Jauniešiem, kas tikko ir pabeiguši savas pilna laika studijas un laimīgā kārtā tikuši arī pie savas pirmās darba dienas, ir daudz jauna, ko apgūt saistībā ar mīklaino finanšu pasauli un to, kā neizšķiest uzreiz visu, kas svaigi nopelnīts. Jo īpaši, ja finanses nebija galvenais studiju virziens. Finanšu konsultācijas nav precīza zinātne, tādēļ ir grūti apzināties, kas jums būtu jādara ar savu naudu, it īpaši, ja jums nekad nav bijis pietiekami daudz naudas, lai dzīvotu patstāvīgi un nebūtu atkarīgiem no vecākiem vai pārējās ģimenes. Šī iemesla dēļ ikvienam jaunietim ir svarīgi izveidot savu izdevumu un ietaupījumu plānu. Tam ļoti labi noderēs budžeta sastādīšana.

Vienkāršā valodā runājot, budžetēšana ir kā ceļvedis, lai noteiktu, kurā virzienā jūs plānojat tērēt vairāk, kur mazāk un kur plānojat ietaupīt vai pat veidot uzkrājumus. Ir svarīgi atcerēties, ka budžetam ir jābūt tik pat elastīgam kā jūsu dzīvesveidam, jo tikai jūs paši varat izveidot tādu budžetu, kas 100% atbilst tieši jūsu ikdienas, iknedēļas un ikmēneša prasībām. Tātad budžetam ir jābūt dinamiskam un tas var, un tam vajadzētu, mainīties līdz ar jūsu finansiālo apstākļu maiņu.

*REKLĀMA

Budžetam ir trīs galvenās daļas: ilgtermiņa ietaupījumi, īstermiņa ietaupījumi un visi izdevumi. Budžeta mērķis ir palīdzēt regulēt jūsu naudas plūsmu, savukārt, pareiza naudas plūsmas vadība ļaus jums nekad nenonākt bankrota situācijā. Tātad visvienkāršākais budžets sadala visus jūsu ieņēmumus šajās pieminētajās trīs galvenajās daļās. Ja jūs spējat sadalīt šīs trīs daļas, tad pilnīgi noteikti varat arī pastāvīgi izveidot budžetu. Neapšaubāmi, ir gadījumi, kad rodas negaidīti izdevumi un naudas plūsmas vadības veiksmīga virzība ir grūta vai teju neiespējama. Šādos gadījumos īstermiņa noguldījumi var nākt talkā, ja tādi vēl nav uzkrāti, tad uz īstu brīdi var izlīdzēt arī kredītkarte. Mūsdienās kredīts jauniešiem no 18 gadu vecuma pieejams bez aizķeršanās, taču mēs nevēlētos, lai tas būtu par pamatu finanšu plānu izveidē, varbūt tikai kā rezerves izpletnis krīzes situācijas, bet pat tad to būtu desmit reizes jāpārdomā.

Lai neko nesarežģītu un nesamudžinātos informācijas apjomā, sāciet savu budžeta sastādīšanu ar vienkāršu pamata formulu: jūsu ikmēneša ienākumi mīnus jūsu ikmēneša rēķini un izdevumi. Starpība, kas paliks pāri no šīs darbības, būs tie līdzekļi, ko jūs varēsiet tērēt visam pārējam, piemēram, apģērbam, pārtikai, alkoholiskajiem dzērieniem un izklaidei, vai arī gudri ieguldīt ilgtermiņā nākotnes plāniem vai drošības spilvenam. Piemēram, ja jūs zināt, ka jūsu draugi plāno nedēļas nogales brīvdienas ārpus pilsētas pāris mēnešus uz priekšu, katru mēnesi atlieciet noteiktu naudas summu, kas īpaši paredzēta šim pasākumam. Tādā veidā, kad būs pienācis laiks samaksāt par izklaidēm, jūs nebūsiet izšķērdējuši savu mēneša budžetu un nebūs vajadzība izmantot savas kredītkartes.

Jauniešiem noteikti neiet pie sirds vienkārši atlikt naudu uz vēlāku laiku un netērē to uzreiz uz jautrām lietām, piemēram, vakariņām, ballītēm un dzērieniem. Protams, ir saprotams, ka naudas taupīšana ne vienmēr ir jautrs pasākums, noteikti ne tik jautrs kā izklaides draugu lokā, bet ietaupījumi realitātē ir daudz vairāk nepieciešami par ballītēm. Sāciet, nosakot noteiktu summu, kuru jūs varat atļauties katru mēnesi atlikt neiztērējot. Pēc tam katru reizi, kad saņemat algu, atlieciet un noglabājiet šo norunāto summu. Ietaupot pat nelielu naudas summu katru mēnesi, laika gaitā tā izaugs par ievērojamu ietaupījumu fondu, kuru varēsiet izmantot neparedzētiem izdevumiem vai lielākiem pirkumiem.