Pēdējā laikā pastāv plašs uzskats, ka uzņēmēja (entrepreuner) prasmes ir iedzimtas, nevis apgūtas mācību procesā. Iespējams, lai kļūtu par panākumiem bagātu uzņēmēju, viss ir atkarīgs no cilvēka rakstura un iekšējām kvalitātēm, nevis no formālās mācībās apgūtajām prasmēm. Vairāku pasaulē slavenu uzņēmēju biogrāfijas rada iespaidu, ka viņu prasmes tiešām ir iedzimtas. Lielākā daļa no viņiem jaunībā, dažādos vecumos, ir pametuši vai izkrituši no skolām, lai nodotos savas ieceres īstenošanai. Uzņēmēja prasmes – būt spējīgam saredzēt iespēju, domāt ārpus rāmjiem un uzņemties risku – ir bijis iemesls, kādēļ ir uzsāktas plaša mēroga ģenētiskās analīzes visā pasaulē, kas iespējams palīdzētu noteikt, vai pastāv ”uzņēmēju gēns”. Vai tas tiešām var būt tik vienkārši? Vai jaunie uzņēmēji sāk savu karjeras ceļu, ģenētisku iemeslu dēļ? Par šiem jautājumiem ir grūti pārliecināties. Pasaulē ir ļoti daudz panākumiem bagātu uzņēmēju, bet viņi visi ir dažādi – nav vienots uzņēmēja cilvēka tips. Katrs cilvēks ir personība, introverts, ekstroverts, riskētājs un tāds, kurš padomās divreiz. Viņi visi izmanto savas uzņēmēju prasmes un rakstura īpašības tik labi, cik tas ir iespējams. Nav uzņēmēja veida cilvēks, tāpat kā nav viena veida biznesa iespējas. Uzņēmēju panākumu atslēga ir savu prasmju un gribasspēka apvienošana ar biznesa iespējām, tādējādi, uzlabojot savas prasmes, no šīs biznesa varēs iegūt maksimāli daudz. Analizējot vairāku uzņēmēju ģenētiskos paraugus, zinātnieki grib pierādīt, ka pastāv ”uzņēmēju gēns”. Tiek apgalvots, ka šī ģenētiskā koda informācija ir tas, kas viņus atšķir no parastiem cilvēkiem un pat nosaka, cik daudz viņi varētu pelnīt. Lai gan ir pietiekami daudz piekritēju spēju iedzimšanas versijai, liels cilvēku daudzums uzskata, ka šīs prasmes var iemācīties un tām nav nekāda saistība ar cilvēku gēniem. Aptaujas liecina, ka ļoti nozīmīga lieta, lai kļūtu par veiksmīgu uzņēmēju, ir pieredze. Vairāk kā puse uzņēmumu vadītāju paši ir bijuši darbinieki, kuri tikuši paaugstināti amatā vai arī ir izbaudījuši darba apstākļus citviet. Daudzi no viņiem uzskata, ka darbs attiecīgajā nozarē ir kā laba treniņu vieta un sagatavošanās turpmākai darbībai kā sava uzņēmuma vadītājam. Līdzās šāda veida pieredzei, ļoti lielu lomu spēlē arī katra cilvēka personiskā pieredze. Personiskā pieredze var atstāt ļoti lielu iespaidu uz cilvēka dzīvi un tā pilnīgi noteikti var noderēt, lai veidotu panākumus savā uzņēmēja karjerā. Neviena skola jums neiemācīs kā pateikt ”nē”’, kā tikt cauri grūtībām vai pārmaiņām, kā lūgt palīdzību un kā sakārtot savas dzīves prioritātes. Tās visas ir ļoti svarīgas prasmes jebkuram uzņēmējam. Īsumā var teikt, ka uzņēmēja prasmes un pieredzi var iegūt mācību ceļā. Tām noteikti vajadzētu būt daļai no katra uzņēmēja mācību pieredzes jau no pusaudža vecuma. Šī iemesla dēļ, Anglijas pilsētas Norvičas koledža cenšas apvienot līdzīgi domājošos uzņēmējus, lai valsts līmenī izveidotu jauna veida uzņēmējdarbības skolu. Iedvesmojošā vidē, studentiem tiek nodrošināti apstākļi un iespējas iejusties jauno uzņēmēju lomā un pašiem izbaudīt, kā ir dibināt jaunu uzņēmumu. Varam secināt, ka uzņēmēju prasmes var iemācīt. Galvenais ir būt radošam, atjautīgam un izdomāt ideju, kura varētu būt kā pamats jaunam biznesam. Dažādi veiksmes stāsti iespējams ir tikai sakritība, kuriem tiem tik un tā būs atbalstītāji, taču tas nav šķērslis, lai kļūtu par panākumiem bagātu uzņēmēju.