Eiro ir valūta, kuru izmanto nu jau 19 dažādās Eiropas valstīs. Šo eirozonas valstu skaitā ietilps ne tikai Eiropas Savienības valstis, bet arī valstis, kuras nav Eiropas Savienības sastāvā, bet, kuras ir noslēgušas ar Eiropas Savienību vienošanos par to, ka tās kā oficiālo valūtu var izmantot tieši Eiro – Vatikāns, Sanmarīno, Andora un Monako. Eiro nu jau ir kļuvis par vienu no pasaulē svarīgākajām valūtām, tādēļ, domāju, ka ikvienam ir nepieciešams zināt kāda ir eiro simbola nozīmība un kā eiro tapa par Eiropas Savienības kopējo un oficiālo valūtu, jo īpaši tādēļ, ka arī Latvija kopš 2014. gada ir viena no valstīm, kuras oficiālā valūta ir eiro. Mūsdienās eiro kā valūtu ikdienā izmanto vairāk nekā 228,6 miljoni cilvēku, kā rezultātā eiro, iespējams, ir viena no visnozīmīgākajām Eiropas monetārajām reformām kopš Romas Impērijas laikiem. Eiro savu vēsturisko attīstību aizsāka 1999. gada 1. janvārī, kad šī valūta pirmo reizi nonāca apritē, kļūstot par 11 Eiropas Savienības dalībvalstu oficiālo valūtu. Šajā laikā, eiro gan vēl bija sastopama tikai kā virtuālā valūta, jo to izmantoja tikai bezskaidras naudas maksājumos un grāmatvedības ietvaros. Skaidras naudas norēķinos eiro šajās 11 valstīs tika ieviests 2002. gada 1. janvārī, kad eiro oficiāli aizstāja, piemēram, Vācijas marku un Francijas franku. Taču ideja par vienotu un kopēju Eiropas Savienības valūtu radās jau krietni pirms 1999. gada. Vēsturiski Eiropa jau izsens bijusi viens no pasaules lielākajiem tirdzniecības reģioniem, taču, tā kā Eiropa sastāv no daudzām valstīm, šī tirdzniecība bija sarežģīta, jo katrā no šīm valstīm bija citādāka valūta. Jau 1929. gadā Nāciju līga jeb Tautu savienība, kas bija tautu kolektīvs, kurš vienojās konfliktus risināt sarunu ceļā, tā cenšoties novērst karus, apsvēra domu ieviest visās šīs savienības dalībvalstīs kopēju valūtu, lai apvienotu šīs valstis ne tikai drošības jautājumos, bet arī ekonomikas jautājumos. Taču, pirms Nāciju līga varēja īstenot jebkādas idejas, sākās 2. Pasaules karš, kurš izjauca ne tikai kopējās valūtas plānus, bet arī pašu Tautu Savienību. Nāciju līgas centieniem sekoja ideja, par vienotas valūtas ieviešanu valstīs, kuras parakstīja Parīzes līgumu, kurš arī bija par pamatu Eiropas Ogļu un tērauda kopienas radīšanai. Vēlāk šīs pašas sešas valstis, kuras parakstīja Parīzes līgumu, parakstīja arī Romas vienošanos, kā rezultātā tika izveidota Eiropas Savienības priekštece – Eiropas Ekonomikas Savienība, un nu jau vienotas valūtas ideja kļuva pavisam sasniedzama, jo šīs 6 Eiropas lielvalstis bija vienotas tiešā ekonomiskā savienībā, kuras ietvaros tās sadarbojās tieši ekonomikas jomā, kuras viena no atzariem ir arī valūta. Ap 1970. gadu sāka baumot par ziņojumu, kurš rosina centralizētu finansiālo politiku Eiropā, kas bija kā aizsācējs idejai par Eiropas vienotās valūtas un centrālās bankas radīšanu. Jau tikai 9 gadus vēlāk 1979. gadā lielākā daža Eiropas Ekonomikas Savienības valstu parakstīja līgumus par Eiropas Monetārās Sistēmas ieviešanu, lai stabilizētu valūtu maiņas kursus un novērstu jaunieviestās Eiropas Valūtas vienības inflāciju. Pēc tam 1980. gados tika plānots kā tieši efektīvāk radīt šo vienoto ekonomiku un monetāro savienību, kā rezultātā 1986. gadā Eiropas Ekonomikas Savienības dalībvalstis parakstīja Viena Eiropieša Aktu par šīs savienības valstu politisko un ekonomisko kooperāciju. Tam sekoja visiem labi zināmais 1992. parakstītais Māstrihtas Līgums, kura rezultātā tika oficiāli izveidota Eiropas Savienība, kā arī šis līgums noteica, ka Eiropas Savienībai līdz 1999. gadam ir jāizveido vienota valūta un vienota finansiālā stratēģija. Eiropas Savienības dalībvalstīm līdz šim 1999. gadam bija jāizveido sava ekonomiskā situācija tā, lai tā atbilstu virknei ļoti striktu kritēriju, piemēram, šīm valstīm nedrīkstēja būt liels budžeta deficīts vai lieli parādi. Uzreiz pēc Māstrihtas līguma Eiropas Savienība arī sāka likt pamatus Eiro valūtai, piemēram, 1994. gadā tikai izveidots Eiropas Monetārais institūts, kurš ir priekštecis Eiropas Centrālajai bankai, 1995. gadā tika nolemts, ka Eiropas Savienības valūtu sauks par eiro, un tās simbols būs eira, bet 1990. gadā tika nolemts, ka viena Eiropa valūtas vienība atbildīs vienam eiro. Pēc tam, kad 1999. gadā Eiro tika ieviest virtuālā formātā un 2002. gadā – reālu monētu un banknošu formātā, Eiro kā valūta darbojās veiksmīgāk nekā bija cerēts. Eiro ātri vien aizstāja Eiropas Savienības dalībvalstu, kuras nolēma pāriet uz eiro, nacionālo valūtu, un arvien jaunas valstis vēlējās pievienoties eirozonai. Tā eiro kļuva ne tikai par ļoti stabilu valūtu, bet arī par efektīvu veidu, kā palielināt arī tūrismu Eirozonas valstu starpā.