Tikko tika pieņemts 2016. gada Latvijas budžets un valdība vienojās par to, ka 2016. gadā valsts deficīts nepārsniegs 1% no mūsu iekšzemes kopprodukta(IKP) un paredzēts ir ka Latvijas IKP 2016. gadā būs 26.13 miljardu apmērā. Un tāpēc, ka Latvijas kopējā ienākumu prognoze ir 34.3% apmērā no IKP nozīmē to, ka Latvijas valsts 2016. gadā varētu ienākumos saņemt aptuveni 8.95 miljardus Eiro, bet tā, kā izdevumi ir plānoti 35.3% apmērā, tad tie būs 9.21 miljarda apmērā. Tas savukārt parāda to, ka mūsu budžeta kopējais deficīts, bet šis 1% būs tieši šie 260 miljoni, kuri būs jāaizņemas lai varētu nodrošināt visus plānotos izdevumus. Un tas, protams ir pie nosacījumiem, ka ekonomiskā izaugsme būs tieši tāda, kā tā ir plānota un tāpēc valsts kopējā parāda griesti ir noteikti 10.1 miljarda Eiro apmērā, kas ir 38.6% apmērā no plānotā 2016. gada IKP. Pēc valdības pieņemtā budžeta plāna Latvijas valsts 2016. gadā salīdzinot ar šo gadu tērēs par 215 miljoniem Eiro vairāk naudu, lai gan kopējie ienākumi paliecināsies vien par 148 miljoniem un starpība tad arī tiks segta ar šo deficītu. Arī 2017. gadā Latvijā vēl ir plānots deficīts 0.3% apmērā no IPK pie nosacījuma, ka ekonomiskā izaugsme paātrināsiet un no 2016. gada prognozētajiem 3% būs pat 3.6% apmērā. Jāņem ir vērā, ka 2015. gadā tiek prognozēta kopējā ekonomikas izaugsme vien 2.1% apmērā no IKP. Bet 2018. gadā ir prognozēts pirmais gads, kad budžeta ienākumi pārsniegs izdevumus un tāpēc šī nauda tiks izmantota fiskālās politikas nostiprināšanai un uzkrājumu veidošanai, kā arī valsts parādu ātrākai atmaksai. Pie prognozētās izaugsmes tiek uzskatīts, ka 2017. gadā valstij būs papildus 205 miljoni Eiro, bet 2018. gadā 367 miljoni Eiro dažādu jaunu politisko ieceru realizēšanai, bet 2016. gadā šis skaitlis ir vien 148 miljonu apmērā salīdzinot ar 2015. gadu. Visi šie aprēķini, protams, ir prognozēti pie vienmērīgas attīstības, bet ir daudz un dažādi neparedzami lielumi, kā jaunu sankciju ieviešana Krievijai, pasaules ekonomikas izaugsmes palēninājums vai arī Eiropas centrālās bankas fiskālās politikas nepareizi lēmumi. Protams, ir iespējama arī pozitīva bilance un izaugsme var notikt ātrāk nekā plānots, bet parasti labāk ir prognozēt tieši zemāku izaugsmi, un ja nauda paliek pāri tad to izmantot ātrākai parādu atmaksai vai arī kādiem citiem nozīmīgiem mērķiem. Ilgtermiņā Latvijai noteikti vajadzētu tikt vaļā no šī parāda, kas līdz 2018. gadam būs uzkrājies jau 40% apmērā no IKP un šī parāda procentu maksājumi var radīt nepatīkamus efektus, jo nepietiks nauda skolotājiem, mediķiem un policistiem, jo šie līdzekļi aizplūdīs parāda procentu nosegšanai. Mūsu valdība pamatā paļaujas uz to, ka IKP izaugsme būs ātrāka un nākotnē tāpēc būs jāatdod mazāka procentuālā daļa no IKP šo kopējo valsts parādu atmaksai, bet skatoties uz citām pasaules ekonomikām, kuras jau ir aizņēmušās līdz pat 100% no IKP, šis nebūs nebūs viegls ceļš un visticamāk, ka ekonomiskā izaugsme visā pasaulē nebūs tik ātra, lai šis parāds strauji samazinātos attiecībā pret IKP.