Lai izvairītos no valūtas viltošanas, ikviens maksāšanas līdzeklis – banknote vai monēta – tiek papildināts ar dažādiem aizsardzības jeb pretviltošanas elementiem. Laikam ejot, pastāvīgi tiek uzlabotas ne vien metodes, kā valūta tiek aizsargāta, ieviešot arvien jaunus pretviltošanas elementus, bet arī pašas tehnoloģijas. Piemēram, eiro banknošu izgatavošanā tiek izmantotas modernas iespiedtehnoloģijas. Eiro no daudzām citām valūtām atšķiras ar to, ka tā banknotēs ir iestrādāti arī vairāki labi saskatāmi elementi, kas sniedz iespējas viegli atšķirt viltojumus no oriģinālās valūtas, pat neizmantojot speciālu aprīkojumu. Varētu šķist, ka tieši vizuāli redzamie elementi, atšķirībā no, piemēram, ūdens zīmēm, varētu veicināt valūtas viltošanu, tomēr ir gluži pretēji, jo šie redzamie elementi ir unikāli un praktiski neatdarināmi. Kādi ir šie aizsardzības elementi eiro banknotēs?
  • Pirmkārt, eiro banknote ir izgatavota no tīras kokvilnas, tajā pašā laikā saglabājot tās stingrību, nevis kļūstot mīksta vai vaskota.
  • Otrkārt, uz banknotes attēlotie elementi nav vienkārši uzdrukāti uz tās, bet gan ar īpašu metodi iespiesti, tāpēc veido unikālu, ar tausti sajūtamu reljefu – gan banknotes galveno attēlu, gan uzrakstus, gan nominālvērtības uzrakstu var sataustīt. Šie īpašie banknotes iespiedumi ir paredzēti arī tamdēļ, lai ar naudu brīvi varētu rīkoties arī vājredzīgie cilvēki. Piemēram, 200 un 500 eiro banknotes, neskaitot iepriekšminētos iespiedumus, ir papildinātas arī ar īpašajām neredzīgo zīmēm.
  • Treškārt, oriģinālai, proti, īstai un neviltotai banknotei, pavēršot to pret gaismu, ir redzama ūdenszīme, drošības josla, kā arī caurskata zīme, turklāt, tā ir redzama gan banknotes aversā, gan reversā. Ūdenszīme tiek veidota, īpaši mainot papīra biezumu – pāreja no attēla tumšajām daļām uz attēla gaišajām daļām un otrādi ir pakāpeniska. Kad ūdenszīmi pavērš pret gaismu, tā kļūst gaiša, bet, kad to noliek, piemēram, uz tumšas virsmas, tā paliek tumšāka.
  • Interesanti, ka drošības josla, pavēršot to pret gaismu, parādās kā tumša, nevis gaiša līnija. Uz drošības joslas ir jābūt salasāmam uzrakstam “EURO”, kā arī banknotes nominālvērtībai. Banknotes augšējā stūrī, tās abās pusēs ir iespiestas neregulāras zīmes (jeb jau pieminētais caurskates attēls), kas, precīzi tās savienojot, veido banknotes nominālvērtības skaitli – tas ir redzams, pavēršot banknoti pret gaismu.
  • Hologrammas laukumā jeb joslā, pagrozot banknoti, ir redzams gan eiro simbols, gan konkrētās banknotes nominālvērtība, kas attēlota sīkiem cipariem.
  • Ja banknoti aplūko slīpā leņķi, aversa hologrammā redzams krāsas ziņā mainīgs attēls, kurā ir jābūt redzamai banknotes nominālvērtībai, kā arī logam vai durvju ailei.
  • Banknotes fonā, virzoties no laukuma centra uz malām, ir redzami daudzkrāsaini, koncentriski burtu apļi.
  • 5, 10 un 20 eiro banknotēm reversā ir redzama zeltīta josla, bet 50, 100, 200 un 500 eiro banknotēm reversā ir novērojams krāsu maiņas efekts, bet to nominālvērtības uzraksta krāsa mainās no olīvzaļas vai brūnas uz purpursarkanu krāsu.
  • Papildus jau pieminētajiem aizsardzības elementiem ir pielietots arī mikroiespiedums un elementi, kas ir saskatāmi tikai tad, kad banknote tiek aplūkota ultravioletajā gaismā. Mikroiespiedumā uz banknotes vietām redzami sīku burtu uzraksti (piemēram, vārdā “EYPΩ” aversā), kas ir saskatāmi, tikai pielietojot palielināmo stiklu. Mikroiespiedumam noteikti ir jābūt asam, nevis izplūdušam. Savukārt, pārbaudot banknoti UV gaismā, jāpārliecinās, ka papīrs nespīd, tajā ir iestrādātas šķiedras, kas izskatās zilas, zaļas vai sarkanas, ES karogs izskatās zaļš ar oranžām zvaigznītēm, ECB prezidenta paraksts izskatās zaļš, lielās zvaigznes un mazie apļi, kas redzami banknotes aversā, spīd, bet karte, tilts un nominālvērtības skaitlis banknotes reversā izskatās dzeltens.