Viss, kas tev jāzina par Ekonomiku un finansēm!

Aktīvie un pasīvie ienākumi

Cilvēku ienākumus, kā zināms, iespējams iedalīt divos ienākumi veidos, proti, aktīvajos ienākumos un pasīvajos ienākumos. Lai gūtu aktīvos ienākumus, cilvēks strādā algotu darbu, kas parasti tiek atalgots ar darba algu. Algai arīdzan var būt vairāki veidi, proti, tā var būt gan laika darba alga, gan gabaldarba alga, gan akordalga. Atalgojuma formas:

• Laika darba alga ir darba algas praktiskā forma, kas ārēji neparāda darba algas ārējo ekonomisko būtību jeb darbaspēka cenu. Darba devējs darba ņēmēju atalgo par paveikto darbu stundās, dienās, nedēļās, mēnešos vai gados. Laika darba algas līmeni, neatkarīgi no nostrādātā darba laika, neietekmē darbaspēka piedāvājuma un pieprasīju samērība. Neskatoties uz šo faktu, laika darba alga tiek uzskatīta par darbaspēka cenu un tirgus ekonomikas kategoriju.
• Gabaldarba alga ir alga, kuras objektīvais pamats ir laika darba alga, jo tiek maksāta par noteikta skaita darba operāciju veikšanu noteiktā laika periodā. Lai realizētu šīs algas formas uzskaiti, nepieciešams izstrādāt izcenojumu – nepieciešams noteikt laika normu kāda darba izpildei vai kāda darba izstrādes normu noteiktā laika vienībā.
• Akorddarba alga visbiežāk tiek lietota gadījumos, kad darbinieku grupai noteiktā laika periodā ar savu darbu ir jānodrošina paredzētais gala rezultāts. Šī atalgojuma forma visbiežāk tiek pielietota projektēšanā un būvniecībā, tādējādi garantējot laicīgu un kvalitatīvu pasūtītā projekta izpildi. Akorda algas formas gadījumā par darbu izpildes termiņu nokavēšanu vai neatbilstību kvalitātes kritērijiem ir paredzēta soda maksa.

Atgriežoties pie ienākumu veidiem, jāmin, ka, lai gūtu pasīvos ienākumus, cilvēkam nav jāstrādā algots darbs. Pasīvie ienākumi jeb, kā tos vēl mēdz dēvēt, nenopelnītie ienākumi ir ienākumi, kas tiek gūti ārpus uzņēmējdarbības vai algas izmaksas. Vienkāršiem teikumiem runājot, pasīvie ienākumi ir ienākumi, kas tiek gūti no uzkrājumiem, dividendēm vai automātiskajām sistēmām, neieguldot šajā procesā fizisku darbu. Pasīvie ienākumi ir regulāri un vairākumā gadījumu ilgtermiņa ienākumi. Jāpiemin, ka arī pasīvie ienākumi, tāpat kā jebkuri citi oficiālie ienākumi, tiek aplikti ar nodokļiem. Jāuzsver, ka pasīvie ienākumi vairākumā gadījumu kalpo tikai par papildus ienākumu avotu vai aktīvo ienākumu alternatīvu, ja tos skar kādas nedienas, piemēram, samazinājums vai zaudējums. Pasīvo ienākumu peļņas potenciāls ir mazāks par aktīvo ienākumu peļņas potenciālu, jo tie, atkarībā no to avota, tiek pakļauti dažnedažādām mikro un makro ekonomikas svārstībām, nereti veidojot zudumus, kas ir lielāki par pasīvo ienākumu apmēru. Šī iemesla dēļ pasīvie ienākumi vienmēr saistās ar lielu risku. Pasīvo ienākumu avoti:

• Īpašumu izīrēšana.
• Finanšu pieaugums, piemēram, krājkontā, depozītā, 3. pensiju līmenī vai ieguldījumu fondā, kas veidojas no svārstībām finanšu un kapitāla tirgū.
• Interneta mārketings, kuros pasīvie ienākumi tiek gūti komisijas maksu vai procentu veidā.
• Dividendes no uzņēmuma akcijām.
• Investīcijas uzņēmumos un projektos.
• Radošie autordarbi, no kuriem ir tiesības saņemt autoratlīdzību jeb honorāru.

Pozitīvie un negatīvie finanšu ieradumi

Atkarībā no tā, kuru finanšu ieradumu, pozitīvo vai negatīvo, mums ir vairāk, veidojas mūsu finansiālā situācija. Proti, ja cilvēks piekopj pozitīvus finanšu ieradumus, viņa finansiālā situācija arīdzan veidojas pozitīva – tiek gūti stabili ienākumi, no gūtajiem ienākumiem veidojas peļņa, no peļņas veidojas naudas uzkrājumi un no naudas uzkrājumiem veidojas stabila un droša finansiālā nākotnē, kā arī var veidoties pasīvie ienākumi. Savukārt, ja cilvēks piekopj negatīvus finanšu ieradumus, viņa finansiālā situācija arīdzan veidojas negatīva – tiek gūti nelieli un nestabili ienākumi, izdevumi ir lielāki par ienākumiem, rodas nepieciešamības pēc kredīta, kredītsaistības liedz pilnīgi apmierināt visas savas vēlmes un vajadzības, un ienākumu kļūst vēl mazāk nekā sākotnēji.

Pozitīvie finanšu paradumi:

Budžeta plāna veidošana – pats būtiskākais un pozitīvākais finanšu paradums ir budžeta plānošana un budžeta plāna veidošana. Budžeta plāns ietver ienākumu un izdevumu plānu, uz kuru balstoties, tiek pieņemti visi finanšu lēmumi un organizēta finansiālā rīcība. Budžeta plānošana sākas ar pašreizējās situācijas konstatēšanu un analizēšanu, bet, balstoties uz iegūtajiem un vēlamajiem rezultātiem, tiek veidots nākotnes budžeta plāns, pie kura obligāti jāpieturas. Jāpiemin, ka budžeta plānošana nav vienreizējs notikums – budžeta plāns ir regulāri jāpārskata un nepieciešamības gadījumā jāpiekoriģē. Jāuzsver, ka tas nav viegls uzdevums – kā izrādās, līdzsvarot savus ienākumus un izdevumus nav nemaz tik vienkārši, it īpaši tad, ja ir vēlme veidot iekrājumus. Naudas taupīšana – par naudas taupīšanu mēs visbiežāk atceramies tikai tad, kad rodas nepieciešamība sakrāt naudu kādam konkrētam mērķim, bet, kad mērķis ir sasniegts, mēs turpinām piekopt vecos naudas tērēšanas paradumus. Taupīt naudu iespējams visa mūža garumā, samazinot visus savus ikdienas tēriņus vai pastāvīgi izvēloties tikai izdevīgākos piedāvājumus. Tādā veidā ne vien samazināsies jūsu izdevumi, bet uz ietaupītās naudas rēķina palielināsies arī jūsu ienākumi. Taupīga dzīvošana sniedz iespējas daudz ātrāk un efektīvāk apmierināt jūsu vēlmes un vajadzības. Naudas krāšana – varētu šķist, ka naudas krāšana ir tas pats, kas naudas taupīšana, jo arī naudas krāšanas gadījumā palielinās ienākumi. Sava daļa taisnības šajā domā ir, jo, lai sakrātu naudu, ir nepieciešams arī nedaudz ietaupīt, tomēr krāt naudu ir iespējams arī tad, kad tā netiek taupīta, proti, lai arī cik lieli vai mazi būtu cilvēka ienākumi, noteiktu daļu naudas (summu vai procentus) vienmēr ir iespējams atlikt. Ja naudas taupīšanu var piekopt visu mūžu, tad naudas krāšana visbiežāk tiek pielietota noteikta mērķa sasniegšanai, piemēram, mājokļa vai automašīnas iegādei. Protams, naudu var krāt visu mūžu, tikai nevajadzētu aizmirst arī par tās tērēšanu, lai nav tā, ka visu mūžu nauda ir krāta, bet labums no tās nav bijis nekāds. Savulaik naudas krāšana bija tikai pašsaprotama, jo kredītu ņemšana nebija vēl tik izplatīta – cilvēks sakrāja nepieciešamo naudas summu un iegādājās vēlamo produktu. Mūsdienās cilvēki ar naudas krāšanu īpaši neaizraujas, jo plašā klāstā tiek piedāvāti daudz un dažādi aizdevumi, kas sniedz iespējas vēlamo produktu iegādāties uzreiz, maksājot par šo pakalpojumu lielāku vai mazāku cenu procentu veidā. Kaulēšanās – arī kaulēšanās par cenām ir uzskatāms par pozitīvu finanšu paradumu, jo tā palīdz iegūt izdevīgākus piedāvājumus. Kaulēšanās, vienkāršiem vārdiem runājot, nozīmē mēģināšanu pazemināt produkta cenu. Kaulēšanās īpaši var noderēt situācijās, kad vēlaties dzīvot taupīgi un veidot kādus naudas iekrājumus. Patiesās vērtības meklēšana – ja cilvēks nemitīgi domā par produktu cenām un to atbilstību patiesajai produkta vērtībai, viņš pasargā sevi no neizdevīgu un nevajadzīgu produktu pirkšanas. Ne velti mārketinga speciālisti iegulda daudz darba, laika un līdzekļu, lai radītu produktu šķietamo vērtību un varētu tiem piemērot peļņu nesošas cenas, par kurām patērētāji ir gatavi maksāt, lai tikai iegūtu šos “vērtīgos” produktus savā īpašumā. Nogaidīšana un pacietība – nepacietīgi cilvēki visbiežāk krietni pārmaksā, jo parasti pēc neilga laika konkrētā produkta cena tiek samazināta, proti, produktam tiem piemērota atlaide vai tas tiek pārdots akcijā. Nepacietība ir tā īpašība, kas nereti ievilina cilvēkus kredītsaistībās, proti, cilvēki labprātāk izvēlas nevis kādu laiku pakrāt naudu kādam mērķim, bet gan paņemt kredītu un sasniegt vēlamo mērķi uzreiz. Lieki piebilst, ka jebkura kredīta izsniegšana ir dārgs pakalpojums, kas vienmēr liek pārmaksāt, jo ir jāatmaksā ne vien aizdevuma pamatsumma, bet arī tās procenti.

Negatīvie finanšu paradumi:

Kredītu ņemšana – kredītu ņemšana ir viens no sliktākajiem finanšu paradumiem, jo tas nozīmē dzīvošanu pāri saviem līdzekļiem, proti, izdevumu ir vairāk par ienākumiem. Protams, mūsdienās vien retais iztiek bez kāda lielāka vai mazāka kredīta, un tas ir normāli, bet, ja ātro kredītu ņemšana kļūst par ikdienu, ir jāsāk nopietni aizdomāties par savu finansiālo situāciju un tās uzlabošanas iespējām. Jāatceras, ka kredītu ņemšana negatīvi ietekmē ne vien personisko finansiālo situāciju, bet arī pasaules ekonomisko situāciju – tā kā mūsdienās liela daļa cilvēces dzīvo pāri saviem līdzekļiem, ņemot kredītus, tad arī mūsdienu ekonomiskā situācija ir slikta. Dzīvošana no algas līdz algai – mūsdienās liela daļa cilvēku dzīvo no algas līdz algai, nespējot izveidot nekādus naudas iekrājumus. Protams, ja nav nekādu ilgtermiņa vēlmju un vajadzību, bez naudas iekrājumu veidošanas ir iespējams iztikt, bet, kā rāda pieredze, pastāvīga dzīvošana no algas līdz algai rada pastāvīgu stresu. Kādēļ? Jo tie nav spējīgi apmierināt savas vēlmes un vajadzības ne vien ilgtermiņā, bet arī īstermiņā – viss, kam pietiek mēnešalga, ir obligātie un neatliekamie maksājumi. Cenu nesalīdzināšana – pirkt preces un pakalpojumus, nesalīdzinot to cenas dažādu pārdevēju starpā, cilvēki krietni pārmaksā. Nereti gadās, ka cilvēki ir lojāli vieniem un tiem pašiem preču pārdevējiem un pakalpojumu sniedzējiem gadiem ilgi, nemaz nenojaušot, ka tiem ir iespēja pirkt tādas pašas kvalitātes preces un pakalpojumus par ievērojami zemākām cenām. Cilvēki nesalīdzina cenas dažādu iemeslu dēļ, bet tā viennozīmīgi nav finansiāli izdevīga rīcība, jo liedz iespējas adekvāti novērtēt cenas atbilstību konkrētajam produktam. Budžeta neplānošana – budžeta plāna veidošana palīdz plānot un organizēt savus ienākumus un izdevumus ne vien tagadnē, bet arī nākotnē. Pārdomāts un racionāls budžeta plāns var ievērojami palīdzēt finansiālās situācijas uzlabošanā. Ja budžeta plāna nav vai tas ir neveiksmīgi izveidots, finanses tiek atstātas pašplūsmā, bet, kā zināms, kaut kā atstāšana pašplūsmā nereti cieš neveiksmi. Jāuzsver, ka nepareizs budžeta plāns ir tas pats kas budžeta plāna neesamība, jo rezultāts ir viens un tas pats, proti, finanšu plūsma nenotiek pareizajā, proti, mērķu virzienā, bet gan aiziet nebūtībā. Protams, gadās, ka finanšu plānošana iet no rokas arī bez budžeta plāna, bet tādā gadījumā cilvēkam ir vai nu vienkārši paveicies, vai tas pārzina un piekopj gudrus finanšu padomus. Jāpiebilst, ka budžeta plāna neesamība veicina arī nepārdomātu un nevajadzīgu finansiālo lēmumu pieņemšanu, kas vēlāk var transformēties finanšu zudumā. Pie šādiem lēmumiem var minēt, piemēram, lielākas automašīnas vai mājokļa iegādi nekā patiesībā nepieciešams, kā arī kredīta ņemšanu izdzīvošanai. Nedomāšana par savām vecumdienām – cilvēki nereti nodzīvo visu mūžu, pastāvīgi finansiāli apmierinot visas savas vēlmes un vajadzības tagadnē, pavisam aizmirstot par savu nākotni, proti, vecumdienām. Vienmēr jau šķiet, ka vecumdienas ir tik tālu, ka tām vēl būs iespēja iekrāt, un, galu galā, valsts taču arī kaut kādā mērā rūpējas par saviem pensionāriem. Pašlaik. Tomēr mēs nekad nevaram zināt, vai tā būs un kā tas būs, piemēram, pēc 40 gadiem. Iespējams, valsts pensijas kā tādas vairs vispār nebūs, un tad mums nāksies parūpēties pašiem par sevi. Jāatceras, ka nekam nav 100% garantijas un ka vienmēr ir jāpadomā arī par savu nākotni. Rezerves naudas krājumu neveidošana – rezerves naudas krājumu neveidošana ir tik pat greiza un nepareiza kā nedomāšana par savām vecumdienām. Mēs allaž koncentrējamies tikai uz tagadni un tagadnes situāciju risināšanu, bet par nākotni bieži piemirstam. Nākotnē mūs sagaida ne vien vecumdienas, bet, iespējams, arī kāda negaidīta un neatliekama situācija, kurā var būt nepieciešama naudas summa, kādas pašlaik mums nav. Lai tādās situācijās nenāktos ņemt ilgtermiņa kredītu vai aizņemties naudu no kāda drauga vai radinieka, ir būtiski veidot rezerves naudas krājumus jeb iekrājumus ārkārtas situācijām. Jāpiebilst, ka uz ārkārtas situācijām nav attiecināma, piemēram, nepieciešamība pēc zelta kaklarotas, bet gan kas nopietnāks, piemēram, medicīniska operācija vai jaunas automašīnas iegāde pēc ceļu satiksmes negadījuma. Varbūt ir muļķīgi visu mūžu dzīvot ar domu, ka varētu atgadīties kaut kas tāds, taču rezerves naudas krājumu veidošana nekad nenāk par ļaunu – ja gadiem ilgi šīs rezerves ir tikai palielinājušās un nav bijusi nepieciešamība pēc tām, jūs tās varat izmantot savu ilgtermiņa mērķu sasniegšanai, piemēram, bērnu studijām augstskolā vai kāda nekustamā īpašuma iegādei, ar kuru pelnīt pasīvos ienākumus. Ienākumu avotu nedažādošana – ja jūsu ienākumi veidojas tikai no viena ienākumu avota, jūs riskējat to zaudēt. Piemēram, ja jūs saņemat tikai darba algu no viena darba devēja, bet vienā dienā šo darbu zaudējat, jūs paliekat bez ienākumiem. Šī iemesla dēļ vajadzētu palielināt savu ienākumu avotu skaitu un dažādot tos. Piemēram, ja jums ir kāds hobijs, iespējams, jums ir iespēja gūt kādus ienākumus arī ar tā palīdzību. Varbūt jūs varat strādāt nepilnas slodzes darbu vēl kādā darba vietā? Atcerieties, ka vienīgais cilvēks, kam rūp jūsu nākotne, esat jūs pats!

Finansiāli un nefinansiāli padomi naudas ietaupīšanai

Finansiāli padomi, kā ietaupīt naudu:

• Veikalos pastāvīgi sekojiet līdzi izdevīgajiem piedāvājumiem akciju un atlaižu laikā un iespēju robežās vienmēr pielietojiet kuponus;
• Izgrieziet un maksimāli izmantojiet kuponus no visiem abonētajiem žurnāliem un avīzēm, jo tie var noderēt ne vien precēm, bet arī pakalpojumiem;
• Neizmantojiet kuponus un nepērciet akciju preces tikai tāpēc, ka tas ir izdevīgi – ja jums šie produkti nav vajadzīgi, vienkārši nepērciet tos;
• Ik pēc gada vai pusgada pārliecinieties, vai pakalpojumi, kurus jūs pastāvīgi izmantojat, ir izdevīgākie un jums piemērotākie, nepieciešamības gadījumā pakalpojumu sniedzējus nomainot; it īpaši šis padoms attiecas un apdrošināšanas kompāniju un banku pakalpojumiem;
• Vienmēr izvēlieties lētākās preces un pakalpojumus, neaizmirstot arī par to kvalitāti;
• Kad vien iespējams, izvēlieties pakalpojumu komplektus, piemēram, interneta pieslēgumu un televīziju, jo komplektā šie pakalpojumi vienmēr ir lētāki nekā katrs atsevišķi;
• Saziņai izvēlieties bezmaksas programmas un aplikācijas, piemēram, “Skype” vai “Viber”;
• Kad dodaties uz veikalu, pirms tam sastādiet nepieciešamo produktu sarakstu, kā arī neiepērcieties, ja esat izsalcis vai noguris; ir pierādīts, ka arī iepirkšanās vienatnē liek jums iztērēt mazāk, nekā iepērkoties ar kādu kopā;
• Iespēju robežās iepērcieties internetā, jo tur vairākumā gadījumu viss ir lētāks nekā citviet;
• Iepērcieties kolektīvās iepirkšanās portālos, kuros pieejami daudz un dažādu preču un pakalpojumu kuponi par ļoti izdevīgām cenām;
• Noformējiet klienta vai atlaižu kartes un izmantojiet to sniegtās priekšrocības;
• Iepērkoties veikalā, salīdziniet kilograma un litra cenas, nevis gabala cenas, kas parasti norādītas cenu zīmēs;
• Frizieru pakalpojumus izmantojiet pie praktikantiem vai paziņām, kas ir šī amata meistari;
• Kad vien iespējams, izmantojiet iepazīšanās piedāvājumus, kas vienmēr ir izdevīgāki vai pat bez maksas;
• Izmantojiet laimīgo stundu piedāvājumus ēstuvēs, bāros, kā arī citās iestādēs;
• Ja gadās uz zemes vai kur citur atrast naudu, paceliet to un ielieciet savā krājkasē;
• Pienākot mēneša beigām, regulāri pierakstiet visus savus izdevumus un ienākumus, sekojot līdzi savu finanšu plūsmai;
• Prēmiju vai algas pielikumu noguldiet, piemēram, krājkontā vai novirziet kredīta atmaksai;
• Apmeklējiet visus bezmaksas pasākumus, kas jums interesē;
• Apmeklējiet kursus un seminārus, kas tiek piedāvāti bez maksas, bet par kuriem citi maksā lielas naudas summas;
• Pirms veicat kādu vidēju vai lielu pirkumu, veiciet cenu izpēti internetā, izvēloties jums piemērotāko un izdevīgāko piedāvājumu;
• Izmantojiet visas priekšrocības, ko sniedz darba devējs, piemēram, apdrošināšanu, pensionēšanās plānus, kā arī nodokļu atvieglojumus;
• Nekavējieties veikt obligātos maksājumus, tādējādi ietaupot uz soda procentu vai maksu rēķina;
• Darbus, par kuriem parasti jāmaksā kādam citam, ja vien iespējams, veiciet pašu spēkiem;
• Aizpildiet un iesniedziet gada ienākumu deklarāciju, saņemot atpakaļ pārmaksātos nodokļus;
• Izvēlieties to banku, no kuras varat gūt maksimālu labumu;
• Noteikti izveidojiet sev krājkontu;
• Savā viedtālrunī izmantojiet dažādas budžeta plānošanas aplikācijas, piemēram, BUDGT, Learnvest vai Mint; šīs aplikācijas sniedz iespējas ne vien sekot līdzi savu finanšu plūsmas vizuālajiem grafikiem, bet arī uzstādīt specifiskus finansiālos mērķus;
• Regulāri apmeklējiet savu internetbanku, lai sekotu līdzi savai bilancei, analizējot visus ienākumus un izdevumus pa to pozīcijām;
• Regulāri izņemiet no bankomāta skaidru naudas summu, ko uzkrāt mājās;
• Ierīkojiet aploksnes ar konkrētu izdevumu nosaukumiem, piemēram, “Pārtika”, “Rēķini” un “Neparedzētie izdevumi”, un katrā no tiem ik mēnesi atlieciet noteiktu naudas summu;
• Skaidras naudas izņemšanu veiciet tikai no savas bankas automātiem, tādējādi izvairoties no komisijas maksāšanas;
• Izveidojiet budžeta plānu un stingri pieturieties pie tā izpildes;
• Ejot uz veikalu iepirkties, ņemiet līdzi tikai noteiktu naudas summu, bet maku neņemiet līdzi;
• Vienmēr izmantojiet veikalu kartes, kurās iespējams uzkrāt naudu, punktus vai procentus – pēc laika šīs uzkrājums tādā vai citādā veidā var lieti noderēt;
• Svētku un sezonas produktus iegādājieties pēc svētkiem vai sezonas beigām, kad notiek šo produktu izpārdošanas;
• Izveidojiet vēlamo lietu sarakstu un nogaidiet 30 dienas – pēc 30 dienām jūs redzēsit, ka daudzas lietas no šī saraksta pazudīs, bet izkristalizēsies tikai pašas vajadzīgākās;
• Izdzēsiet savu bankas karšu datus no visiem tiešsaistes kontiem – nākamreiz, kad vēlēsities kaut ko nopirkt, izmantojot šos kontus, jums nāksies ievadīt savu bankas karšu datus no jauna, ko, iespējams, slinkuma dēļ jūs nevēlēsities darīt, tādējādi pārdomājot veikt pirkumu;

Nefinansiāli padomi, kā ietaupīt naudu:

• Ja jums mājās vēl aizvien ir kvēlspuldzes, nomainiet tās visas uz ekonomiskajām vai LED spuldzēm;
• Gaisa kondicionieri lietojiet tikai tad, kad tas patiešām ir nepieciešams;
• Tā vietā, lai lietotu elektroniskās gaismas, kad vien iespējams, lietojiet saules gaismu, gaišajā diennakts laikā bez nepieciešamības nelietojot elektronisko gaismu;
• Ja kādu elektronisko ierīci nelietojat, regulāri atvienojiet to no elektrības;
• Pēc skūšanās nosusiniet un notīriet skuvekļus, lai tādējādi paildzinātu to kalpošanas laiku;
• Neapēsto ēdienu nemetiet laukā, bet ielieciet hermētiskos plastmasas vai stikla traukos, lai apēstu vēlāk;
• Neuzturoties kādā telpā, izslēdziet tajā gaismu;
• Vismaz reizi nedēļā ceļu uz darbu, skolu vai kādu citu vietu mērojiet ar kājām, velosipēdu vai pat sabiedrisko transportu, kura izmaksas arī ir lētākas par automašīnas izmaksām;
• Nepērciet grāmatas bibliotēkās, bet gan aizņemieties tās bibliotēkās;
• Kad vien iespējams, ēdiet un gatavojiet mājās, nevis kādā sabiedriskajā ēdināšanas iestādē; tāpat arī pusdienas darbam ņemiet līdzi no mājām;
• Kinofilmas skatieties nevis kinoteātrī, bet gan mājās;
• Ja vien iespējams, netīrās drēbes nemazgājiet uzreiz, bet pagaidiet, kamēr tās sakrājas lielākā daudzumā – nemazgājiet tās pustukšā veļasmašīnā;
• Drēbes mazgājiet aukstākā ūdenī (ne karstākā par +40 grādiem), uz ūdens uzsildīšanas rēķina ietaupot naudu;
• Pusi no porcijas, ko ēdat kādā ēdnīcā, paņemiet līdzi uz mājām vai darbu, lai to notiesātu nākamajā ēdienreizē;
• Ja vien iespējams, dzīvojiet nelielā mājoklī – tas ne vien samazinās kredīta izmaksas, bet arī apdrošināšanas un uzturēšanas izmaksas, kā arī nodokļus.
• Pērciet nevis jaunas, bet gan lietotas automašīnas, kas ir vismaz 10 gadus vecas;
• Iepērcieties lietoto apģērbu veikalos, kuros iespējams atrast arī jaunus un pat zīmolu apģērbus, turklāt, par ļoti demokrātiskām cenām;
• Ja braucat ar automašīnu, pārvietojieties pa mazākas satiksmes ceļiem, tādējādi ietaupot uz degvielas rēķina;
• Piekopiet veselīgu dzīvesveidu, tādējādi ietaupot medicīniskos un skaistumkopšanas izdevumus;
• Nepērciet nevajadzīgas lietas, piemēram, suvenīrus un interjera dizaina priekšmetus, kas tikai krāj putekļus un padara jūsu mājokli līdzīgu muzejam;
• Ar sportu nodarbojieties nevis fitnesa zālēs, bet gan mājās, pielietojot bezmaksas video pamācības, kas plašā klāstā pieejamas arī internetā;
• Ilgi stāvot sastrēgumos, izslēdziet dzinēju, lai velti netērētu degvielu.
• Gatavos produktus, kas nopērkami veikalā, piemēram, augļu un dārzeņu konservus, pelmeņus, picas, desertus, kūkas, tortes, bulciņas un pat maizi iespēju robežās gatavojiet paši;
• Mazgājieties nevis vannā, bet gan dušā;
• Kad mazgājiet zobus vai traukus, aizgrieziet ūdens krānu – atgrieziet to tikai tad, kad tas nepieciešams;
• Salabojiet pilošos krānus;
• Iegādājieties trauku mazgājamo mašīnu;
• Nelieciet ledusskapī karstus produktus un sekojiet līdzi tam, lai ledusskapis un tā saldētava neaizsaltu;
• Pērciet tikai tādas drēbes, kas nav jāgludina;
• Žāvējiet matus dabiski, proti, nelietojot fēnu;
• Atmeties smēķēšanu, alkohola lietošanu un visus citus kaitīgos ieradumus;
• Medikamentus, kurus lietojat regulāri, pērciet ilgākam laika posmam, piemēram, nevis vienam mēnesim, bet gan 3 mēnešiem, jo lielie iepakojumi, kā zināms, vienmēr ir izdevīgāki, lai gan sākotnēji šķiet dārgāki par mazajiem;
• Kosmētiskos līdzekļus iespēju robežās radiet paši, jo tas būs ne vien lētāk, bet arī veselīgāk un ekoloģiskāk;
• Dušā mazgājieties īsu laiku un vēsā ūdenī, tādējādi ne vien ietaupot ūdeni, bet arī norūdoties;
• Saimnieciskos tīrīšanas līdzekļus radiet pašu spēkiem;
• Gaisa aromatizētājus izvēlieties dabiskus un ekoloģiskus, piemēram, sajauciet sodu ar sev tīkamu ēterisko eļļu;
• Elektroierīces kopiet, tīriet un labojiet laicīgi un pastāvīgi, lai tās nesabojātos un nebūtu jālabo pie speciālista, kas izmaksās ievērojami dārgāk;
• Vienmēr izvēlieties pēc iespējas ekonomiskākas elektroierīces;
• Tā vietā, lai izmantotu gaisa kondicionētāju, izvēlieties kādas citas atvēsināšanās alternatīvas;
• Tā vietā, lai izmantotu gaisa sildītāju, izvēlieties kādas citas sasildīšanās alternatīvas, piemēram, karstu tēju vai zupu, dejas, vingrošanu vai mājas uzkopšanu;
• Atsakieties no kabeļtelevīzijas un skatieties televīziju internetā bez maksas;
• Dāvanas un apsveikumu kartītes veidojiet pašu spēkiem;
• Rīkojiet “groziņu” vakarus, uz kuriem viesiem jāierodas ar savu cienastu;
• Izklaidējieties vietās, kurās atļauts ienest savu alkoholu, jo, kā zināms, uz vietas nopērkamais alkohols parasti ir ievērojami dārgāks;
• Mazgājiet apģērbu tikai tad, kad tas patiešām ir nepieciešams, nevis pēc katras lietošanas reizes, kad nepieciešamības pēc mazgāšanas vienkārši nav;
• Drēbes žāvējiet dabīgi, nevis veļasmašīnas žāvētājā;
• Ja vien iespējams, dārzeņus un augļus audzējiet paši;
• Ja veikalā jums nepieciešami vien pāris produkti, neņemiet iepirkumu grozu vai ratus – vienkārši paņemiet šos produktus rokās;
• Pērciet sezonas produktus, kas vienmēr ir lētāki par nesezonas produktiem, piemēram, ziemā arbūzi vienmēr ir dārgāki nekā vasarā;
• Neļaujieties impulsa preču pirkšanai, kas parasti ir izvietotas tieši pie kases;
• Nododiet otrreizējās pārstrādes taru, saņemot par to kādu naudu;
• Dzeriet ūdeni, kas ir ne vien lētāks, bet arī veselīgāks par visiem citiem dzērieniem;
• Ēdienu gatavojiet vairākām ēdienreizēm, nevis katrai ēdienreizei atsevišķi;
• Viena un divu centu monētas krājiet krājkasē;
• Našķus un uzkodas gatavojiet paši, nevis pērciet veikalā;
• Atsevišķus pārtikas produktus var lietot arī pēc to derīguma termiņa beigām, tāpēc nesteidzieties tos uzreiz pēc termiņa beigām mest laukā;
• Katru nedēļu, vismaz vienu dienu nedēļā neēdiet gaļu vai ieturiet atslodzes dienu;
• Sausos produktus uzglabājiet pareizi, proti, hermētiskos un tumšos traukos; tos iespējams arī sākumā sasaldēt, tādējādi pagarinot to uzglabāšanas termiņu;
• Piekopiet ekonomiskas braukšanas pamatprincipus;
• Lasiet grāmatas interneta tiešsaistē, it īpaši tad, ja jums nepieciešams samazināt rokas bagāžas svaru un līdz ar to arī izvairīties no maksas par pārsniegtu bagāžas svaru grāmatu svara dēļ.

Naudas krāšana un iekrājumu veidošana

Iepriekš runājām par aktīvajiem un pasīvajiem ienākumiem, pozitīvajiem un negatīvajiem finanšu paradumiem, kā arī finansiāliem un nefinansiāliem padomiem naudas ietaupīšanai. Visi iepriekš minētie padomi vedina uz vienu finansiālo mērķi – maksimāli palielināt ienākumus un maksimāli samazināt izdevumus. Ja ienākumi ir lielāki par izdevumiem, cilvēkam ir iespēja krāt naudu un izveidot naudas iekrājumus. Naudas iekrājumu esamība liecina par pozitīvu, stabilu un drošu finansiālo situāciju, kas ļauj cilvēkam brīvāk rīkoties ar saviem finanšu līdzekļiem, apmierinot savas vēlmes un vajadzības, un tādējādi kļūstot arī laimīgākam. Vai tad tāds nav cilvēka dzīves galvenais mērķis – būt laimīgam? Lai arī jūs varētu izveidot naudas iekrājumus un sajusties laimīgāki, turpinājumā runāsim par to, kā sakrāt naudu un izveidot naudas iekrājumus. Uzreiz jāuzsver, ka bezmērķīga naudas krāšana varētu būt nemotivējoša un nogurdinoša, un beigu beigās ciest neveiksmi. Šī iemesla dēļ visupirms ir nepieciešams noteikt mērķi, kādam šie naudas iekrājumi tiks veidoti. Balstoties uz naudas krāšanas mērķi, varētu izdalīt sekojošus iekrājumu veidus:

• Rezerves iekrājumi – lielākiem vai mazākiem rezerves iekrājumiem vajadzētu būt ikvienam, jo mēs nekad nevaram zināt, vai mūs neskars tāda vai citāda situācija, kurā būs nepieciešami finanšu līdzekļi, kādu tajā brīdī mums uzreiz var nebūt. Šādās situācijās lieti noder rezerves iekrājumi jeb iekrājumi ārkārtas situācijām. Jāpiebilst, ka šādi naudas iekrājumi sniedz iespēju arī izvairīties no nepieciešamības ņemt kādu kredītu. Speciālisti uzskata, ka pēc obligāto un neatliekamo izdevumu veikšanas ikvienam vajadzētu pirmkārt atlikt noteiktu naudas summu rezerves iekrājumiem, bet tikai pēc tam pārējiem mērķiem. Tāpat speciālisti uzskata, ka ikvienam vajadzētu būt rezerves iekrājumiem 3-6 mēnešu algu apmērā, kas varētu segt teju jebkurus neplānotos izdevumus. Rezerves iekrājumi rada ne finansiālo drošību, bet arī psiholoģisko drošību, kas palielina cilvēka rīcībspēju dažādos līmeņos un virzienos.
• Ilgtermiņa iekrājumi – ilgtermiņa iekrājumu apmērs parasti ir mērāms vairākos tūkstošos un tiek veidots vairāku gadu garumā. Šie iekrājumi visbiežāk ir paredzēti lielu un dārgu pirkumu veikšanai, piemēram, jauna mājokļa vai automašīnas iegādei, kāzām vai studijām augstskolā. Šos iekrājumus visbiežāk veido bankā vai kādā noguldījumu kontā, lai papildus noguldītajai naudas summai iegūtu arī procentus.
• Iekrājumi vecumdienām – šis ir iekrājumu veids, par kuru diemžēl ikviens domā vismazāk, jo vienmēr šķiet, ka vecumdienas ir vēl tik tālu, ka gan jau vēl paspēs tām sakrāt. Lieki piebilst, ka vecumdienas pienāk ātrāk nekā cerēts, bet iekrājumi vecumdienām neveidojas tik ātri, kā gribētos. Veidot šos iekrājumus, šķiet, ir visgrūtāk, jo iekrājumu rezultātu iespējams izbaudīt tikai pēc vairākiem gadu desmitiem. Šie iekrājumi ir jāveido visa mūža garumā, lai līdz vecumdienām to apmērs būtu pietiekošs un apmierinošs. Iekrājumi vecumdienām tiek veidoti gan 3. pensiju līmenī, gan privātajos pensiju fondos.
• Iekrājumi konkrētam mērķim – tiesa, visi iepriekš uzskaitītie iekrājumu veidi arī tiek veidoti ar mērķi, proti, ārkārtas situācijām, mājoklim vai automašīnai, kā arī vecumdienām, tomēr šie iekrājumi no pārējiem iekrājumiem atšķiras ar to, ka tie tiek veidoti īsāku laika periodu un kādam konkrētam, ne tik lielam mērķim, piemēram, ceļojumam, datora iegādei, mājokļa remontam. Šie iekrājumi visbiežāk ir īstermiņa iekrājumi un nepārsniedz 1-5 mēnešalgas.

Tagad runāsim par to, kā tad reāli izveidot kādus no iepriekš minētajiem naudas iekrājumiem un kā vispār krāt naudu. Nav noslēpums, ka mūsdienās bez naudas ir neiespējami izdzīvot. Kad cilvēks ir kļuvis par finansiāli neatkarīgu pieaugušo, tā vajadzības, piemēram, mājoklis un automobilis, kā arī to izmaksas aizvien pieaug. Kad pieaugušais kļūst arī par ģimenes cilvēku, tas ir finansiāli atbildīgs ne vien par sevi, bet arī par pārējiem savas ģimenes locekļiem. Kā zināms, mūsdienās kreditori to vien gaida, kad varēs finansiālajās grūtībās nonākušajiem piedāvāt aizņemties kredītu, bet tādā veidā cilvēks uz noteiktu laiku nonāk kredītsaistībās, kuras nekādā gadījumā nav ieteicams pārkāpt, jo tad pastāv iespēja nonākt vēl lielākā naudas trūkumā kā pirms kredītsaistībām. Jāuzsver, ka ikviens cilvēks var sakrāt naudu it visam, kas tam nepieciešams, paša spēkiem, bet iesaistīšanās kredītsaistībās, bet, jautājums, vai visi cilvēki to spēj? Nevar noliegt, ka, ja cilvēks ir izvēlējies krāt naudu paša spēkiem, nevis aizņemties kredītu, tam, atkarībā no nepieciešamās naudas summas, nauda jāsāk krāt laicīgi. Naudas krāšana noteikti ietver arī tēriņu ierobežošanu, kā arī papildus ienākumu avotu meklēšanu, bet tas nav obligāts nosacījums, jo, kā zināms, naudas iekrājumus iespējams izveidot jebkādos finansiālajos apstākļos, tāpēc šajā gadījumā viss ir atkarīgs no vēlēšanās to darīt. Naudas krāšana ir lielisks veids, kā audzināt savu raksturu, bet pats lieliskākais naudas krāšanā ir tas, ka, sakrājot nepieciešamo naudas summu, cilvēks ir ne vien izvairījies no jebkāda veida parādsaistībām, turklāt uzreiz kļūstot par vēlamās lietas īpašnieku, bet arī var lepoties ar sava mērķa veiksmīgu sasniegšanu. Pirmais solis, kas jāveic, nolemjot par labu iekrājumu veidošanai, ir jāizvērtē savs pašreizējais budžets. Ir jāapzinās un jāizvērtē gan savi ienākumi, gan izdevumi, kas ir obligāti un neatliekami, piemēram, visi rēķini un kredīta maksājumi. Noteikti ir jāatceras arī par tādiem ikdienišķiem izdevumiem, bez kuriem arīdzan nav iespējams iztikt, piemēram, izdevumiem pārtikai vai kādām citām pirmās nepieciešamības precēm. Ja cilvēks zina savus naudas tērēšanas paradumus, tas provizoriski var aprēķināt, cik liela naudas summa katru mēnesi tiek iztērēta izdevumos. Kad tiek apzināts ikmēneša izdevumu apmērs, ir iespējams saprast, cik daudz naudas paliek pāri pēc izdevumu veikšanas, kā arī ir iespējams izvērtēt, vai un kur šī nauda tiek novirzīta. Tikai pēc tam, kad ir izprasta sava pašreizējā finanšu situācija, var sākt apsvērt to, kā vislabāk un visefektīvāk varētu sakrāt nepieciešamo naudas summu. Lai naudas krāšana būtu veiksmīga un rezultētos vēlamā mērķa sasniegšanā, otrs būtiskākais nosacījums ir mērķa nostādīšana. Tikai tad, kad cilvēks ir apbruņojies ar pacietību, gribasspēku un motivāciju, ir iespējams sakrāt nepieciešamo naudas summu un visbeidzot sasniegt savu mērķi. Ņemot vērā to, ka dzīve nav prognozējama, ikvienam no mums vajadzētu veidot naudas iekrājumus, lai nepieciešamības gadījumā mums nebūtu jāņem aizdevums, bet gan tikai jāizmanto savi naudas iekrājumi. Kā zināms, naudas krāšanas process ir laikietilpīgs. Vienmēr jau pastāv iespējas sevi pārmērīgi stingri ierobežot, lai tikai sakrātu nepieciešamo naudas summu, bet, šķiet, tāds naudas krāšanas process var kļūt tikai par nīstamu un nebaudāmu procesu, kas beigu beigās var ciest neveiksmi. Jāuzsver, ka naudas krāšana ir iespējama arī bez drastiskas ikdienas paradumu maiņas. Viens no vienkāršākajiem un līdz ar to arī izplatītākajiem naudas krāšanas veidiem ir regulārā noteiktas naudas summas atlikšana. Tiem nav obligāti jābūt vairākiem desmitiem eiro – pietiek arī ar pārdesmit eiro centu atlikšanu, kas jūtami neietekmēs ne maka biezumu, ne svaru, kā arī pamazām veidos naudas iekrājumus. Bet gadījumā, ja cilvēkam ir nepieciešamība sakrāt naudu kādam lielam pirkumam, šāda naudas krāšanas taktika šo procesu var padarīt neizturami ilgu. Naudas summu, ko atlikt iekrājumiem, nepieciešams izvērtēt, balstoties uz vēlamā mērķa finansiālo apmēru, proti, jo finansiāli apjomīgāks ir sasniedzamais mērķis, jo lielāks būs atliekamās naudas summas apmērs. Lai iekrājumu veidošanas process noritētu ātrāk, kaut nedaudz, bet tomēr ir nepieciešams samazināt savus izdevumus, ievērojot kādus no naudas taupīšanas principiem. Par to, kur un kā iespējams ietaupīt lielākas vai mazākas naudas summas, runājām jau iepriekš – jo vairāk taupīšanas principu jūs ievērosit, jo mazāki kļūs jūsu izdevumi. Uz ietaupīto izdevumu rēķina var veidot naudas iekrājumus, nevis iztērēt šos ietaupījumus kādu mirkļa iegribu, kas naudas krāšanas laikā sakrājušās, apmierināšanai. Naudas iekrājumus var palielināt ne vien samazinot savus izdevumus, bet arī palielinot savus ienākumus. Vienkāršākie risinājumi ir, piemēram, virsstundu strādāšana, papildus darba slodzes uzņemšanās vai papildus darba atrašana, bet savus ienākumus iespējams palielināt vēl arī daudzos citos veidos. Savus ienākumus iespējams investēt valsts obligācijās vai kādos izdevīgos projektos, kas laika gaitā var nest peļņu. Tāpat iespējams arī ieguldīt savu naudu akcijās vai kādos citos vērtspapīros, kuru vērtība pastāvīgi svārstās un uz kuru rēķina iespējams nopelnīt. Nevar nepieminēt, ka šāda ienākumu ieguldīšana vienmēr saistās arī ar risku, jo vienmēr pastāv iespēja zaudēt savus ieguldītos līdzekļus, bet tik pat liela iespēja ir arī tos palielināt. Nedaudz palielināt savus ienākumus iespējams arī noguldot tos jau pieminētajos noguldījumu kontos (depozītos, krājkontos, termiņnoguldījumos u.tml.), no kuriem laika gaitā iespējams iegūt procentuālu noguldītās naudas summas pieaugumu. Turpinājumā aplūkosim vairākus ne tik izplatītus un netradicionālus veidus, kā vēl iespējams palielināt savus ienākumus, kas sniedz iespēju izveidot naudas iekrājumus.

• Radiet citiem pārdodamus piedzīvojumus – šo nodarbošanos varētu nosaukt par mini biznesu radīšanu bez uzņēmuma esamības. Ja vien jums ir kādu īpaši talanti, prasmes vai zināšanas, kā arī informācija, laiks un iespējas, radiet kādu produktu, proti, preci vai pakalpojumu, ko jūs varētu piedāvāt citiem, tādā veidā gūstot arī papildus ienākumus. Šādi piedzīvojumi var būt, piemēram, gleznošanas nodarbības, interesanti tūrisma maršruti vai izbrauciens ar ekskluzīvu transportlīdzekli.
• Strādājiet par slepeno pircēju dažādās tirdzniecības vietās – mūsdienās ir pieejamas testēšanas kompāniju datubāzes, kurās ir informācija par konkrētām tirdzniecības vietām un iespējām nopelnīt, kļūstot par slepenajiem pircējiem tajās. Īpaši izdevīgi ir kļūt par slepeno pircēju ēdināšanas iestādēs, jo jums ir iespēja ne vien nopelnīt, bet arī bez maksas paēst, jo testēšanas kompānijas sedz slepenā pircēja izdevumus.
• Meklējiet gadījuma darba piedāvājumus internetā – mūsdienās internetā ir pieejami daudz un dažādi gadījuma darba piedāvājumi, kuru veikšanai nav nepieciešams ne daudz laika, ne enerģijas. Populārākie no gadījuma darbiem ir, piemēram, pastaiga ar mājdzīvnieku, bērnu pieskatīšana, mājas uzkopšana, dārza darbi vai pārvākšanās darbi. Tāpat ir gadījuma darbi, kuros nepieciešams intelekts, nevis fizisks spēks, piemēram, tulkošana, vēstuļu rakstīšana vai dokumentu rediģēšana.
• Atbrīvojieties no nevajadzīgajām lietām – izrevidējiet bēniņus, noliktavas, pagrabus, garāžas, kā arī skapjus, un jūs noteikti atradīsit tik daudz jums nevajadzīgu lietu, kuras iespējams pārdot citiem, kuriem tās patiešām ir nepieciešamas. Lai pārdotu šīs nevajadzīgās lietas, varat noorganizēt neformālu tirdzniecības vietu, piemēram, krāmu tirdziņu savas mājas pagalmā vai vienkārši pārdot tās dažādās interneta vietnēs, kas paredzētas šādām andelēm. Ja savos krājumos atrodas kaut ko patiešām vērtīgu, labāk nododiet to lombardā vai izsoļu namā.
• Izīrējiet savu mājokli vai kādu tā daļu tūristiem – šī nodarbošanās prasa pavisam nedaudz līdzekļu, kā arī pavisam nedaudz laika un enerģijas. Ja vien jums ir tāda iespēja, kādu sava mājokļa istabu vai vasaras mājiņu izīrējiet tūristiem, kuri būs ļoti pateicīgi par naktsmājām, turklāt, par ļoti demokrātiskām cenām, kas tūristiem ir būtisks faktors. Viss, kas ir jāizdara jums, ir jāierīko komfortabla istaba, kuru pēc katra tūristu apmeklējuma ir jāsakopj. Ja vēlaties vēl palielināt savu konkurētspēju, piedāvājiet tūristiem arī bezmaksas internetu, televīziju, mini ledusskapi, dušu, gultasveļu, kā arī rīta kafiju. Šāds pakalpojumu komplekss tūristu acīs būs luksuss līmenī. Labs veids, kā to izdarīt ir izmantot Booking.com mājas lapu!
• Kļūstiet par fokusa grupas dalībnieku – jūs varat pelnīt naudu tikai par to, ka izsakāt savu viedokli. Ja vien jūs atbilstat konkrētiem, pētniecības organizāciju izvirzītiem kritērijiem, jūs varat kļūt par konkrētas fokusa grupas dalībnieku. Viss, kas jums kā respondentiem ir jādara, ir jāatbild uz anketas vai intervijas jautājumiem. Fokusa grupas tiek organizētas klātienē vai pat interneta tiešsaistē, un sludinājumi par respondentu nepieciešamību ir atrodami interneta vidē.
• Uzstājieties uz ielām – ja jūs esat mūziķis, dziedātājs, dejotājs, mākslinieks vai kāda cita izklaides vai mākslas žanra pratējs, jums ir iespēja pelnīt, uzstājoties uz ielām pilsētās un, it īpaši, lielpilsētās.
• Krājiet un nododiet lietas, kas ir otrreiz pārstrādājamas – visur, kur vien iespējams, meklējiet un savāciet tādas otrreiz pārstrādājamās lietas kā, piemēram, stikla taru, metāllūžņus, kā arī plastmasas izstrādājumus. Nododot šīs lietas otrreizējai pārstrādei, jūs būsit pārsteigti, cik daudz naudas par tām iespējams nopelnīt.
• Veltiet savu ķermeni zinātnei – protams, nav uzreiz jāpārdod viss savs ķermenis vai orgāni, jo mums, arī dzīviem esot, ir ļoti daudz šūnu un orgānu, kas ir pieprasīti medicīnas nozarē un tiek uzskatīti par vērtīgiem, piemēram, asins plazma, mati, olšūnas un sperma.

Un šis tad arī būs tas pamats, kas ļaus tev valdīt pār savām finansēm. Ja šis raksts tev palīdzēja, tad Compeuro.lv komanda būtu ļoti pateicīga, ja tu varētu šo rakstu ievietot savos sociālajos tīklos!