Visā pasaulē, ne tikai Eiropā, vairākus gadus ilgst debates par to, vai vajadzētu no apgrozības izņemt valūtas sīkāko vienību – centu, peniju vai kādu citu valūtas sīkvienību. Līdz šim vairāku valstu valdībās ir bijuši ierosinājumi mainīt valūtas vienību sastāvu, likvidējot sīkākās vienības. Piemēram, līdz šim šādi priekšlikumi dažādos laikos ir apstiprināti un stājušies spēkā Kanādā, Filipīnās, Skandināvijas valstīs, Lielbritānijā, Meksikā un daudzās citās pasaules valstīs. Viena penija monētas likvidācija ir ļoti aktuāls temats arī ASV un šīs monētas izņemšanu no apgrozības ir atbalstījis pat ASV prezidents Baraks Obama. Tā kā šī tēma ir ļoti aktuāla un priekšlikumi nonāk līdz apskatei valdībā, argumenti par viena centa monētu izņemšanu no apgrozības ir diezgan daudz. Pirmais arguments ir šīs mazās monētas izmaksas. Pēdējos gados šādas monētas izveide izmaksā dārgāk nekā pati monētas vērtība. Materiāls no kā kausē monētas ir dārgāks un tādēļ pat pastāv risks, ka monētas nelegāli tiek kausētas uz tīra materiāla stāvokli, jo tas finansiāli ir izdevīgāk. Otrs arguments ir sīkvienību neērtā izmantošana un laika patēriņš. Pēc vidējiem ienākumiem var spriest, ka centu var nopelnīt aptuveni divās sekundēs. Lielākā daļa cilvēku uzskata, ka nav lietderīgi veikt darbības ar centiem, jo tās prasa papildu laiku. Ir aprēķināts, ka ,izņemot šīs monētas no apgrozības un ietaupot laiku to izmantošanai, katra valsts varētu gūt papildu ienākumus vairāku simtu miljonu apmērā. Centiem ir ierobežotas izmantošanas iespējas. Tos bieži nepieņem dzērienu un uzkodu automāti vai arī nodevu kabīnēs, kuras sastopamas, šķērsojot dažādu valstu reģionus. Centi pārsvarā tiek glabāti krājkasēs vai vienkārši netiek izmantoti un neatrodas naudas cirkulācijā. Pēc ekonomistu teiktā, monetārā sistēma ir domāta, lai kalpotu kā apmaiņas līdzeklis, bet centi šo uzdevumu vairs nepilda. Aprēķini pierāda, ka, izņemot šīs monētas no apgrozības, preču un pakalpojumu cenas būtiski nepaaugstinātos. Tādēļ nebūtu pamata uztraukumam par iespējamu inflāciju un finanšu krīzi. Pēdējais arguments par centa likvidāciju ir monētu salīdzinošā vērtība ar citām valūtām un vēsturisko vērtību. Dažādu finansiālu grūtību rezultātā centa vērtība pēdējos gados ir kritusies vairākas reizes. To būtu nepieciešams izņemt no apgrozības, jo tas vairs nenodrošina atbilstošās izmantošanas iespējas. Visiem argumentiem ir arī savi pretargumenti jeb iemesli, kādēļ 1 centa monētas iespējams vajadzētu atstāt apgrozībā. Ekonomistu veikti pētījumi liecina, ka centa likvidēšanas gadījumā patērētājiem nāktos saskarties ar ”noapaļošanas nodokli”. Noapaļošana veicinātu visai lielas izmaiņas preču un pakalpojumu cenās un lielākā daļa cilvēku uztraucas, ka noapaļot cenas uz leju nevēlēsies neviens pārdevējs. Tā vietā, lai likvidētu centu, tika ierosināts to kausēt no daudz lētāka metāla, lai tā vērtība būtu maksimāli tuva vai lielāka par tīro materiāla vērtību. Ir veiktas vairākas aptaujas un sabiedrības atbalsts šajā jautājumā ir atšķirīgs. Pēc lielāko aptauju datiem var secināt, ka puse cilvēku atbalsta centa monētas likvidāciju, bet otra puse to nevēlētos. Liela daļa cilvēku uztraucas, ka, izņemot šīs monētas no apgrozības, var sagaidīt cenu pieaugumu. Nākamais pretarguments apgalvo, ka ,atbrīvojoties no viena centa monētām, augs citu monētu ražošanas izmaksas un tās iespējams atkal varētu pārsniegt pašu monētu vērtību. Pēdējais apgalvojums, kāpēc jāsaglabā viena centa monētas, ir potenciāla ietekme uz nabadzīgajiem un maznodrošinātajiem. Pēc monētu izņemšanas, noapaļošana būtībā attiecas uz skaidras naudas pakalpojumiem ar kuriem visbiežāk šāda statusa cilvēkiem nākas norēķināties.