Visi zina, ka divas reizes gadā ir jāpārgriež pulksteņa rādītāji par vienu stundu uz priekšu vai atpakaļ, bet daudzi īsti nesaprot, kāda ir tā jēga? Bieži vien šis process pat tiek asi kritizēts, jo lielai cilvēku daļai ir grūti pielāgoties jaunajam laikam. Ir pat atzīts, ka tam ir negatīva ietekme uz cilvēka veselību, tomēr laikrāža pārgriešanai ir savs pamatojums. Kādreiz pastāvēja tikai ziemas laiks, bet 1908. gadā Lielbritānijā tika ieviests vasaras laiks, kas tika iegūts pavasarī pārgriežot pulksteņa rādītāju par vienu stundu uz priekšu. Sākotnēji pulksteņa pārgriešana tika izdomāta, lai taupītu naudu uz elektroenerģijas patēriņu. Tajā laikā elektroenerģija bija relatīvi daudz dārgāka kā mūsdienās, tāpēc bija nepieciešams griezt pulksteņa rādītājus, tādējādi iegūstot par vienu stundu dienasgaismā vairāk. Šī prakse radīja būtisku ietaupījumu katrā mājsaimniecībā. Vēlāk šo ideju aizguva arī vairums citu Eiropas valstu. Latvijā tas tika ieviests 1981. gadā, likumā nosakot, ka katru gadu marta pēdējā svētdienā pulksten 03:00 (atbilstoši otrās laika joslas laikam) pulksteņa rādītāji ir jāpagriež vienu stundu uz priekšu, bet oktobra pēdējā svētdienā (atbilstoši otrās laika joslas laikam) pulksten 04:00 par vienu stundu atpakaļ. Citās valstīs šis process notiek citos datumos un laikos. Mūsdienās pulksteņa rādītāju pārgriešanai nav tik lielas nozīmes elektroenerģijas taupīšanā, jo viena stunda dienasgaismas nekādu lielo ietaupījumu nedod, tomēr pulksteņa pārgriešana netiek atcelta, jo joprojām tiek uzskatīts, ka tas nodrošina dienas pagarināšanu un dzīves kvalitātes uzlabošanu. Par spīti šim uzskatam, lielākā daļa cilvēku ir neapmierināti ar šādu kārtību. Latvijas Ekonomikas ministrija 2014. gadā veica interneta aptauju. Tajā tika aptaujāti Latvijas Republikas ekonomiski aktīvie iedzīvotāji, kuriem tika lūgts paust savu viedokli par pāreju no ziemas laiku uz vasaras un otrādāk. Kopā šajā aptaujā piedalījās 6 244 respondenti, no kuriem 4 917 atzina, ka ir neapmierināti ar esošo praksi. Tātad gandrīz 79% aptaujāto uzskata, ka pulksteņa pārgriešana ir bezjēdzīga vai pat nevēlama. Līdzīgas aptaujas tika rīkotas arī, lai noskaidrotu komersantu un dažādu organizāciju viedokli. Šeit gan rezultāti bija ļoti atšķirīgi dažādās nozarēs. Piemēram, lauksaimnieki, kuriem, šī viena stunda gaišajā diennakts laikā ir ļoti būtiska, galvenokārt atzina, ka ir apmierināti ar šādu praksi, tomēr citi iebilda, ka arī dzīvnieku bioritms tiek traucēts, līdz ar to samazinās ražīgums. Arī citās nozarēs, kur darbi tiek veikti ārpus telpām, šo praksi vairāk vērtē pozitīvi, nekā negatīvi. Nozarēs, kur dienasgaismas ilgums nav tik būtisks, šo praksi vairāk vērtē negatīvi. Ir arī tādas nozares, kā, piemēram, transports, kurās strādājošie atzīst, ka būtiskākais ir pielāgoties citu valstu praksei, neatkarīgi no personīgajiem ieguvumiem vai trūkumiem. Arī laika maiņas ietekme uz veselību tiek vērtēta neviennozīmīgi. No vienas puses tas izjauc dabīgo dzīves ritmu un kādu laiku var radīt miega traucējumus, kas var izraisīt nopietnas saslimšanas. No otras puses, pavadot vairāk laika diennakts gaišajā laikā, samazinās depresijas risks un cilvēki var uzņemt vairāk D vitamīna. Tas arī sniedz iespēju vairāk laika pavadīt laukā, nodarbojoties ar sportu vai aktīvo atpūtu. Tātad pulksteņa pārgriešanai tomēr ir sava jēga – dienas pagarināšana un elektroenerģijas taupīšana. Tiesa, vairumam cilvēku šis iemesls nav gana svarīgs, lai atzītu šo praksi par nepieciešamu.