Ātro kredītu joma Latvijā ir kļuvusi par vienu no lielākajām finanšu jomām, jo šajā nozarē ne tikai strādā salīdzinoši liels skaits dažādu uzņēmumu, bet arī ik dienas kreditori saviem klientiem izsniedz lielu daudzumu šos ātros kredītus. Tieši šo iemeslu dēļ jau sen tika nolemts, ka ātro kredītu nozare ir ievērojami jāregulē, jo citādāk būs novērojam arvien lielāka kreditoru patvaļa un klientu apkrāpšana. Pirmais solis ātro kredītu regulācijas virzienā jau bija Latvijas Nebanku Kredītdevēju asociācijas (LNKA) izveide, kuras sastāvā ir aptuveni 80% no visiem nebanku kreditoriem, kuri darbojas Latvijā. Šī asociācija un tās biedri arī ir ne tikai parakstījuši Labas prakses standartu un Klientu hartu, kas ierobežo šo kreditoru darbību un limitē iespēju, ka tik apkrāpti klienti, bet arī vienojušies, ka neizsniegs ātros kredītus personām, kuras ir jaunākas par 20 gadiem, tā ierobežojot iespēju, ka kredītus aizņemsies personas, kuras nespēs tos atmaksāt. Taču šī gada 28. maijā Latvijas Saeima spēra vēl vienu milzīgu soli pretim sakārtotākai un atbildīgākai ātro kredītu nozarei. Šajā ceturdienā Saeima galīgajā lasījumā beidzot atbalstīja ilgi diskutētos likuma grozījumus. Šie grozījumi paredzēs, ka ātro kredītu izsniegšana un ar šo izsniegšanu saistītie aspekti tiks regulēti daudz stingrāk, jo tikai šādi var sakārtot un uzlabot ātro kredītu jomu. Tie spēkā stāsies ar 2016. gada 1. janvāri. Pirmais jaunais likuma grozījums skar to, kurā diennakts laikā kreditori drīkstēs izsniegt ātros kredītus. Jaunais likums nosaka laika ierobežojumus, kuros nedrīkst izsniegt ātros kredītus, līdzīgi kā pašreiz jau pastāv ierobežojums uz alkohola tirgošanu nakts stundās. Ātros kredītus nedrīkstēs izsniegt laikā no 23.00 vakarā līdz 7.00 rītā. Šādi grozījumi tika atbalstīti ar mērķi samazināt iespēju, ka ātro kredītu saņem cilvēku, kuri to pieprasa mirkļa iegribu rezultātā, piemēram, lai turpinātu ballēties, vai arī, lai ātro kredītu mazāk saņemtu personas, kuras ir kādu apreibinošo vielu ietekmē, kas tām neļauj skaidri apdomāt to, vai šai personai būs arī iespēja paņemto kredītu atmaksāt, jo mēs labi zinām, ka lielākā daļa ballīšu norit tieši nakts stundās, kad arī visvairāk notek apreibinošo vielu lietošana. Otra būtiskā izmaiņa, kuru paredz jaunie likuma grozījumi, ir saistībā ar to, kā tiks diferencētas kredīta kopējās izmaksas, neskatoties uz to, kāda ir šī kredīta kopējā summa jeb tas, cik debitors katra konkrētā kredīta gadījuma drīkst maksāt kreditoram tādus izdevumus kā procentus, komisijas naudu un nodevas vienā dienā. Jaunajā likumā ir noteikts, ka kredīta kopējās izmaksas, kuras klientam tiek noteiktas, tiks diferencētas atkarībā no tā, kāds ir konkrētā kredīta izmantošanas ilgums. Tā, piemēram, no 1. līdz 7. kredīta izmantošanas dienai, kopējās kredīta izmaksas nevarēs pārsniegt 0,55% dienā no visas kredīta summas, sākot no 8. līdz 14. dienai šī izmaksu summa nedrīkstēs pārsniegt 0,25% ik dienas no kopējās kredīta summas, bet pēc 15. dienas šī summa nedrīkstēs pārsniegt 0.20% dienā. Tā kā ir sastopami dažādi kredītu veidi, tad noteikumi arī paredz ierobežojumus tādu kredītu, kā kredītu, kuri jāatmaksā pēc pieprasījuma, vai kredītu, kuru atmaksas termiņš ir lielāks par 30 dienām, sakarā. Likuma grozījumos ir noteikts, ka, aizņemoties šādu kredītu, kopējo izmaksu summa vienā dienā nedrīkst pārsniegt 0,25% no kredīta pilnās summas. Vienīgais ātro kredītu veids, uz kuru neattiecas šis jaunpieņemtais likums, ir kredīts, kuru ņemot klientam ir jānodrošina kaut kāda veida ķīla. Vēl jaunais likuma grozījums arī skāra nokavējuma procentu apjomu, jo iepriekš šos procentus noteica katrs kreditors pats. Jaunajā likumā ir noteikts, ka tagad kreditori kreditēšanas līgumā nedrīkst šo nokavējuma procentu likmi noteikt lielāku par 36% virs aizņēmuma gada likmes. Piemēram, ja aizņēmuma gada procentu likme ir 10%, tad nokavējuma procentu likme nedrīkst būt lielāka par 46%, kas ir lieliska ziņa visiem ātro kredītu cienītājiem, jo tiem vairs nebūs jāmaksā tik lielas soda procentu likmes. Un visbeidzot šie grozījumi arī beidzot noteica to iestādi, kura īstenos patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju uzraudzību un kontroli. Un šī iestāde būs Patērētāju tiesību aizsardzības centrs jeb PTAC.