• Kā vēsta 2013 gada dati, Latvijas nebanku sektorā darbojās 18 licenzēti kreditori, bet banku sektorā darbojās 28 komercbankas.
  • Nebanku sektora kreditori izsniedza aizdevumus 348347,0 tūkstošu eiro apmērā, bet banku sektora kreditori izsniedza aizdevumus 15618219 tūkstošu eiro apmērā. Jāpiemin, ka izsniegto kredītu kopums citiem vārdiem saucas arī par kredītportfeli.
  • 6% (61,2 miljonus eiro) no kopējā patēriņa kredītu skaita izsniedza Latvijas nebanku kreditori, bet pārējos 94% (745,6 miljonus eiro) no kopējā patēriņa kredīta skaita izsniedza Latvijas banku kreditori jeb Latvijas komercbankas.
  • 1% (61,2 miljonus eiro) no kopējā kredītu skaita mājsaimniecībām izsniedza nebanku kreditori, bet 99% (6034 miljonus eiro) no kopējā kredītu skaita mājsaimniecībām izsniedza Latvijas komercbankas.
  • Nebanku sektora kreditoru kopējā peļņa bija 38,4 miljoni eiro, bet banku sektora kreditoru kopējā peļņa bija 246,2 miljonu eiro.
  • Nebanku sektorā bija 22% klientu, kuriem ir grūtības atdot kredītu pret kredītportfeli, jeb kavētāju, bet banku sektorā bija 19,9% kavētāju.
  • Ja jāsalīdzina nebanku un banku gada procentu likmes jeb GPL, kas ir, teiksim godīgi, būtiskākais faktors kreditora un kredīta veida izvēlē, tad banku sektorā gada procentu likmes ir mērāmas dažos desmitos procentu, turpretī nebanku sektorā gada procentu likmes sasniedz vairākus simtus procentus.
Tomēr šajā sakarībā jāmin viena būtiska nianse – GPL aprēķināšanas formula sākotnēji tika radīta ilgtermiņa pakalpojumu gada procentu likmju aprēķināšanai, proti, tādu pakalpojumu GPL aprēķināšanai, kas kuru termiņš ir lielāks par vienu gadu, tāpēc ne velti formulas nosaukums ir “gada procentu likme”. Tomēr, kā zināms, nebanku sektora kreditori galvenokārt nodarbojas ar īstermiņa pakalpojumu sniegšanu, kuru termiņš ir īsāks par vienu gadu, proti, viens vai, augstākais, pāris mēneši. Neskatoties uz šīm būtiskajām atšķirībām, GPL aprēķināšanas formula vēl aizvien nav pielāgota arī īstermiņa pakalpojumu sniegšanai, tāpēc ir aplami salīdzināt banku un nebanku sektoru kreditoru pakalpojumu GPL. Nebanku sektora pakalpojumu augstās GPL veidojas dēļ īsā atmaksas termiņa, proti, jo mazāks atmaksas termiņš, jo augstāka GPL. Protams, nenoliegsim, ka nebanku kreditoru pakalpojumu GPL ir tik augstas vien to atmaksas termiņu dēļ – nebanku sektora kreditori ir privātie kreditori, kas, kā jau jebkurš uzņēmums, vēlas gūt peļņu, tādēļ saviem pakalpojumiem paaugstina cenu. Kamēr vien būs pieprasījums, kas, kā zināms, šobrīd ir augsts, pakalpojumu cenas samazināt nebūs iegansta.