Jau ilgāku laiku pasaulē arvien vairāk tiek izmantoti bezskaidras naudas darījumi. Protams, ir nepieciešams arī izmantot skaidru naudu, jo ne vienmēr visās vietās elektroniskā norēķināšanās ir iespējama, tomēr skaidras naudas izmantošana ir mazāk droša. Ja maks ir pilns ar dažādas vērtības banknotēm un monētām, nedrīkst aizmirst, ka joprojām ir daudz zagļu, kas spēj veikli un nemanāmi izvilkt maku no kabatas vai somas. Rezultātā, pat ja pašu maku izdodas atrast, tad skaidrās naudas visticamāk tur vairs nebūs. Kredītkartes un debetkartes, kas tiek izmantotas, lai veiktu elektroniskos maksājumus, ir drošākas, jo garnadžiem ir daudz grūtāk tikt pie sava upura naudas. Turklāt, ja cilvēks ātri vien pamana, ka maksājumu karte vai maks ir pazudis, tad gan debetkarti, gan kredītkarti ir iespējams nobloķēt, lai ar to nebūtu vairs iespējams tālāk neko darīt. Šādas maksājumu kartes ir iespējams iegūt bankās, kur ir atvērts norēķinu konts. Tomēr joprojām daudziem cilvēkiem nav īsti zināms, kāda ir atšķirība starp debetkartēm un kredītkartēm – ar abām taču ir iespējams veikalā nopirkt pienu un maizi. Taču ir dažas diezgan būtiskas atšķirības, kuras ir vērts zināt, lai varētu izvēlēties kādu no maksājumu kartēm izmantot. Debetkarte ir maksājumu karte, kas piesaistīta bankas klienta norēķinu kontam. Debetkartes īpašnieks var gan veikalos, gan citās tirdzniecības vietās izmantot šo maksājumu karti, lai par pirkumiem vai pakalpojumiem norēķinātos. Tāpat var arī veikt dažādus pirkumus internetā, maksāt rēķinus, veikt pasūtījumus un citas lietas. Bankomātos arī var ar debetkartes palīdzību izņemt skaidru naudu. Debetkartē ir pieejami tik daudz naudas līdzekļu, cik ir kartes izmantotāja bankas kontā. Tiklīdz konkrētais konta atlikums ir 0.00 EUR, ar debetkarti veikt pirkumus un izņemt skaidru naudu vairs nav iespējams. Tāpat arī, ja, piemēram, veikalā veicamais pirkums ir 18.99 EUR, bet debetkartes īpašnieka bankas kontā ir tikai 15 EUR, tad pirkumu veikt nebūs iespējams. Tā ir arī pati svarīgākā, bet ne vienīgā atšķirība, kas pastāv starp debetkarti un kredītkarti. Kredītkarte arī ir maksājumu karte, kura sniedz gan tādas pašas iespējas kā debetkarte, gan vēl vairāk. Respektīvi, ar kredītkarti var veikt maksājumus veikalos un citās iestādēs, ja vien elektroniskais norēķinu veids vispār tiek piedāvāts. Tāpat iespējams iepirkties un veikt citus pakalpojumus internetā. Tāpat, kā ar debetkarti, ir iespējams arī izņemt skaidru naudu bankomātos, kā arī veikt naudas iemaksu kontā. Taču, ja debetkartes īpašnieki savu maksājumu karti vairs nevar izmantot, ja bankas konts ir gandrīz vai pilnībā tukšs, tad kredītkartes īpašniekiem šāda problēma nav. Kredītkarte gan ir piesaistīta personas norēķinu kontam, taču, slēdzot līgumu ar banku par kredītkarti, banka, izvērtējot klienta ienākumus un kredītvēsturi, dod iespēju saņemt bankas aizdevumu. Tas nozīmē, ka kredītkartes īpašniekam ir pieejams kredītlimits, kuru vajadzības gadījumā ir iespējams izmantot, ja paša kontā vairs naudas nav. Protams, izmantotā kredītlimita summa ir arī jāatmaksā atpakaļ, jo aizdevums ir un paliek aizdevums. Tas ir viens no kredītu veidiem un tam ir arī noteikta procentu likme, ko nosaka katra banka, individuāli izvērtējot klientu. Taču vidēji gada procentu likme (GPL) ir 10 – 30 %. Tomēr bankas piedāvā kredītkaršu īpašniekiem izdevīgus kredītlimita izmantošanas noteikumus – ja aizņēmums pilnā apmērā tiek mēneša laikā atmaksāts atpakaļ, tad procenti var netikt piemēroti. Tā kā kredītkarte ir viens no naudas aizdevumu veidiem, tad atšķirībā no debetkartes tā ietekmē arī kredītkartes lietotāja kredīta rādītājus. Ja aizdevumi tiek laicīgi atmaksāti atpakaļ bankai, tad šādā veidā ir iespējams uzlabot savu kredītvēsturi. Turklāt arī, uzturot labas kredītsaistības ar banku, laika gaitā var tikt palielināts arī kredītlimits; to var palielināt arī, ja personas ienākumu līmenis ir kļuvis augstāks. Taču pieejamo kredītlimitu iespējams arī uzskatīt par vienu no kredītkartes trūkumiem – cilvēks, ja nespēj aizdevumus atmaksāt, tad viņš sabojā savu kredītvēsturi, kā arī var nonākt ievērojamās finansiālās grūtībās. Tāpēc kredītkartes īpašniekiem vienmēr ir svarīgi sekot līdzi visām transakcijām. Kredītkarte sniedz vairāk papildu ieguvumu nekā debetkarte arī citos gadījumos. Piemēram, ja bieži sanāk uzturēties ārzemēs, tad izdevīgāk ir izmantot kredītkarti – tai ir dažādas atlaižu programmas, iespējams ir rezervēt viesnīcas, apmaksāt autostāvvietas u.c. Kaut gan arī debetkarte sniedz līdzīgas iespējas, tomēr kredītkartes darbības loks šādā ziņā ir plašāks. Atkarībā no kredītkartes līmeņiem, tiek piedāvāts arī veikt ceļojumu apdrošināšanu un citus pakalpojumus. Būtiska atšķirība ir arī tajā ziņā, kā abas šīs kartes darbojas – lai ar debetkarti varētu veikt maksājumu, nepieciešams ir interneta pieslēgums; kredītkartes gadījumā tas pat nav vajadzīgs, jo par kredītkartes īpašnieka maksātspēju galvo banka. Taču līdz ar dažādajām priekšrocībām, kas ir iespējamas kredītkartei, tā cilvēkam izmaksā dārgāk – kaut vai kartes gada apkalpošanas maksa ir daudzkārt lielāka nekā debetkartei. Nav iespējams tā viennozīmīgi pateikt, ka kredītkarte ir labāka par debetkarti vai otrādi. Katrai no maksājumu kartēm ir savas priekšrocības un trūkumi. Svarīgi ir pirms izvēles veikšanas izvērtēt, kam karte tiks izmantota. Nav nepieciešams izmantot kredītkarti, ja tā tiek izmantota tikai skaidras naudas izņemšanai. Taču, ka bieži ir jādodas komandējumos vai citu apstākļu dēļ uz ārzemēm, tad kredītkarte noteikti būs labāka un uzticamāka par debetkarti, jo dažkārt ārzemēs debetkartes nepieņem.