Pabeidzot vidusskolu, daudzi jaunieši izvēlas turpināt mācības un izvēlas dažādas augstskolas un studiju programmas, kurās iestāties. Latvijā ir vairākas augstskolas, tāpat arī studiju programmu klāsts ir gana plašs, lai katrs atrastu to, ko vēlas. Taču viena no lielākajām problēmām, ar ko sastopas topošie studenti, ir studiju maksa. Augstākā izglītība Latvijā lielākoties ir diezgan dārga un gada maksa nereti ir lielāka par 1`500 EUR. Ne visiem vidusskolas beidzējiem ir darbs vai ietaupījumi, kas var šo mācību maksu nosegt, tāpat arī ne vienmēr vecāki to var atļauties. Protams, Latvijas augstskolās tiek piedāvātas arī valsts apmaksātas budžeta vietas, tomēr to skaits ir neliels un visiem studēt gribētājiem nepietiek; arī studiju stipendijas ir tikai labākajiem. Līdz ar to viena no iespējām ir izmantot studiju kredītu. Tā kā tas ir ilgtermiņa naudas aizdevums, tad ir vajadzīgs arī nodrošinājums – galvojums vai arī ķīla (nekustamais īpašums vai vērtspapīri). Studiju kredīta nepieciešamības gadījumā, ja tiek izmantots galvojums, pieejams ir gan valsts galvojums vai arī privātās personas galvojums. Nereti topošie studenti par galvotāju izvēlas kādu no vecākiem vai arī citu personu, taču ne vienmēr abas puses līdz galam apdomā to, kas notiks situācijā, ja students neveiks maksājumus un reāli nāksies iesaistīties pašam galvotājam. Līdz ar to kļūt par galvotāju nedrīkst vieglprātīgi, īpaši ja kredīta ņēmējs nav tuvs ģimenes loceklis. Gadījumā, ja persona, kura izmanto studiju kredītu, neveic obligātos kredīta maksājumus, finansiālie izdevumi ir jāsedz tieši galvotājam. Ja tomēr šāda trešā persona piekrīt kļūt par galvotāju, tad viņai ir jāatbilst arī kredītu devēja noteiktajiem kritērijiem. Galvotājam ir jābūt pilngadīgam un rīcībspējīgam Latvijas valsts pilsonim vai nepilsonim ar uzturēšanās atļauju, tāpat arī cilvēks nedrīkst būt vecāks par 65 gadiem. Viens no svarīgākajiem aspektiem, protams, ir maksātspēja, jo nav iespējams kļūt par galvotāju, ja nav darba vai regulāru ienākumu. Ienākumiem ir jābūt regulāriem, turklāt arī vismaz vienas minimālās mēnešalgas apmērā. Ja personai jau ir kādas kredītsaistības, tad ir iespējams kļūt par galvotāju, ja kopējie ikmēneša maksājumi par kredītiem nebūs lielāki par 40% no visiem ienākumiem. Par studiju kredīta bez valsts nodrošinājuma galvotāju var kļūt arī pašvaldība, ne tikai privātā persona. Iespējams ir arī saņemt studiju kredītu ar valsts galvojumu, taču arī šāda gadījumā ir nepieciešams vēl trešais galvotājs. Tomēr šādu aizdevumu nav iespējams saņemt visās bankās – katru gadu tiek veikta izsole, kuras laikā tiek izvēlēta viena banka, kurai būs tiesības piešķirt studiju kredītu ar valsts galvojumu. Pēdējā laikā gan konkurence par šo pakalpojumu no banku puses ir samazinājusies, jo, tāpat kā citos kredītos, arī studiju kredītos ir parādnieki, kuri neveic ikmēneša maksājumus. Līdz ar to no bankas puses tiek veikts ilgstošs process, kas prasa ne vienu vien izdevumu. Tāpat arī pēdējos gados aizvien mazāk studentu izvēlas studiju kredītu ar valsts galvojumu – netiek pat iztērēti visi valsts budžeta līdzekļi, kas tiek piešķirti šim mērķim. Studiju kredīts ar valsts galvojumu nozīmē to, ka valsts no atvēlētajiem līdzekļiem pārskaita tik lielu naudas summu, kāda ir nepieciešama, lai nosegtu augstskolas mācību maksu; pats kredīta ņēmējs šo naudu savā kontā nesaņem. Turklāt arī katrai personai, kas vēlas saņemt studiju kredītu ar valsts galvojumu, ir konkrēts līdzekļu limits, kuru valsts piedāvājas samaksāt. Studiju kredīts ir aizdevums, kas jāsāk atmaksāt tikai vienu gadu pēc studiju beigām. Līdz tam laikam ir jāmaksā tikai par kredīta procentiem, kas ir diezgan zemi, – ar valsts galvojumu gan šos maksājumus veic valsts. Ja students mācības pamet ātrāk, tad kredīts ir jāsāk atmaksāt ātrāk nekā pēc gada. Tomēr ir arī dažādi apstākļi, kas var pagarināt atmaksas laika sākumu, piemēram, ja kredīta ņēmējam ir piedzimis bērns, ir bezdarbnieks (līdz 2 gadiem); kredīts nav jāatmaksā, ja studiju kredīta ņēmējs ir miris vai arī kļuvis par 1. vai 2. grupas invalīdu. Tāpat studiju kredītus ir iespējams arī dzēst, ja kredīta ņēmējs strādā pašvaldības iestādēs – par katru nostrādāto gadu dzēšas 10% no kredīta. Šajā jomā gan tiek veiktas izmaiņas. Taču kā vēl viens no iemesliem, kāpēc studenti neizvēlas ņemt studiju kredītu ar valsts galvojumu, ir neskaidrība par kredīta dzēšanos – katru gadu no jauna tiek izveidots to profesiju saraksts, kuriem studiju kredīts var šādā veidā dzēsties.