Visi vecāki saviem bērniem vēl tikai to labāko un grib, lai viņiem dzīvē viss izdotos. Tas ļoti lielā mērā attiecas arī uz bērnu finansiālo stāvokli, kad viņi būs pieauguši. Neviens vecāks nevēlas, lai bērniem jebkad būtu jāsatraucas par finansēm un jāņem aizdevums on-line, lai izdzīvotu. Parasti vecāki saviem bērniem jau no mazotnes cenšas stāstīt, ka ar naudu jārīkojas uzmanīgi, pārliecinot, ka nauda nav bezgalīgs resurss, tomēr runāšana vien neko nedos, ja saviem bērniem rādīsiet sliktu piemēru. Tieši tas, ko bērns pats novēro, visvairāk ietekmē viņa uzskatus, līdz ar to, labus finanšu paradumus ir jāmāca ne vien teorijā, bet arī jāparāda praksē. Šeit būs daži tipiski piemēri, kā mēs neviļus saviem bērniem iemācām nepareizus finanšu uzskatus.

Norēķināmies ar kartēm, nepaskaidrojot kā tās darbojas

Mūsdienās daudz populārāks maksāšanas līdzeklis ir norēķinu kartes, nevis skaidra nauda. Mēs, pieaugušie, ļoti labi saprotam, ka tas principā ir viens un tas pats, proti, nav nekādas starpības, vai nopelnītā nauda mums tiek izsniegta banknošu formātā vai elektriski tiek pārskaitīta uz bankas kontu. Tā ir tā pati nauda ar tādu pašu vērtību. Bērnam, kas vēl nesaprot, kā īsti tiek pelnīta nauda, gan var likties, ka tajā ir milzu atšķirība. Banknotes ir tik cik ir un ja tās iztērē, naudas vairs nav, bet norēķinu kartes viņi uztver teju kā burvju rīku, no kura naudu var dabūt laukā jebkurā brīdī, neierobežotā daudzumā. Protams, bērnam pieaugot, viņš sapratīs to, ka arī uz kartes esošie finanšu līdzekļi ir ierobežoti, tomēr ja mazotnē bērns visu laiku redzēs kā vecāki jebkurā brīdī no savas kartes var izņemt naudu, viņam radīsies nepareizi priekšstati par naudu kā neierobežotu resursu. Jūsu bērns uzaugs ar domu, ka naudu var dabūt jebkurā brīdī, cik vien vajag un ka tā nekad nebeigsies. To nedrīkst pieļaut un jau pašā sākumā ir savam bērnam jāpaskaidro to, kā darbojas norēķinu kartes. Parādiet viņam ciparus savā bankas kontā un norādiet uz to, kā tie sarūk, veicot pirkumus. Ja izmantojat kredītkartes, paskaidrojiet, ka arī tas nav nekāds burvju rīks un, ka naudu ko aizņematies, ir arī jāatdod.

Neļaujam bērniem iesaistīties finanšu plānošanā un pārvaldīšanā

Ļoti bieži bērni tiek izslēgti no ģimenes budžeta plānošanas un pārvaldīšanas, jo viņi taču ir tikai bērni un vēl neko nesaprot. Protams, ļaut bērniem pieņemt atbildīgus finanšu lēmumus nebūtu prāta darbs, taču mēs nedrīkstam saviem bērniem liegt iespēju iesaistīties personīgo finanšu procesos un teju vai slēpt finanšu darbības no viņiem. Jā, bērni iespējams vēl daudz ko nesaprot, bet tas ir jūsu uzdevums, viņam to pamazām iemācīt. Neslēpiet no saviem bērniem to, cik daudz naudas jums ir bet paskaidrojiet to, ka šī nauda ir jātērē prātīgi. Daudzi vecāki bieži lieto frāzes “mums nav naudas” vai arī “mēs to neveram atļauties”, taču tā vietā vajadzētu paskaidrot, ka nauda jums ir, taču vispirms ir jādomā par pamata tēriņiem un tikai tad, ja nauda paliek pāri, var pirkt rotaļlietas vai maksāt par izklaidēm. Noteikti vajadzētu bērnus ņemt līdzi uz tirdzniecības vietām un iemācīt to, kādas ir produktu cenas un parādīt, ka pēc katra veikala apmeklējuma, naudas paliek arvien mazāk. Bērnam paaugoties, jau varat iesaistīt viņu finanšu pārvaldīšanā vēl nopietnāk skaidrot, kas ir rēķini, uzkrājumi, budžeta plāns utt. Tad bērni, uzsākot patstāvīgu dzīvi, jau būs apguvuši visas personīgo finanšu pārvaldīšanas prasmes.

*REKLĀMA

Ļaujam bērniem dziedēt strīdus par naudu

Nedrīkst iet arī otrā galējībā un ļaut bērniem dzirdēt un redzēt pārāk daudz. Daudzi vecāki pieļauj, ka bērni dzird strīdus par finansēm, vai nepatīkamas telefona sarunas ar bankām vai aizdevējiem. Tas bērniem uzgrūž milzīgu nastu, jo viņi redz kādas raizes un stresu var radīt finanses. No vienas puses, varbūt arī skarbā realitātes deva ļauj bērnam jau no agra vecuma saprast, ka ar naudu jokoties nedrīkst un, ka nepareizi pieņemti finanšu lēmumi var radīt tiešām ļoti nopietnas problēmas, taču atcerēsimies, ka bērnu psihe ir daudz vājāka un ka viņu visu uztver daudz saasinātāk. Dzirdot, ka vecāki runā par to, ka nav naudas, ka būs jāiet dzīvot uz ielas utt., bērns to visu uztver ļoti tieši un sāk raizēties. Arī tad, ja vecāki pēc tam ar visu lieliski tiek galā un savas finanšu problēmas nokārto, bērns turpina domāt, ka jebkurā brīdī viņa ģimene var visu pazaudēt. Tas var jūsu bērnam nākotnē izraisīt dažādas naudas apsēstības, piemēram, pārliku lielu taupību, lai pasargātu sevi no finanšu problēmām, vai tieši pretēji pārāk lielu izšķērdību, jo uzskatīs, ka nauda tikai rada problēmas.

Veicam neplānotus pirkumus

Ļoti tipisks veids, kā mēs rādām sliktu piemēru, saviem bērniem ir, veicot spontānus pirkumus. Tas tiešā veidā parāda to, ka jūs neplānojat savu budžetu un ka ar naudu apejaties ļoti vieglprātīgi. Bērns to visu redz un, visbiežāk, pārņem šo slikto finanšu ieradumu, kad pieaug. Protams, katram ik pa reizei gadās nopirkt kaut ko, kas iepriekš nebija gluži ieplānots un arī pašus bērnus mēs nereti lutinām, nopērkot kādus sīkus nieciņus. Tas nav nekas nepareizs, taču, ja to pieļaujat, ir jāizskaidro bērnam, kāpēc tā darāt. Nedrīkst pieļaut, ka bērns sāk uztvert naudu kā līdzekli, lai dabūtu pilnīgi visu, ko vien sirds kāro, bez liekas domāšanas. Vislabāk būtu jau pirms iešanas uz veikalu pateikt, ko bērns drīkstēs dabūt un ko nē. Tad arī spontānie, sīkie pirkumi savā veidā būs plānoti. Ja veicat spontānus pirkumus pats priekš sevis, īpaši neuzveriet to, ka šie pirkumi nebija plānoti vai paskaidrojiet, ka piedāvājums vienkārši bija ļoti labs un tāpēc to izmantojāt, bet lēmums tika iepriekš apdomāts. Neļaujiet savam bērnam pārņemt šādu netikumu, kas tik ļoti bojā finansiālo situāciju.

Neļaujam bērniem pieļaut finanšu kļūdas mazotnē

Vēl bieži vien mēs nodarām saviem bērniem lielu kaitējumu, cenšoties viņus pasargāt. Ja bērni pieļauj finanšu kļūdas, visbiežāk mēs tās vienkārši izlabojam viņu vietā, kā arī pārlieku atbalstām savus bērnus, kad runa ir par finansēm. Piemēram, ja bērns bērns notriec visu savu sakrāto naudu saldumos, kaut gan bija plānojis nopirkt ko lielāku, vecāki prasti apžēlojas un nopērk kāroto. Tas, protams, ir ļoti jauki, taču bērns no tā iemācās to, ka visas finanšu problēmas atrisināsies pašas no sevis. Vēl arī vecāki nereti bērnam tā pat vien iedod naudu, ja zina, ka viņš kaut kam krāj. Arī tas ir saprotams, taču šādā veidā mēs liedzam savam bērnam apgūt tik ļoti vērtīgo uzkrājumu veidošanas prasmi. Ļaujiet saviem bērniem pieļaut kļūdas un pašiem pēc tam tās atrisināt. Uz pieredzi balstītas mācības ir pašas nozīmīgākās un noderīgākās dzīvē un būs daudz labāk, ja jūsu bērni tās apgūs mazotnē, nevis tad, kad jau būs pieauguši un uzņemsies pilnu finansiālo atbildību.