Pastāvīgs darbs sniedz ne tikai pienākumus, bet arī iespējas saņemt noteiktus bonusus tam, ka veltā t savu laiku un piedāvājat savas prasmes. Visas formālās lietas ir iekļautas darba līgumā, lai neskaidrību gadījumā vai lai vispārīgi noteiktu likumīgu saikni. Katrs darba līgums var būt nedaudz atšķirīgs, bet tas sniedz ieskatu divu pušu saistībās. Tomēr ne visi zina, ko tieši sniedz darba līgums, kā to izbeigt u.c. aspektus.

Darba līguma noslēgšana

Daudzās darba vietās līgumi jau ir sastādīti un darbiniekam atliek tikai tos parakstīt. Tādā veidā tiek ietaupīts laiks, kā arī pats uzņēmums var noteikt savus specifiskos noteikumus, piemēram, nēsāt uniformas u.c. Protams, nevar arī gaidīt, ka darbinieks pats sastādīs līgumu, jo tas noteikti nebūs atbilstošs noteiktajiem likuma pantiem u.c. Tomēr šāda pieeja atstāj darbinieku mazāk priviliģētā pozīcijā. Ir svarīgi, lai katrs pirms līguma noslēgšanas to cītīgi izlasa. Ir jābūt arī iespējai paņemt līgumu uz mājām, ja tas ir garš vai nepietiek laika, lai to varētu pilnībā izlasīt. Noteikti nevajadzētu sasteigt darba līguma parakstīšanu, jo darbiniekam vienmēr ir tiesības uzdot jautājumus, noskaidrot neskaidrības, kā arī neparakstīt līgumu.

Darba vieta var piedāvāt dažādus darba līguma veidus. Šeit ir daži izplatītākie darba līguma veidi:

*REKLĀMA
  • pilna un nepilna laika
  • uz noteiktu laiku noslēgti
  • līgumi aģentūras darbiniekiem
  • līguma ārštata darbiniekiem, konsultantiem, darbuzņēmējiem
  • nulles stundu

Lielākā daļa darbinieku izvēlas pilna laika līgumus, kas nozīmē, ka no darbinieka tiek sagaidīts, ka viņš vai viņa strādās vismaz minimālās noteiktās stundas nedēļā. Latvijā tās ir 40 stundas nedēļā. Nepilns darba laiks ir parasti, ja cilvēks strādā sešas vai mazāk stundas dienā. Tad arī darba alga ir mazāka, taču vienlaikus šādu darbu ar citām lietām, piemēram, studijām vai citu darbu, kas ir citā jomā. Pilna laika darbs ir astoņas stundas un pat vairāk dienā, taču šādam darbam darba devējs maksā augstāku sociālo apdrošināšanu un līdz ar to pensiju fondā u.c. nonāk lielāka naudas summa. Tomēr pati galvenā atšķirība ir tajā, kāda ir alga, jo tas maina nodokļu apjomu u.c. Tāpēc tie, kuri ir nostrādājuši ilgu darba stāžu bet ar minimālo algu, pensija noteikti nebūs nekas spīdošs. Diemžēl, Latvijā tā ir realitāte daudziem cilvēkiem. Tāpat jāņem vērā, ka darbs, kas veikts PSRS laikā netiek skaitīts klāt darba stāžam. Ja tomēr jau esošās finanses ir diezgan ierobežojošas, izvēlies sev piemērotāko aizdevumu, kas var uzlabot vispārējo situāciju attiecībā uz to, ko ir iespējams iegādāties uzreiz bez nepieciešamības visu laiku kaut ko ietaupīt. Tāpat pie reizes ir jāskatās arī aizdevuma procenti u.c. dati, kas ir ērti apskatāmi internetā.

Darba līguma laušana

Ja kādai no līguma parakstītāja pusēm kaut kas nepatīk, tām ir tiesības lauzt līgumu pirms tā termiņa beigām. Protams, līgumā var būt noteikumi, kas nosaka to, ka tai pusei, kas lauž līgumu,, ir jāmaksā sodanauda u.c., bet daudz kas ir atkarīgs arī no tā, kāds ir iemesls lauzt līgumu. Darbiniekam ir vērts arī sīkāk iepazīties ar to, ko nozīmē darba līguma uzteikums un kā tas spējas spēkā. Uzteikt darbu var jebkurš, bet tam ir jābūt iemeslam vai alternatīvam risinājumam, jo tas nozīmē, ka cilvēks brīvprātīgi aiziet uz darbu. Darba devējs noteikti interesēsies, kas varētu būt par iemeslu, lai aizietu no darba. Ir iespējama arī vienošanās par darba līguma izbeigšanu, kas nozīmē, ka abas iesaistītās puses ir vienojušās par noteiktu risinājumu darba attiecībām un pēc tam netiks celtas pretenzijas. Ja tiek celtas pretenzijas, tad tās tiek atrisinātas tiesā. Protams, lielākā daļa darba attiecība nebeidzas tādā veidā un labākajā gadījumā nerodas papildus problēmas pēc tam, kad darba sakari ir pārtraukti. Katra darba līguma izbeigšana var nedaudz atšķirties, jo darba specifika prasa atsevišķus nosacījumus, kas tad arī nosaka, cik viegli un ātri ir iespējams pilnībā izbeigt darba attiecības. Jo vienkāršāks ir darbs, jo pēc būtības arī nokārtot formalitātes ir vieglāk.

Darba līgums ir galvenais dokuments starp darba devēju un darba ņēmēju. Pie tā ir jāpieturas un laicīgi jāizlasa, lai būtu izpratne par to, ko tādas ir tiesības un pienākumi. Darba devējs ir atbildīgs likuma priekšā, lai nodrošinātu standartiem atbilstošus darba apstākļus, tajā skaitā arī pienācīgu atvaļinājumu vai atpūtu pēc maiņu darba. Tāpat arī nevar sagaidīt, ka cilvēki vēlēsies visu laiku strādāt nakts maiņām daudz ilgāku laiku nekā minimālās astoņas stundas. Lielāka stundas likme to neatrisina, jo ir nepieciešama fiziska atpūta, savādāk nav iespējams normāli funkcionēt un cilvēki nav roboti. Bieži vien mediķi, tālsatiksmes braucēji u.c. ir vienmēr noguruši, kā arī nesaņem pietiekamu atlīdzību par paveikto darbu neatkarīgi no tā, cik daudz tie iegulda, lai labi padarītu darbu. Ja kāda no pusēm pārkāp līguma nosacījumus, piemēram, neveic laicīgu samaksu vai arī nepilda darbu attiecīgajā līmenī, ir iespējams līgumu lauzt un pieņemt citu darbinieku, kuram būs tādi paši noteikumi, kā iepriekšējiem darbiniekiem. It pa laikam arī darba līgumi var tikt papildināti un atjaunoti, piemēram, ierakstot jauno stundas likmi un līguma darbības laiku. Lielākā daļa līgumu tiek slēgti uz gadu un pēc tam katru decembri pagarināti, bet ir arī dažādi izņēmumi. Ārštata darbiniekiem līgums tiek slēgts uz nenoteiktu laiku vai par gabaldarbu. Atkarībā no līguma veida un statusa, atšķiras arī tas, kas un cik daudz maksā nodokļus. Ārštata darbinieki parasti maksā nodokļus pilnā apmērā no savas peļņas VID, bet pilna laika u.c. darbiniekiem, kurus ir nodarbinājis uzņēmums, organizācija vai kāda cita institūcija, tā maksā nodokļus par savu darbinieku pēc likuma noteikumiem. Tāpat darbiniekiem tiek maksāta arī veselības apdrošināšana, kas ir obligāta pēc jaunajiem noteikumiem, savukārt ārštata darbiniekiem un projektu darītājiem tā ir jāsedz no saviem ienākumiem. Tie ir papildus izdevumi, kas ir jāņem vērā tiem, kuriem līgumā nav rakstīts, ka tiek segti ceļa izdevumi, veselības apdrošināšana u.c. Līguma paraugi u.c. informācija ir brīvi pieejama internetā, taču katram ir svarīgi zināt savas tiesības, jo tad ir iespējams labāk izprast, vai līgums un konkrētais darbs ir tā vērts vai arī ir nepieciešams veikt kādas izmaiņas, ko kompānija, iespējams, nevēlas veikt. Tāpat ir jāatceras, ka ne visiem der universāla pieeja vai ir tiesības un atsevišķiem bonusiem. Parasti darbavietas izmanto specifiskus bonusus gada beigās kā pateicību vai arī augot darba stāžam. Tāda pieeja nav visām darbavietām, līdz ar to katrs darbinieks nevar būt drošs, ka viņš vai viņa pēc kāda laika strādājot saņems lielu atalgojumu vai kāda cita veida atzinību. Jebkurā gadījumā darba līgums un tā nosacījumi ir tas, kas sniedz detalizētu informāciju par profesionālajām saistībām.