Šķiršanās pati par sevi rada milzīgu emocionālo stresu, un cenšanās saprast, kas kuram tiek, to padara vēl sarežģītāku. Domājot par īpašumu sadalīšanu, kas nemaz nav tik viegli sadalāmi, cilvēki nereti nobīstas un paliek nelabvēlīgās laulībās, lai tikai nebūtu jāpiedzīvo īpašumu dalīšana. Tā kā šķiršanās nekad nav jautra padarīšana, labā ziņa ir tā, ka, ja jums un / vai jūsu laulātajiem ir bizness, jūs bez problēmām varat šķirties, un šķiršanās process ir krietni “nesāpīgāks” nekā jums varētu šķist. Lai saprastu, kā pēc šķiršanās tiek dalīts bizness, ir jāsāk skatīties no pašiem biznesa veidošanas pirmsākumiem. Šķiršanās procesā galvenais ir sadalīt visu, kas abām pusēm pieder, trīs atsevišķās daļās – viņa, viņas un viņu. Viņa un viņas daļas galvenokārt būs īpašumi, kas tiem piederēja līdz laulībām vai laulības laikā tika noteikts par privātu un atsevišķu mantu. Viņu daļa ietver it visu pārējo, ieskaitot visus īpašumus, kas tika iegādāti laulības laikā. Viņu daļa parasti tiek sadalīta pēc vienlīdzības un taisnīguma principiem. Taisnīgums, protams, nozīmē godīgumu. Vairākumā gadījumu tiesa sadala šo daļu pēc principa “50 uz 50”, bet dažkārt pastāv iemesli, kas liek sadalīt šo daļu “netaisnīgi”, lai iegūtu “taisnīgu” rezultātu. Kāds tam visam ir sakars ar jūsu biznesu? Pirmkārt, jāpalūkojas uz uzņēmējdarbību kā tādu kopumā. Bizness, kas tiek uzsākts laulības laikā, tiek uzskatīts par ģimenes biznesu – tādējādi arī par “viņu” daļu. Tas attiecas uz uzņēmumu arī tad, ja tā nosaukumā ir iekļauts tikai vienas vai abu personu vārds un / vai uzvārds. Lai noteiktu šķiršanās gadījuma kopvērtību šādā situācijā, tiesa vērtēs daudzus faktorus. Bruto ienākumiem, kas ir viens no aplūkojamiem faktoriem, var nebūt nekādas saistības ar faktisko vērtību. Tiesa vērtēs visus uzņēmuma aktīvus, debitoru parādus, biznesa pārdošanas vērtību, kā arī daudzus citus rādītājus. Kad bizness ir ģimenes kopīpašums, šķiršanās procesā ir trīs iespējas:
  • 1) viena pusi izpērk otru pusi,
  • 2) bizness tiek pārdots un neto ienākumi tiek savā starpā sadalīti,
  • 3) abas puses patur biznesu kopā.
Jāpiemin, ka 3. iespēja loģisku iemeslu dēļ tiek pielietota vismazāk. Ja bizness ir uzsākts pirms laulībām, situācija kļūst daudz sarežģītāka. Šādā gadījumā tiesai būs jāvērtē rādītāji, kādi tie bija laulību noslēgšanas brīdī un kādi tie bija lūgumraksta par laulību šķiršanu iesniegšanas brīdī. Iegūtā starpība tiek uzskatīta par ģimenes īpašumu un automātiski tiek uzskatīta par “viņu” daļu. Laulības laikā pieaudzētā biznesa vērtība tiek dalīta “viņa” un “viņas” daļās, atkarībā no tā, kura pirmslaulību bizness tas bija. Vēl viens jēdziens, kas šķiršanās laikā tiek vērtēts, ir nemateriālā vērtība. Nemateriālo vērtību pamatā var iedalīt divu veidu nemateriālajās vērtībās: personīgajās un uzņēmuma. Uzņēmuma nemateriālā vērtība ir saistīta ar uzņēmuma vērtību, kas ir atsevišķa un neatkarīga no laulībām. Piemēram, ja pārim pieder Makdonalda franšīze, lielākā daļa vērtības piederētu uzņēmumam, nevis īpašniekiem. Savukārt, personīgā vērtība ir vienas personas vērtība. Šajā gadījumā labs piemērs ir neliels juridiskais uzņēmums, kas nosaukts advokāta vārdā. Šādās situācijās klienti visbiežāk griežas pie konkrētā advokāta, nevis juridiskajā uzņēmumā, jo ir dzirdējuši labas atsauksmes par konkrēto advokātu, nevis par pašu uzņēmumu. Līdz ar to, ja konkrētais advokāts pārdotu šo uzņēmumu, tā vērtība ievērojami nokristos. Vēl viens labs veids, kā salīdzināt personīgo un uzņēmuma vērtību: vai potenciālais klients būtu ieinteresēts uzņēmumā tikai tāpēc, ka tā vērtība nav mainījusies, neskatoties uz to, ka īpašnieks ir mainījies? Būtiskākā atšķirība ir tajā, ka personīgā vērtība ir neatkarīga no ģimenes īpašuma, bet uzņēmuma vērtība ir ģimenes īpašums. Tādēļ viena daļa no nemateriālās vērtības tiek uzskatīta par “viņu” daļu, bet otra daļa netiek. Secināt, kura no šīm daļā ir vērtīgāka, ir ļoti sarežģīti, tāpēc liela daļa vērtēšanas ekspertu cīnās savā starpā un strīdas tiesas priekšā. Protams, viss iepriekš minētais ir ļoti vienkāršots, lai paskatītos uz to, kas būtībā notiek ar biznesu pēc šķiršanās. Lai gan šis process reizēm šķiet ļoti garlaicīgs, pavisam droši varam teikt, ka nav pasaulē tādu uzņēmumu, kas būtu tik unikāli, sarežģīti, lieli vai daudzveidīgi, ka to vērtību nevarētu kaut kā klasificēt un šķiršanās procesā sadalīt.