Ļoti daudzi vecāki, nemīl iet uz veikalu kopā ar saviem bērniem. Rodas jautājums, kāpēc? Tāpēc, ka nezina, kā tikt galā ar bērna sarīkoto histēriju, kad viņš pieprasa kaut ko nopirkt. Vai bērniem ir jādod kabatas nauda, cik un kad? Kā iemācīt bērnu rīkoties ar naudu, jo tieši pirmās, bērnībā iegūtas iemaņas var likt pamatus turpmākai, pieauguša cilvēka attieksmei pret naudu un mākai ar to rīkoties, tieši šīs iemaņas var veicināt viņa materiālo labklājību, vai arī tieši otrādi, liks viņam nemākulīgi rīkoties ar saviem finansiālajiem līdzekļiem.

Kā nevajadzētu rīkoties?

Iedomājieties tādu situāciju, jūs ar bērnu atnākat uz veikalu. Bērnam, skatoties uz lielo preču daudzveidību, gribas, lai viņam iegādājas visu un viņš sāk čīkstēt, lai viņam nopērk vismaz kaut ko. Brīdī, kad jūs cenšaties viņu atrunāt, viņš sāk raudāt un bļaut skaļā balsī, pa visu veikalu. Jūs esat apjukuši, nezināt ko iesākt, cenšaties viņam kaut ko skaidrot, bet mazulis jau ir piesaistījis apkārtējo cilvēku uzmanību. Jūs padodaties un nopērkat viņam to, ko viņš gribēja. Tas ir viens, no visnepareizākās uzvedības piemēriem, kad bērnam nopērk visu, ko viņš vēlas un pieprasa. Vecāki uzskata, ka tajā brīdī dara labu darbu, bet īstenībā, viņi sev un savam bērnam rada daudz problēmu, tāpēc, ka bērns, nākotnē nevarēs saprast, kāpēc nevar nopirkt visu. Vispirms, viņš to pieprasīs no vecākiem un viņa vēlmes arvien palielināsies, tad viņš sāks pieprasīt no sabiedrības: mantas, dāvanas, pateicību un tajā pašā laikā, viņš nebūs gatavs ieguldīt kaut ko no savas puses.

Augstāk minētajai situācijai ir arī otrs risināšanas variants un tas ir pretējs pirmajam variantam – jūs neko savam bērnam neatļaujat, neko bērnam nepērkat un neko viņam nepaskaidrojat. Tāds scenārijs arī ir bīstams, tāpēc, ka ar laiku bērnam izveidosies ļoti daudz kompleksu. Viņš sāks domāt, ko viņš ir izdarījis nepareizi, kur ir viņa vaina un to, ka viņš ir slikts, ja jau viņam viss tiek aizliegts. Tieši šādos momentos, nākamajam pieaugušajam cilvēkam sāk veidoties noteikts, negatīvs dzīves scenārijs.

Ir vēl arī trešais variants, šī piemēra risināšanas variants. Kādu reizi jūs nopērkat to, ko bērns grib, bet tad atkal nepērkat un neko nepaskaidrojat. Šādā situācija bērns nesaprot, kad drīkst prasīt un kad nē, arī jūs pats to nesaprotat. Rezultātā, jūs esat nokaitināts, neapmierināts, kliedzat, bērns ir nesaprašanā un viņā sāk parādīties divējādas sajūtas. Tāds, bērna attiecību ar naudu, audzināšanas stils arī nav efektīvs.

Kā iemācīt bērnu rīkoties ar naudu?

Iemācīt bērnus rīkoties ar naudu, nav nemaz tik sarežģīti, ja pieturas pie noteiktas sistēmas, kura praktiski ne ar ko neatšķiras no finansiālo līdzekļu pārvaldīšanas sistēmas, kura valda pieaugušo dzīvē.

Pirmais noteikums – jums ir jāsaprot, cik daudz pirkumu un par kādu naudas summu, jūs gatavs iztērēt bērna vajadzībām, piemēram, mēneša laikā. Ģimenes budžeta plānošanā vajag ieviest speciālu aili “bērni” un ierakstīt tajā visus atbilstošos izdevumus: bērnu dārzs, apģērbs, speciālie bērnu produkti, nodarbības, pulciņi, u. t. t. Jums vajag skaidri saprast, kāda naudas summa tiek iztērēta bērna vajadzībām. Arī šajā ailē jums būs pastāvīgi izdevumi, no kuriem jūs nevarēsiet atteikties, piemēram, rēķins par bērnu dārzu. Bet būs arī nepastāvīgie izdevumi, tādi, kuros tiek apmierinātas bērnu vēlmes. Tieši šajā punktā, jums vajag konkrēti noteikt naudas summu, kuru jūs varat piešķirt bērnam, viņa vēlmju apmierināšanai. Bērnam skaidri ir jāzina un jāsaprot, ko nozīmē šo naudas summa un ko viņš par to var vēlēties.

Otrais noteikums. Ejiet uz veikalu ar konkrēti sastādītu sarakstu. Atcerieties, ka tādam sarakstam ir jābūt ne tikai priekš jums, bet arī priekš bērna. Apspriediet ar bērnu, ko viņš grib, kā jūs ieiesiet veikalā. Labāk, to izdarīt vēl mājās esot. Ja bērns prasa “vismaz kaut ko”, pārlieciniet viņu, izvēlēties kaut ko konkrētu, jo, pareizai naudas tērēšanai ir vajadzīgs mērķis, kāpēc jūs dodaties uz veikalu, ja mērķa nav, esat gatavi histērijai.

Trešais noteikums. Iepērkoties, vajag ņemt vērā arī bērna vēlmes, jo tā arī ir mīlestības un rūpju izpausme. Neorientējieties uz minimumu tam, ko jūs varat nopirkt priekš sava bērna. Atcerieties, bērna apbalvošanu ar pirkumu par viņa sekmēm vai sakarā ar ģimenes svētkiem, atbalsta visi psihologi.

Ceturtais noteikums. Ja, jūs ar bērnu esat nolēmuši, ko konkrēti pirksiet, palieciet pie sava līdz galam, pat ja mazulis ir iekrampējies pavisam citā mantā. Ja bērnam sākas histērija, pacentieties nepievērst tai uzmanību, varat atļaut viņam staigāt ar to mantu pa veikalu, bet paskaidrojiet, ka jūs šo preci, abi kopā, neesat ieplānojuši pirkt, tāpēc pirms kases, tā būs jānoliek vietā. Šajā mirklī, daudz kas ir atkarīgs no jūsu pārliecības, ka jūs visu darāt pareizi. “Mēs ar tevi nolēmām”, šie vārdi ir galvenais atteikšanas iemesls. Pat, ja nauda jums atļauj šo preci iegādāties, tam nevajadzētu kalpot par iemeslu, lai piekāptos bērnam.

*REKLĀMA

Ja jūs apgūsiet šo sistēmu, nākotnē jums ar bērnu, veikalā, problēmu vairs nebūs, bērns iemācīsies kontrolēt savas vēlmes. Piekrītiet, tā ir viena no labākajām īpašībām, šajā patērētāju laikmetā.

Kabatas nauda

Mūsdienās, daudzi vecāki cilvēki neatceras, ka viņiem kādreiz būtu bijusi izsniegta kabatas nauda. Viņi mācījās apieties ar naudu tad, kad saņēma pirmo algu, bet tas nav labākais veids. Savus bērnus, mēs varam finansiāli izglītot, daudz agrāk, gandrīz vai no piecu gadu vecuma, bet kā? Vienkārši – ieviešot kabatas naudu, tikai jāskatās, lai šī nauda nenodara sliktu jūsu bērnam.

Pirmkārt, jums ir jāsaprot, ka kabatas naudas funkcija, tā nav kontrole un norādījumi, kas bērnam ir jāpērk, tā ir iespēja iemācīties. Bērnam vajag pašam saprast, ko nozīmē tas, kad nepietiek naudas, cik naudas viņš vēlas atlikt, lai iegādātos kāroto mantu.

Cik gados jāsāk izsniegt kabatas naudu – to katrs izlemj individuāli. Viss ir atkarīgs no bērna attīstības līmeņa, ģimenes individuālajām īpatnībām un sadzīves apstākļiem, bet aptuveni tie varētu būt 6 – 7 gadi, jo šajā laikā viņi jau ir gatavi saņemt un tērēt kabatas naudu.

Cik naudas jādod? Ļoti labi, ja kabatas naudas lielums ir līdzīgs tam minimālajam daudzumam naudas, par kuru bērns var nopirkt to, ko viņš vēlas. Kabatas naudas summai, vajadzētu būt mazliet lielākai, piemēram, par ceļa naudu un pusdienu naudu skolā, pēc tēriņiem vajadzētu palikt pāri kādam naudas minimumam. Tas bērnā radīs vēlmi vai nu sakrāt, vai nopelnīt vairāk.

Galvenā, kabatas naudas ideja ir tajā, ka jūs samazināt tēriņus, visām viņa iegribām no sava naudas maka. Bērnam obligāti vajag paskaidrot, ka no šī brīža viņš var pirkt visu ko vēlās, bet jūs viņam pirksiet tikai nepieciešamās lietas un dāvanas uz svētkiem. Jāpaskaidro, ka viņš ir pietiekami pieaudzis, lai uzņemtos atbildību par visām savām iegribām un ka viņš tagad pats patstāvīgi izlems ko pirks, bet vecāki no šī brīža priekš tā vairs netērēsies.

Cik bieži izsniegt kabatas naudu?

Vēlams 2 reizes mēnesī, tieši tāpat kā pieaugušie saņem naudu. Ja nauda ir beigusies ātrāk, tad ātrāk dot naudu, bērnam nevajag, jo viņam ir jāsaprot, ka ar konkrētu naudas summu ir jānodzīvo konkrēts laika posms. Protams, ka uzreiz tas nesanāks, ir vajadzīgs zināms laiks, lai bērns to pārdzīvotu un pieņemtu jaunos “spēles” noteikumus.

Pieredze rāda, ka pirmajā reizē, bērns uzreiz iztērē visu kabatas naudu, bet pēc tam 2 nedēļas, nevar sev neko nopirkt, arī vecāki viņam neko nepērk. Nežēlīgi? Tā ir ļoti vērtīga pieredze, kuru labāk ir saņemt 7 – 9 gados, nevis pieaugušo dzīvē.

Atcerieties, kabatas nauda nedrīkst iespaidot bērna uzvedību, tā ir domāta tam, lai bērns iemācītos apieties ar finansiālajiem līdzekļiem. Par labām vai sliktām mācībām, nedrīkst dot vairāk vai mazāk naudas. Vienreiz gadā, ja jūs vēlaties, jūs varat paaugstināt kabatas naudas summu. Nekad nedodiet bērnam naudu par to, kas viņam ir jādara attiecīgi viņa vecuma posmam vai par pienākumiem, kuri viņam jāizpilda.