Balstoties uz pieejamajiem banku un nebanku sektou 2013. gada datiem, jāsaka, ka banku sektors ir dominējošais sektors, jo tajā darbojas 28 komercbankas, kamēr nebanku sektorā darbojas vien 18 licenzētie kreditori. Jāsaka, ka ne vien kreditoru skaita pārsvars nosaka banku sektora dominanci, bet arī visi pārējie rādītāji, kurus apskatīsim turpinājumā. 2013. gadā Latvijas banku sektora kreditori jeb Latvijas komercbankas izsniedza kredītus jeb to kredītportfeļa vērtība bija 15 618 219 tūkstoši eiro, bet Latvijas nabanku sektora kreditori tos izsniedza 348 347 tūkstošu eiro apmērā. Kāds cits informācijas avots vēsta, ka banku sektora kreditori izsniedza 94% no kopējā patēriņa kredītu skaita, bet pārējos 6% no kopējā patēriņa kredītu skaita izsniedza nebanku sektora kreditori. Tāpat, runājot par kredītiem mājsaimniecībām, jāsaka, ka 99% no to kopējā skaita izsniedza Latvijas komercbankas, bet atlikušo 1% no kopējā kredītu skaita mājsaimniecībām izsniedza nebanku kreditori. Jāsaka, ka arī banku sektora peļņa, likumsakarīgi ar iepriekšējiem rādītājiem, ir ievērojami lielāka nekā tā ir nebanku sektoram, proti, 246,2 miljoni eiro un 38,4 miljoni eiro. Tomēr ir divi rādītāji, kuri nebanku sektorā gūst skaitlisko vairākumu pār banku sektoru, bet šajos gadījumos šo radītāju lielums nav vērtējams pozitīvi. Viens no šādiem rādītājiem ir kredīta maksājumu kavētāju skaits – 19,9% banku sektora klientu bija grūtības atdot kredītus pret kredītportfeli, bet nebanku sektorā bija 22% kredīta maksājumu kavētāju. Loģiski, ka kavētāju pārsvars nav vērtējams pozitīvi – tas nav tik daudz saistīts ar patērētāju trūkumiem, kā ar aizdevēju trūkumiem. Viens no trūkumiem, kas var izraisīt kavētāju skaita pieaugumu, ir otrs rādītājs, kurš nebanku sektorā ir lielāks nekā tas ir banku sektorā, proti, kredītu gada procentu likme jeb GPL. Nebanku sektorā pakalpojumu GPL ir ievērojami augstākas nekā banku sektora pakalpojumu GPL (vairāki simti procentu pret pāris desmitiem procentu), kas apgrūtina laicīgu un pilnīgu kredīta maksājumu veikšanu. Šīs milzīgās atšķirības ir novērojamas tādēļ, ka nebanku pakalpojumi ir īstermiņa pakalpojumi, bet banku pakalpojumi ir ilgtermiņa pakalpojumi, bet to abu GPL tiek aprēķinātas pēc formulas, ar kuru tiek aprēķinātas ilgtermiņa pakalpojumu GPL. Viens no rādītājiem, no kura ir atkarīga GPL, ir kredīta atmaksas termiņš, tāpēc sanāk, ka jo īsāks termiņš, jo augstāka GPL.