vārds “uzņēmums” un “uzņēmējdarbība” gan likumos un arī jaunākajās mācību grāmatās tiek aizstāts ar tādiem interesantiem vārdiem, kā “komercdarbība” un “komercsabiedrība”, neskatoties uz to, ka visi šie vārdi nozīmē vienu un to pašu.

Šķiet, ka komercsabiedrības īpašniekam jeb uzņēmuma vadītājam pašam par sevi īsti nav jēgas strādāt un pildīt kaut kāda veida pienākumus un uzdevumus, lai pelnītu naudu sev. Skan taču loģiski – man ir uzņēmums, tajā ir darbinieki, kas nodrošina visas uzņēmuma funkcijas, ko tad man vēl tur darīt? Diemžēl, arī uzņēmuma vadītājam ir darbs. Nereti, uzņēmuma vadītāja darbs var būt daudz smagāks un sarežģītāks, kā vairumam no mums varētu šķist. Tikai tie cilvēki, kas ir spējīgi būt par labiem uzņēmējiem un līderiem, ir spējīgi noturēt savu komercsabiedrību un nodarboties ar komercdarbību, apmierinot ne tikai savas vajadzības, bet savā mērā arī sabiedrības.

Kas ir komercdarbība pati par sevi?

Komercdarbība jeb uzņēmējdarbība ir tāda saimnieciskā darbība, kurai piemīt komerctiesības, tā ir reģistrēta komercreģistrā un tā savā vārdā veic peļņas gūšanu, ražojot un pārdodot kādu konkrētu produkciju vai pakalpojumus. Komercdarbību regulē komerclikums, kas nosaka dažādus komercdarbības veidus, nosacījumus un regulē visu pastāvošo uzņēmumu darbību, tiesības un normatīvos aktus.

Šis likums būs tas, kas noteiks kā, kādā veidā un kāda veida saimnieciskās darbības veicējs/i var kļūt par pilntiesīgu komersantu un komercsabiedrību. Nelikumīgi veikta naudas pelnīšana un peļņas gūšana, no kuras netiek maksāti nodokļi un pārsniedz likumā noteiktas naudas summas, var tikt sodīta.

Tieši šī iemesla dēļ katram komersantam ir jāreģistrē savs uzņēmums komercreģistrā, taču, lai to varētu darīt, uzņēmumam ir jāatbilst noteiktiem nosacījumiem, kas ir apskatāmi Latvijas likumdošanā. Obligāta reģistrācija uzņēmumu jeb komercreģistrā ir jāveic tad, ja:

  • Uzņēmuma gada apgrozījums ir lielāks par 284 600 eiro,
  • Kā arī vienlaikus uzņēmumā strādā vairāk par pieciem darbiniekiem.

Komercdarbībai ir vairākas formas:

Runājot cilvēciskākā valodā, mums nākas atgriezties atpakaļ pie vārda “uzņēmums”. Par visi šajā rakstā minētie vārdi, kas sākas ar “komerc” ir ar vienādu nozīmi, kuru mēs saprotam ar vārdiem “uzņēmums” un “uzņēmējdarbība”. Kā jau mēs zinām, mūsdienās pastāv dažādi uzņēmumu veidi jeb komercdarbības formas. Komercdarbības veidi ir atkarīgi no dažādiem uzņēmuma raksturlielumiem, kā arī paša uzņēmuma dibinātāja vai vairāku dibinātāju lēmuma un izvēles.

Vienas no populārākajām formām komercdarbībā ir:

  • Individuālais komersants – Individuālais komersants parasti ir viens cilvēks, kurš ir atvēris savu firmu un nodarbojas ar peļņas gūšanu, piedāvājot dažādus produktus vai pakalpojumus. Individuālajam komersantam netiek prasīts jebkāda veida pamatkapitāls, lēmumu pieņemšana arī paliek tikai un vienīgi komersanta ziņā. No visas gūtās peļņas, individuālajam komersantam, tā pat kā citām komercsabiedrībām ir jāmaksā uzņēmuma ienākuma nodoklis, kas Latvijā pašlaik ir 15%. Individuālais komersants ir atbildīgs par visu savu mantu un tā atbildība nav ierobežota, kā arī sev nepieciešamus papildus līdzekļus komersants var gūt, piesakoties dažādiem kredītiem un naudas aizdevumiem.
  • Pilnsabiedrība – pilnsabiedrība parasti sastāv no vairāku cilvēku dibināta uzņēmuma, kuri veic komercdarbību vienotā vārdā. Šāda tipa uzņēmumam nav nepieciešams pamatkapitāls tieši tā pat, kā tas nav vajadzīgs individuālajiem komersantiem, taču atšķirības ir izjūtamas uzņēmuma pārvaldē un ienākumu gūšanā. Pirmkārt, pilnsabiedrību pārvalda ar līgumā aprunātiem noteikumiem, kuru slēdz visas iesaistītās puses. Lai pieņemtu kaut kādus lēmumus komercsabiedrības darbībā ir vajadzīga visu sabiedrības lietvežu jeb vadītāju parakstīta piekrišana, kas parasti norit balsojot. Peļņa, kas tiek gūta no komercdarbības, dala proporcionāli sabiedrībā ieguldītajām kapitāla daļā, par ko pēcāk katrs atbild ar savu mantu. Pilnsabiedrībām ir tiesības pieprasīt kredītus, kā arī iegūt papildus līdzekļus, ieguldot daļu no visas peļņas pašā uzņēmumā.
  • Sabiedrība ar ierobežotu atbildību – SIA jeb sabiedrība ar ierobežotu atbildību ir vispopulārākais uzņēmuma veids. Šī ir komercsabiedrība, kas sastāv no pamatkapitālu nominālvērtības kopsummas jeb no to tā kapitāla, kas tiek noteikts kā uzņēmuma pamata kapitāls, dibinot uzņēmumu. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību vienmēr ir slēgta un tās daļas, manta un piederošais īpašums nav publisks. Sabiedrība ir juridiska persona. Tās pārvalde ir daudz sarežģītāka, par cik sabiedrībai ar ierobežotu atbildību ir nepieciešama dalībnieku sapulce, kas jāveic regulāri. Tās laikā tiek veikti grozījumi statūtos, maina pamatkapitālu, ievēl valdi, apstiprina dažādus lēmumus, gada pārskatus, lemj par peļņu un tās sadalīšanu un citām ar komercsabiedrību saistītām lietām. Ievēlētā valde parasti tiek ievēlēta uz triju gadu termiņu. SIA atbildība ir ierobežota, par ko vēsta pats uzņēmuma veida nosaukums. Šāda tipa uzņēmums atbild tikai ar ieguldīto mantu un papildus līdzekļus var iegūt, pamatkapitāla palielināšanas ceļā jeb ieguldot jaunus līdzekļus uzņēmumā.
  • Akciju sabiedrība – Akciju sabiedrība parasti ir kāda valsts institūcija. AS ir komercsabiedrība, kuras kapitāls sastāv tikai no akcijām un to vērtības kopsummas. Akciju sabiedrība ir atklāta un akcijas ir finanšu instrumenti, kas var būt arī publiski. Tā pat kā SIA, arī akciju sabiedrība ir juridiska persona, kurai piemīt visas juridiskās personas tiesības, pienākumi un ierobežojumi.

Neatkarīgi no komercdarbības veida, katrs uzņēmums un jebkura komerciāla darbība ir pakļauta dažādiem riskiem, ar kuriem vienmēr ir jārēķinās. Tā pat arī visi iespējami riski ir jāparedz un ir vienmēr jācenšas tos proaktīvi samazināt. Proaktīvi – veikt visas nepieciešamās darbības tagadnē, kas samazinātu risku varbūtību nākotnē. Visbiežāk sastopamie riski uzņēmējdarbībā ir tie riski, kas ir saistīti ar patērētāju jeb klientu gaumes un modes izmaiņām, jaunu trendu ienākšanu, kas liek uzņēmumam pilnībā mainīt produktu vai nostāda situācijā, kad komercdarbība ir jāpārtrauc, ja uzņēmums nespēj pielāgoties. Tā pat arī var strauji mainīties preču un pakalpojumu cenas tirgū, valsts valdība var noteikt kaut kādus ierobežojumus. Tā pat arī jāpatur prātā ir māte daba un tās izraisītās dabas stihijas un katastrofas (lasīt vairāk).

Komercdarbība nav viegla, taču veiksmīgas uzņēmējdarbības gadījumā tā ir darbība, kas spēj nest ļoti lielus augļus ne tikai pašam uzņēmumam, bet arī sabiedrības labumam.