Finanšu burbuļi pasaulē tiek pieredzēti jau simtiem gadu, bet vēl jo projām mēs pieļaujam tās pašas kļūdas ko pieļāva mūsu senči un mēs pārmaksājam par dažādām precēm tā kārtīgi neaizdomājoties, kāda ir šo preču patiesā vērtība un tādā veidā vēl tikai palielinot burbuli. Būtībā ekonomikas burbulis rodas tad, kad kāda prece vai pakalpojums tiek novērtēts pārāk augstu un cilvēki ir gatavi maksāt pārāk lielas cenas par šīm precēm un pakalpojumiem, lai gan tie neattaisno šo cenu. Kad kāda prece vai pakalpojums strauji kļūst dārgāks cilvēki sāk to aizvien vairāk pirkt, nevis tāpēc, ka tas ir izdevīgi vai tāpēc ka pēkšņi visiem vajadzīgs ir šis produkts, bet gan tāpēc, ka pērkot šo preci un vēlāk to pārdodot ir iespējams nopelnīt naudu, no šī procentuālā kāpuma. Šāda situācija ir bijusi gan nekustamo īpašumu tirgū, gan uzņēmumu akcijās, gan arī dažādās citās jomās, bet burtiski vienmēr tikpat ātri cik šis burbulis izaug pēc laika tas arī saraujas un cenas nokļūst tajā apvidū kur tās bija pirms šī burbuļa. Pēdējos gados mēs esam pieredzējuši gan 2000. gada tehnoloģiju, jeb interneta burbuli, gan arī vispasaules finanšu krīzi 2008. gadā un visticamāk ka arī tuvāko gadu nākotnē mēs piedzīvosim vēl kādu no šiem burbuļiem, jo tās pašas kļūdas, ko mēs pieļāvām šajās situācijās mēs pieļaujam vēl jo projām, un neesam mācījušies no tām.

Burbuļu vēsture

Viens no pirmajiem zināmākajiem burbuļiem bija tulpju burbulis Holandē, kad selekcionāri atklāja, ka ir iespējams izveidot daudz un dažādas tulpju krāsas un šķirnes un cilvēki, kā traki sāka šīs tulpes pirkt un pārdot nevis dēļ to vērtības vai dēļ tā ko ar šīm tulpēm var darīt bet gan dēļ tā, ka pēc laika šīs tulpes varēs pārdot par dārgāku cenu. Un paša burbuļa augstumā dārgākās no tulpēm maksāja tikpat daudz cik vidējs mājoklis un tad cilvēki saprata, ka šīs cenas ir pārāk lielas un sāka masveidā pārdot visas tulpes, bet vairs nebija neviens, kas tās pirktu, un tāpēc to vērtība strauji krita līdz sākuma cenai un daudzi cilvēki zaudēja savus mūža iekrājumus, ko neapdomīgi bija atdevuši par tulpēm. Ja paskatāmies jau nedaudz senāk tad lielā depresija Amerikā 30. gados ir vēl viens burbulis, ko ir vērts apskatīt, jo šajā laikā ASV piedzīvoja lielāko finansiālo depresiju, kas ilga vismaz 10 gadus, un daudzi cilvēki ne tikai zaudēja darbu un iekrājumus bet palika bez darba un ienākumiem, un viņiem nācās badoties un palikt bez pajumtes pat ziemā. Šī lielā depresija savukārt notika dēļ tā, ka cilvēki sāka pārāk daudz izmantot kredītus un pirka dažnedažādas lietas, kas viņiem tā īsti nemaz nebija vajadzīgas sākot no automašīnām un elektroprecēm līdz dažādiem luksus produktiem un pakalpojumiem. Protams, bagātākā sabiedrības daļa šādas preces varēja atļauties, bet vidusmēra cilvēks ar savu vidējo algu noteikti to nevarēja un kad bankas sāka izsniegt viegli pieejamus kredītus, tad sāka veidoties burbulis, kas vēl līdz šim tiek uzskatīts par lielāko finanšu krīzi mūsdienu pasaulē.

Tagadne

Bet kā tad ir tagad 2015. gadā vai mēs vēl jo projām esam iestiguši kādā ilūzijā un pieredzam lielāko burbuli modernajā pasaulē? Ja atskatāmies uz mazliet tuvāku pagātni tad mēs redzam šo interneta burbuli, un vēl nesenāk šo vispasaules finanšu krīzi, bet kopš tā laika nekas jau tā īsti nav mainījies un gan tehnoloģiju kompāniju cenas ir atgriezušās vecajās sliedēs un varbūt pat vēl augstāk, gan arī mājokļu cenas ir pārlieku augstas, ja salīdzinām tās ar vidējo cilvēka algu, tāpēc manuprāt, ar dažādām valdības iejaukšanām ekonomikā pasaulē lielākais burbulis ir tikai atlikts un tas noteikti tuvākajā laikā sprāgs. Ja padomājām par to, kāpēc gan tepat pie mums Latvijā valdība nopirka Parex Banku un izglāba to no bankrota, vai arī kāpēc ASV valdība izpestīja lielākos uzņēmumus kas strādāja ar zaudējumiem, tad ir skaidrs, ka šī valdības iejaukšanās bija tendēta uz to, lai ekonomika neieslīgtu vēl lielākā recesijā, bet ar šīm darbībām tieši otrādāk valdība panāca to, ka burbulis tā īsti nepārsprāga, bet tikai mazliet saruna un ar jaunu sparu sāka izplesties. Ja paskatāmies uz vispasaules kredītu apjomu tad ir skaidri redzams, ka pasaule pēdējo gadu laikā dzīvo krietni pāri saviem ienākumiem un bankas un citas finanšu iestādes aizdod naudu gan uzņēmumiem gan patērētājiem, lai tikai “sildītu” ekonomiku un celtu apgrozījumu, tādā veidā mēģinot pēc iespējas ātrāk palielināt iekšzemes kopproduktu, lai aizņemtā nauda procentuāli paliktu mazāka un vieglāk būtu to atmaksāt.

Nākotne

Visticamāk, ka tuvāko gadu laikā pasaule sapratīs, ka vispasaules ekonomika ir ieslīgusi lielās parādsaistībās, no kurām nebūs iespējams tikt ārā, jo ņemot to pašu ASV, šīs valsts parāds sastāda vairāk kā 100% no IKP un tas nozīmē, ka visticamāk ka to atmaksāt būs teju neiespējami un visas valstis, kas aizdevušas naudu ASV to atpakaļ nesaņems. Vislabāk būtu ikvienam no mums sagatavoties tam, ka visticamāk mēs pieredzēsim ekonomikas recesiju un tā būs daudz lielāka par to, kas bija 2008 gadā, un daudzi cilvēki zaudēs darbu, un nespēs maksāt savus kredīta maksājumus, kā arī ikmēneša komunālos maksājumus un pat būs grūti nopirkt pārtiku. Tie, kas laicīgi jau sagatavosies atmaksājot savus kredītus būs ieguvēji, jo nauda, kas būs pareizajā valūtā kāps savā vērtībā un cilvēki par to varēs daudz vairāk nopirkt, kā jau tas ir pēc ikviena ekonomikas sabrukuma. Varbūt es maldos, bet skatoties uz dažādiem datiem par valstu un to iedzīvotāju parādsaistībām, un to, ka iepriekšējais ekonomikas burbulis tā īsti nemaz nepārsprāga, manuprāt, mūs sagaida, kaut kas interesants, un tie, kas būs tam sagatavojušies būs lielākie ieguvēji!