Pensija un pensijas gadi tiek dēvēti par zelta gadiem un šis ir laiks kad pēc garajiem darba gadiem cilvēks beidzot var atpūsties un baudīt dzīvi. Bet mūsdienu ekonomiskā situācija vairs nav tik labvēlīga, lai mēs visi varētu justies droši par saviem pensiju iekrājumiem un vai tie ir pietiekoši lieli. Līdz šim pamata standarts cik daudz gadā vajadzētu izņemt no sava pensiju uzkrājumu konta bija aptuveni 4%, ko tad arī dēvēja par 4% likumu. Bet dēļ tā, ka pašlaik investīciju procentu atdeve ir ļoti zema, kā arī uzņēmumu akcijas un to vērtība ir ļoti nestabila, tad ar šiem 4% var sanākt tā, ka jums nauda beigsies ātrāk kā 30 gadu laikā un tāpēc, ka mūža vidējais ilgums arī ir krietni palielinājis tad šie 30 gadi var būt par maz! Ja tu savus iekrājumus esi ievietojis dažādos investīciju fondos, akcijās un dažādās valūtās, tad, protams, tu vari justies nedaudz drošāk, bet tik un tā, ja notiek tādas krīzes, kādu mēs pieredzējām 2008. gadā, tad visās jomās gan peļņa gan atdeve samazinās un arī akciju cenas krīt, tādā veidā samazinot tavu pensijas iekrājumu apjomu. 4% likums tika izdomāts, kā sākuma punkts tad, kad akciju tirgus bija vienmērīgāks un arī atdeve no investīcijām un ieguldījumiem bija daudz lielāka. Bet dēļ tā, ka vispasaules valdības jau sen ir uzstādījušas bāzes procentu likmes tuvu nullei, tad bankām ir daudz vieglāk un izdevīgāk naudu aizņemties no valsts centrālās bankas nekā mēģināt piesaistīt investorus un maksāt viņiem procentuālu atdevi. Tas, kas notiks ar ekonomiku tuvāko gadu laikā ir ļoti grūti paredzams, bet skaidrs ir tas, ka pasaule ir mainījusies un situācija vairs nav tik vienkārša, kā sakrāj noteiktu naudas summu un pēc tam katru gadu izņem šos 4% un dzīvo ar apziņu, ka nauda tev noteikti pietiks vēl ilgam laikam! Mūsdienās cilvēka dzīves vidējais ilgums visu laiku aug un nu jau vidēji sasniedz pat 70 gadus attīstītajās valstīs tai skaitā arī Latviju. Un šis skaitlis ar katru gadu vidēji pieaug, kas nozīmē, ka ar katru gadu cilvēki dzīvo ilgāk un ilgāk un tāpēc viņiem ir nepieciešami lielāki iekrājumi, lai spētu uzturēt sevi pensijas gados, kad viņi beidz strādāt un sāk baudīt savu atpūtu pēc smagi nostrādātās jaunības. Un vēl viena lieta, ko mēs nereti aizmirstam ir tas, ka jo vecāki mēs kļūstam, jo lielākas ir mūsu izmaksas, gan saistībā ar medicīnas pakalpojumiem gan dažādām citām lietām, kas ir nepieciešamas automatizācijai un palīdzībai. Un tāpēc ja tu tagad vari izdzīvot ar noteiktu naudas apjomu, tad diezin vai tu tā varēsi arī tad, kad tev būs laiks iet pensijā un vēl pie tam dēļ inflācijas ar katru gadu naudas vērtība krīt un tāpēc diezin vai tu varēsi izdzīvot ar tik lielu naudas daudzumu, kā tev liekas pašlaik. Mūsdienās finanšu eksperti iesaka, ka katru gadu nevajadzētu izņemt vairāk kā 2.5% līdz 3% no saviem iekrājumiem, lai šī nauda pietiktu visiem zelta gadiem, bet izdzirdot šādus skaitļus cilvēki nereti ir šokā. Ja mēs samazinām šos 4% uz 2.5% tas nozīmē, ka iekrājumiem ir jābūt gandrīz 2 reiz lielākiem, lai iegūtu tādu pašu naudas daudzumu gadā kā bija plānots pirms tam. Un tas savukārt nozīmē to, ka vai nu tev ir jātaupa vēl vairāk vai arī jāstrādā ilgāk un pensijā jāiet vēlāk! Un neviena no šīm iespējām neliekas pietiekoši izdevīga. Tāpēc es neapskaužu tos cilvēkus, kuriem pašlaik ir jau jāiet pensijā, bet kuriem vēl nav izdevies izveidot pietiekoši lielus iekrājumus, un es ceru, ka jaunā paaudze jau laicīgi sāks domāt par šo problēmu.