1. Precības

Cik nav dzirdēts, ka pāris pēc šķiršanās “ir zaudējis visu”. Matemātiski mēs, protams, saprotam, ka viss gluži vienkārši nevar būt zaudēts, jo, ja viens zaudētu visu, otrs to visu iegūtu, bet, kā zināms, realitātē tās nenotiek – dzīvē mistiskā kārtā abas puses tiešām zaudē visu. Ar jēdzienu “viss” šajā gadījumā ir domāta nauda, manta un nekustamais īpašums. Dažādos medijos varam lasīt, ka šķiršanos skaits arvien pieaug, tuvojoties teju 50% no noslēgto laulību skaits. Zinot mediju mērķus, šķiet, šis skaits ir nedaudz pārspīlēts, jo neatkarīgā statistika uzrāda vien 30 – 35% šķiršanos gadījumu, turklāt, ar tendenci samazināties. Jāpiemin, ka šī statistika tiek attiecināta uz laulātajiem, kas šķiras pēc 40 gadu vecuma sasniegšanas. Lai vai kā, šis skaits arvien ir liels, un daudziem nākas sadzīvot ar šo “traumu” gan emocionālā, gan finansiālā plānā Smagāko finansiālo triecienu abas puses piedzīvo uzreiz pēc šķiršanās, kad ar juristu palīdzību ir godīgi jāsadala īpašumi un citi aktīvi. Jāatzīst, šis notikums iespaido abu pušu finansiālo situāciju ne vien tagadnē, bet arī nākotnē. Parasti tuvākos pāris vai vairāk gadus šķirteņi nespēj pieņemt racionālus finansiālos lēmumus, lielai daļai no tiek vienkārši izgāžoties. Precības un ilga laulība ir tas, kas var palīdzēt saglabāt finansiālo stabilitāti un drošību.

2. Nepārcelšanās

Ja reiz esat iegādājušies nekustamo īpašumu – dzīvokli vai māju – it īpaši kredītā, nepārcelieties, bet vienkārši pacietīgi un godprātīgi maksājiet par to, līdz tas tiek pilnīgi nomaksāts. Lielai daļai cilvēku šķiet, ka bēgšana no parādsaistībām būs izdevīgāka, tomēr visbiežāk šī bēgšana beidzas ar kārtējo iekļūšanu kredīta “slazdā”. Esošās mājokļa pārdošana un jauna mājokļa iegādāšanās nereti var izrādīties dārgāka nekā esošās mājas hipotekārā kredīta nomaksa, it īpaši, ja ir nepieciešama papildus summa tās iegādei un tās kapitālais remonts. Protams, jauna mājokļa iegāde tik pat bieži arī atmaksājas, tomēr pirms rīkošanās vienmēr jāatceras pakalkulēt tagadnes un nākotnes izmaksas. Lai vai kā, pieturēšanās pie vienas dzīvesvietas, tuvojoties pensijas vecumam, ir labākais lēmums.

3. Vispārzināmās patiesības

iekrajumiNav pastāvīgi jālasa gudras grāmatas un interneta raksti, lai spētu veiksmīgi plānot un pārvaldīt savas finanses – ir vienkārši jāpatur prātā 3 vispārzināmas patiesības, proti, tērēt mazāk nekā mēs pelnam, veidot rezerves naudas krājumus, kā arī turēties pa gabalu no visa veida parādsaistībām un kredītsaistībām. Kredīts nav nekas vairāk kā nepacietība naudas izteiksmē. Pērkot mantu kredītā, pēc gada mēs esam samaksājuši tik pat daudz un vēl vairāk, lai varētu atļauties nopirkt šo mantu. Ja mēs gadu būtu krājuši naudu šai mantai, mēs to varētu nopirkt par skaidru naudu, neiesaistoties kredītsaistībās. Vienīgā starpība starp kredītā un skaidrā naudā pirktu mantu ir pirkuma datums. Par to, ka mēs vēlamies šo mantu iegūt uzreiz, mēs maksājam vairāk un pakļaujam sevi maksātnespējas riskam. Naudas krāšana ir taupības un pacietības pazīme, kas vienmēr atmaksājas. Par ātro kredītu ņemšanu to nepavisam nevarētu teikt.

4. Investēšana un noguldīšana

Nav jābūt investīciju guru vai investīciju autoritātei, lai ar to veiksmīgi nodarbotos. Atliek vien pameklēt savām iespējām un vēlmēm atbilstošu investīciju plānu, un pastāvīgi gūt tā saucamos pasīvos ienākumus. Protams, ne visiem uzreiz izdodas atrast veiksmīgus investīciju objektus, bet to iespējams izdarīt tikai ar darīšanu, nevis teorētisku spriedelēšanu. Pats būtiskākais ir nepārtraukt investēšanu, lai tur vai kas, jo te viņa var būt neveiksmīga, bet te jau būt ienesīga – tā ir laimes spēle. Tik pat būtiski ir arī naudu dažādos veidos noguldīt, tādējādi pakāpeniski pieaudzējot tās vērtību uz procentuālā pieauguma tiesu. Cilvēki pastāvīgi vēlas kaut ko mainīt, jo tiem šķiet, ka tādējādi tie beidzot jutīsies laimīgi. Tomēr vienkāršā patiesība ir tāda, ka arī neko nemainot ir iespējams būt laimīgam, turklāt, stabilitāte un konstante ir viens no veiksmīgas pensionēšanās noslēpumiem. Protams, dzīvē var gadīties daudz un dažādas situācijas, kas gluži vienkārši mūs piespiež kaut ko mainīt, piemēram, darba zaudēšana, slimība vai šķiršanās, tomēr visbiežāk mēs pieņemam impulsīvus lēmumus, lieki nedomājot par saviem ilgtermiņa finanšu plāniem un to ietekmi uz pensionēšanos. Domājiet par nākotni jau tagad, jo tā ir tuvāk nekā pašlaik šķiet.