Vārds “kredīts” ir cēlies no latīņu valodas vārdiem “creditum, credere”, kas latviešu valodā nozīmē “ticēšana, uzticēšanās”. Kā var noprast pēc vārda izcelsmes, sākotnēji kredīta attiecības bija balstītas uz uzticības pamata. Mūsdienās, šķiet, kredītdevēja un kredītņēmēja savstarpējo attiecību būtība ir krietni mainījusies. Mūsdienās visbiežāk lietotie kredīta sinonīmi ir aizdevums vai aizņēmums. Kredītam ir vairākas definīcijas. Kā vēsta latviešu valodas vārdnīcas skaidrojums, kredīts ir naudas līdzekļu, preču vai pakalpojumu izsniegšana uz parādu jeb nomaksu, kā arī šādā ceļā sniegti naudas līdzekļi, preces vai pakalpojumi. Vēl cita definīcija kredītu skaidro kā atlīdzības darījumu, kurā kredītiestāde, balstoties uz rakstveida līgumu, nodod kredītņēmēja īpašumā naudu vai kādu citu lietu, kas kredītņēmējam uzliek pienākumu noteiktā kārtībā un laikā atdot kredītiestādei aizdoto naudu vai lietu ar proporcionālas vērtības kāpumu jeb procentiem konkrētā laika periodā. Vēl kredīts tiek skaidrots kā skaidras vai bezskaidras naudas summa vai aktīvi, ko kredītdevējs aizdot kredītņēmējam. Attiecības kredītņēmēja un kredītdevēja starpā tiek sauktas par kredītsaistībām. Tā kā par parādu sauc summu, kas kredītņēmējam jāatgriež kredītdevējam, tad kredītsaistības nereti tiek sauktas arī par parādsaistībām. Kā no iepriekš minētā ir noprotams, kredīta attiecībās ir iesaistītas divas puses – kredīta aizdevējs un kredīta ņēmējs, un labumu no šīm attiecībām gūst abas tajās iesaistītās puses, proti, kredīta aizdevējs no kapitāla nodošanas iegūst procentus, bet kredīta aizņēmējs saņem naudu vai kādu mantisku kapitālu. Kredīta devējus sauc par kreditoriem ( no latīņu valodas vārda “credere”, kas tulkojumā nozīmē “uzticēties”, bet kredīta ņēmējus sauc par debitoriem (no latīņu valodas vārda “debere”, kas nozīmē “būt oliģētam” jeb “atdot parādu”. No šī skaidrojuma izriet, ka kreditors, izsniedzot debitoram aizdevumu, tam uzticas, bet debitors, saņemot no debitora aizdevumu, tiek aplikts ar pienākumu šo aizdevumu atmaksāt. Savukārt kreditēt nozīmē nodot naudas līdzekļus vai materiālas vērtības fizisku vai juridisku personu rīcībā par noteiktu atlīdzību (naudu vai nodrošinājumu) uz noteiktu termiņu. Tā kā ņemt kredītu faktiski nozīmē izmantot neesošus līdzekļus, tad kreditēšana tiek uzskatīta par neeksistējošas naudas aizdošanu jeb tās radīšanu no nekā. Par šo lielisko iespēju, ko sniedz kreditēšana, aizdevuma pamatsummai tiek piemērota pievienotā vērtība jeb procenti. Kredītam, atkarībā no tā izlietošanas mērķa, var būt vairāki veidi, piemēram, hipotekārais kredīts mājokļa pirkšanai vai būvniecībai, studiju kredīts studijām, ātrais kredīts neplānotu un steidzamu situāciju risināšanai, līzings kādas sadzīves preces iegādei, auto kredīts auto iegādei, kā arī patēriņa kredīts jebkādiem tēriņiem. Nobeigumā būtiski uzsvērt, ka kredīta būtība ir tā atgriešana. Ja tas netiek atgriezts, kredītņēmējs kļūst par parādnieku un saskaras ar parādu piedzinējiem. Galēji neveiksmīgā situācijā parādnieki saskaras arī ar tiesu darbiem.