Valūtas kurss – termins, kas ir tik pat cieši saistīts ar visu, kas apgrozās ap finansēm, cik ļoti pie tā visa ir piesaistīta arī mūsu ikdienas dzīve. Finanses nav vienkārši tikai naudas skaitīšana, kas jāveic degvielas uzpildes stacijās, veikalos, tirdzniecības centros un dažādos skaistumkopšanas salonos, lai norēķinātos par saņemto preci vai pakalpojumu. Mēs skaitām naudu, līdz ar naudas skaitīšanu ir ievestas daudz dažādas normas, noteiktas naudas vērtības. Piemēram, mūsu pašu eiro monētām ir tikai 1, 2, 5, 10, 20, 50 centu monētas, kurām pēc tam seko tikai 1 eiro un 2 eiro monētas, savukārt, augstākus nominālus pārņem papīrnauda.

Finanses ir lieta, kas ir sastopama teju it visur – arī iegādājoties jaunu transportlīdzekli, mēs domājam par naudu, par to, cik tas viss izmaksās un par to, kāds ir izvēlētās automašīnas degvielas patēriņš. Arī rūpes par degvielas patēriņu ir rūpes par finansēm. Visa cilvēka dzīve ir balstīta tikai un vienīgi uz naudas – viss, kas mums ir mugurā, kas mums pieder, un ko mēs ēdam – viss kaut kādā veidā un mērā izmaksā naudu. Paralēli naudai, naudas nomināliem pastāv arī valūta un valūtas kurss, kas nosaka dažādas valstu naudas vērtību attiecībā pret citas valsts naudu.

Dzīve pirms iestāšanās Eiropas Savienībā…

Naudas kurss agrāk bija viena no tām lietām, kas privātpersonām, un it īpaši uzņēmumiem sagādāja ļoti lielas galvassāpes, jo par jebkuru norēķinu par pakalpojumu vai preci, kas tiek ievests Latvijā vai iegādāts citā valstī, bija nopērkams tikai tad, kad notiek naudas konversija jeb valūtas maiņa pret otras valsts valūtu, ko noteica dažādi valūtas maiņas kursi. Valūtas kurss šodien, pateicoties Eiropas Savienībai, Latvijas esamību tajā un 2014. gada pāreju no Latvijas latiem uz eiro, ir raizes un sāpes, kas skar mūs ļoti retos gadījumos, par cik Eiropas Savienība ir ārkārtīgi milzīga Eiropas daļa, kurā valda viens vienīgs eiro. Valūtas kurss kļūst par aktualitāti tikai un vienīgi tajos gadījumos, kad mēs dodamies ceļojumā vai iegādājamies lietas no valstīm, kuras atrodas ārpus Eiropas Savienības.

Tas, kas mūsdienās regulē valūtas kursu ir vispasaules valūtas tirgus. Tas ir tas, kas ietekmē valūtu vērtību, attiecību vienai pret otru, kā arī cenas un konversijas reitingus, ar kādiem valūta ir apmaināma pret otru. Latvijas Bankas valūtas kurss ir viens no tiem faktoriem, kas Latvijā nosaka galvenos valūtas kursa vērtības, par Latvijas Banka ir ciešā sadarbībā ar Eiropas Savienību un Eiropas Centrālās banka ir tā, kas nosaka valūtu kursus ar visām pārējām pasaulē sastopamajām valūtām.

Kas ir valūtas kurss?

Runājot mazliet oficiālāk, kā arī atskatoties vēsturē un visā tajā, kas ir zināms par valūtas kursa rašanos, ir jāska, ka valūtas kurss ir noteiktas valsts valūtas cena attiecībā pret citas valsts valūtu. Valūtas kurss sastāv no divām galvenajām lietām – vietējās valūtas un starptautiskās valūtas, kas var būt savstarpēji vai atšķirīgi attiecinātas viena pret otru, kā arī citām valūtām. Tā pat arī valūtas kurss var būt plūstošs jeb mainīgs, vai fiksēts. Mainīga valūtas kursa gadījumā tas tiek noteikts valūtas tirgū, kā atbilde dažādiem tirgus faktoriem un apstākļiem, kas ietekmē konkrētu valūtu un tās kursu. Savukārt, ir tādas valstis, kuras dod priekšroku fiksētam valūtas kursam. Tas nozīmē, ka valūtas kursa attiecība pret kādu citu valūtu ir nemainīga. Parasti tas tiek darīts, lai samazinātu lielu svārstību risku, kā arī atvieglotu starptautiska tirgus pārvaldīšanu. Viena no valstīm, kas ar šo nodarbojas ir Saūda Arābija, kas ir fiksējusi savu valūtu pret ASV dolāru. Vairāk informācijas vari atrast šeit.

Kā radās valūtas kurss?

Valūtas kursa rašanās pirmsākumi ir meklējami 1976. gadā, kad pēc Bretton Woods sistēmas sabrukuma pasaule saprata, ka ir jānāk klajā ar jaunu valūtu sistēmu. Tā tika pieņemts lēmums par labu plūstošajam starptautiskajam valūtas kursam, kas tika pieņemts līdz ar Jamaikas līgumu 1976. gadā. Tas nozīmēja to, ka zelta izmantošana kā standarts tika atcelta un tika ieviests valūtas kurss. Tā valstis sāka izmantot trīs valūtas kursa veidus:

  • Dolārizāciju – situācija, kurā valsts, tā vietā, lai noteiktu savu valūtu, izmanto kādas citas valsts valūtu kā savu valsts valūtu. Parasti šāda rīcība liek valstij būt par labāku investīciju vietu attiecībā pret citām valstīm, taču valsts centrālā banka nedrīkst izgatavot naudu vai kontrolēt valūtas politiku. Dolārizācijas piemēri mūsdienās ir El Salvadora, Panama, Turku, Britu Virdžīnas un Kaikosa salas.
  • Piesaistītos tarifus – situācija, kurā kāda valsts tiešā veidā nosaka savu valūtas kursa vērtību pret citas valsts valūtu, lai gūtu sava mēra stabilitāti. Tas nozīmē, ka valsts valūtu ir iespējams apmainīt pret nemainīgu un noteiktu kursu, kas mainās tikai tad, kad piesaistītie tarifi tiek mainīti paši par sevi.
  • Pārvaldītas mainīgās likmes – situācija, kad valūtu kursam ir ļauts brīvi mainīties, atkarībā no tā, kāds ir pieprasījums un piedāvājums. Neskatoties uz sistēmas paredzēto pilnīgo brīvību, valsts centrālās bankas nereti iejaucas, lai kontrolētu pārāk augstas izmaiņas un tās stabilizētu. Mainīgās likmes ne vienmēr nodrošina situāciju, kad ir pieejams labākais valūtas kurss, par cik tas var kļūt ārkārtīgi augsts, dažādu apstākļu dēļ, kas norit valūtas tirgū.

Kas ietekmē naudas kursu?

Valūtas kursu ietekmē daudz dažādi faktori. Galvenie no tiem ir:

  • Inflācija – inflācijas rādītāju izmaiņas tirgū ļoti stipri ietekmē valsts valūtas kursus. Tās valstis, kurās ir novērojams zemāks inflācijas līmenis ir ar augstāku valūtas vērtību nekā citas valstis, kurās inflācija ir lielāka. Valstis ar lielu inflāciju ir tās, kas piedzīvo lielākas procentu likmes un valūtas vērtības samazināšanos.
  • Procentu likmes – izmaiņas procentu likmēs ietekmē valūtas vērtību un dolāra valūtas kursu. Lielāki procenti valūtas kursa maiņai parasti padara valūtu par vērtīgāku, par cik procenti piesaista aizdevumu devējus un ārvalstu kapitālu.
  • Valsts maksājumu bilance – maksājumu bilance ir atkarīga no eksporta, importa, parādiem un citiem rādītājiem, kas, savukārt, ietekmē valūtas kursu. Ja valsts iztērē vairāk importējot nekā eksportējot, valsts valūta kļūst mazāk vērtīga.
  • Valsts parāds – valsts parāds ir publisks un nacionāls parāds, kas ļoti ietekmē valsts valūtu. Valsts parāds samazina ārvalstu kapitāla plūsmu.
  • Tirgus nosacījumi – visi tirgus nosacījumi, galvenokārt, eksporta un importa cenas ir valūtas kursu ietekmējoši faktori.
  • Politiskā stabilitāte – politiskā un ekonomiskā stabilitāte un darbība var ietekmēt valūtas kursu. Politiski attīstīta un spēcīga valsts piesaista vairāk ārzemju investoru. Valsts, kuras politiskās darbības tiek pakļautas šaubām, piedzīvo valūtas kursa svārstības uz slikto pusi.
  • Recesija – situācija, kad krīt valsts procentu likmes.
  • Spekulācija – investoru un citu interesentu pieaugošs pieprasījums paaugstina valūtas vērtību, ja tie pieprasa vairāk, balstoties uz spekulācijām par to, ka valsts valūtas vērtība pieaugs.