Paš-regulācija nozīmē to, ka kāds uzņēmums vai cilvēks pats par sevi ārējā vai iekšējā spiediena iespaidā veic izmaiņas bez kādas citas autoritātes to viņam obligāti liekot darīt. Nu tad lūk ātro kredītu tirgū pirms valdība sāka pieņemt dažādus likumprojektus par nozares ierobežošanu šie uzņēmumi paši sāka veidot LNKA un sāka sevi regulēt, lai kļūtu pieejamāki patērētājiem un arī pasargātu tos patērētājus, kuri sevi tik ļoti nespēj aizsargāt un par sevi pastāvēt. Latvijas Nebanku Kredītdevēju Asociācija tika veidota sanākot kopā lielākajai daļai ātro kredītu uzņēmumu un kopīgiem spējiem vienojoties par dažādām normām un darbībām, ko tie visi veiks, pēc tam, kad dažādos plašsaziņas līdzekļos tika popularizētas negatīvas ziņas par šo nozari. Šī organizācija pati par sevi noteica to, ka vairs neaizdos jauniešiem no 18 līdz 20 gadu vecumā, kā arī izveidoja pieteikumu, kuru aizpildot cilvēkam tiks liekta pieeja šiem pakalpojumiem visos uzņēmumos, kas ir šīs asociācijas biedri. Latvijā arī nozare pati automātiski noteica kredītu procentu likmes aptuveni 10% mēnesī, kas ir vienas no zemākajām likmēm Eiropas savienībā un arī ārpus tās, jo pat ASV vidējās ātro kredītu procentu likmes ir pat līdz 70% mēnesī. Tā, kā Latvijas iedzīvotāji nespēja samaksāt šādas likmes tad nozares pārstāvji organiski nonāca pie likmēm, kas ir atbilstīgas Latvijas tirgum! LNKA arī nosaka to, ka nebanku kreditori nedrīkst veidot maldinošas reklāmas kampaņas, kā arī tādas, kurās tiek reklamētas dažādas balvas vai cita veida pakalpojumi, kuri nav saistīti ar kredītu izsniegšanu bet ir domāti tikai un vienīgi lai piesaistītu klientus. Asociācijas nolikumā ir teikta, ka visiem tās biedriem ir jāveicina atbildīga aizņemšanās un arī reklāmas materiālos ir jāsniedz informācija par to, kā būtu jāaizņemas un nedrīkst reklamēt neatbildīgu aizņemšanos. Un kas vēl ir svarīgi aizdevēji vairs neizsniedz kredītus nakts stundās, jo tajā laikā cilvēki var nebūt pie pilna prāta dažādu alkoholisko dzērienu ietekmē! Kredītdevēji ir noteikuši arī dažādus mehānismus, kā izskatīt sūdzības par to darbību, kā arī izveidojuši vadlīnijas parādu piedziņas procesam, lai tas nebūtu pārāk skarbs patērētājiem un lai dotu patērētājiem pietiekoši laiku un pietiekoši daudz brīdinājumus par to, ka ja netiks atmaksāta nauda tad lieta var nonākt līdz tiesai. Un protams arī ir jāizskaidro klientiem viss par to, kā notiek atmaksa, kādi ir soda procenti un kas notiek tad, ja laikā netiek atriesta nauda, kā arī ko darīt, ja nav iespējams laicīgi atdot parādu. Tieši tāpēc, ka industrija jau pati par sevi veic šādas regulācijas, man nav skaidrs, kāpēc mūsu valsts iejaucas šajā nozarē un būtībā aptur brīvo tirgu izveidojot šīs regulācijas un noteicot gan procentu griestus gan arī citas limitācijas. Šādas darbības parasti mazina konkurenci un palielina iespēju, ka industrijā nostabilizēsies daži lielie uzņēmumi un mazie censoņi tiks izstumti ārā. Kā arī, protams, tiks mazināta aizdevēju peļņa, kas viņiem mazinās vēlmi veidot jaunus pakalpojumus un mēģināt izpatikt klientiem.