Šim jautājumam ir vairākas atbildes. Cilvēki, kuri uzskata, ka pašnodarbinātā statuss ir daudz labāks nekā strādāšana pie kāda darba devēja ir vienas argumentu puses pārstāvji. Lielākā daļa cilvēku tomēr veic algotu darbu, jo tāda būtībā ir veidota biznesa struktūra, kas paredz darbinieku pakļautību. Protams, katrai pusei ir savi argumenti un pretargumenti, kādēļ tas darbs ir labāks par otru, bet tā ir cilvēku brīva izvēle, izdomāt ar kāda veida darbu labāk darīt. Runājot par algotu darbu, var precizēt, kāda tieši ir šī darba struktūra. Proti, darba devējs norāda, kā un kādā veidā ir jāstrādā darbiniekam. Alga var tikt izmaksāta uz dažāda veida bāzes, piemēram, par padarīto darbu, nostrādāto laiku vai abu apvienojumu, ko sauc par akorddarbu. Katrā darba veidā ir noteikta minimālā stundas likme pēc kuras bieži vien tiek noteikts arī nodokļu lielums. Pašnodarbināto darīto darbu neviens neuzrauga un nediktē, kas tieši viņiem ir jādara. Šie cilvēki paši var sastādīt sev vēlamo darba grafiku un strādāt, kad viņiem ir izdevīgi. Viņi bieži vien samaksu mēdz dabūt par padarīto darbu un nestrādā pēc stundas likmes principa. Lai vai kā šie cilvēki nav pakļauti tādai lietai, kā minimālā darba alga. Pašnodarbinātie paši maksā par savām sociālajām garantijām un medicīnas nodokļiem, kuri tiek nomaksāti, samaksājot vienotu pašnodarbinātā nodokli. Ir iespējams uzskaitīt vairākas pašnodarbinātības priekšrocības un trūkumus. Pirmā priekšrocība ir darba laika un grafika sastādīšanas brīvība. Kā jau iepriekš tika minēts, šie cilvēki strādā tad, kad viņiem to darīt ir visizdevīgāk. Pašnodarbināto biznesa izdevumi ir bez nodokļiem, turklāt nekādi nodokļi netiek piemēroti arī citiem maksājumiem. Lielākā daļa pašnodarbināto strādā mājās. Tas no vienas puses ir izdevīgi, bet tas arī var būt kā traucēklis. Darbs mājās ir ērts, jo nav jāatrod lieki finanšu līdzekļi, lai nokļūtu līdz darbam un atpakaļ. Tāpat nav speciāli jādomā par ēdināšanu. Šī faktora negatīvā puse ir sevis motivēšanas grūtības, jo mājas tomēr ir vieta, kur pierasts atpūsties nevis strādāt. Pēdējā pašnodarbinātības priekšrocība ir augstākas kompensācijas, jo sev tās izmaksāt ir daudz vienkāršāk. Pašnodarbinātības trūkumi jeb mīnusi ir tas, ka visi nodokļi tiek samaksāti vienkopus un tie netiek izdalīti atsevišķi. Pašnodarbināto nodokļu struktūra parasti ir daudz savādāka nekā algotiem darbiniekiem. Visas biznesa izmaksas ir jāsedz no savas kabatas, ieskaitot rēķinus un darbam vajadzīgās preces. Nav nekādu ieguvumu, runājot par dažādām lietām, kā sociālajām prasmēm vai biznesa attīstības uzlabošanu. Pašnodarbinātajiem ir mazāka darba drošība. Neatkarīgi no tā, kāds ir darbs un darba apstākļi, par drošību ir jārūpējas pašam darbuzņēmējam. Pašnodarbinātajiem nepienākas bezdarbnieka statusa pabalsts. Ļoti slikta pašnodarbinātības lieta ir tas, ka alga bieži tiek saņemta neregulāri. Tas nozīmē, ka ienākumi nav stabili un šie cilvēki finansiāli nevar rēķināties ar dažādiem darījumiem. Pašnodarbinātie nav pasargāti ar minimālās algas noteikumu. Viņu alga ir atkarīga no padarītā darba, tādēļ valsts noteikums par minimālo darba samaksu neattiecas uz šāda statusa strādniekiem. Lai vai kā, daudzi cilvēki uzskata, ka strādāt pie sevis ir daudz patīkamāk, jo nav jāiesaistās darba attiecībās ar priekšnieku. Šie cilvēki paši sev var būt priekšnieki un diktēt paši savus noteikumus. Diemžēl šim darba statusam līdzi nāk arī savas problēmas, tādēļ izvēle, kāda veida darbu darīt labāk, katram ir savās rokās.