Ikvienam cilvēkam, kura finanšu apjoms nepārsniedz vairākus simtus tūkstošus, atbilde uz šo jautājumu būs tikai viena. Kamēr persona nevarēs apmierināt visas savas vajadzības vai vēlmes ar naudas palīdzību, viņam liksies, ka ir vajadzīgi vēl lielāki finanšu līdzekļi. Iespējas tērēt naudu šķiet bezgalīgas, taču arī tām ir robeža. Vislabāk par to var pārliecināties, aplūkojot, kā dzīvo liela daļa no pasaules bagātākajiem cilvēkiem. No malas ir iespējams redzēt, ka nauda tiešām var būt arī par daudz, jo mērķi, kādai tā tiek tērēta, pēc daudzu cilvēku domām, paliek aizvien muļķīgāki un bezjēdzīgāki. Cilvēki pelna naudu, lai apmierinātu dažādas vēlmes vai vajadzības. Šis princips ir ļoti vienkāršs un saprotams visiem, jo tas pastāv pilnīgi visur. Naudu var nopelnīt visdažādākajos veidos – ar aktīviem vai pasīviem ienākumiem, vinnēt loterijā vai mantot to. Lielākā daļa cilvēku ienākumi ir zemā vai vidējā līmenī, jo tas ir Gausa līknes paradokss – vienmēr būs zemākais slānis ar vismazāk cilvēkiem, vairākums būs vidusslānī un atkal mazāk cilvēku būs augšējā slānī. Zemākais un vidējais slānis ir cilvēki, kuri nāk no parastu iedzīvotāju vidus un visticamāk mūža laikā strādās vidēji atalgotu darbu, kas ilgtermiņā, salīdzinot ar turīgajiem cilvēkiem, pārāk lielus ienākumus nenesīs. Viņi arīdzan ir tie, kuri apgalvos, ka naudas nekad nevar būt par daudz, jo šiem cilvēkiem ir pietiekami daudz vēlmju un iespēju to realizēt, bet ierobežotās finansiālās situācijas dēļ, viņiem to izdarīt nav iespējams. Tad atliek tikai bagātāko cilvēku jeb augšējais slānis. Parasti turīgie un situētie cilvēki savu bagātību ir mantojuši vai ieguvuši ļoti aktīva darba rezultātā. Viņu skaits ir krietni mazāks par vidusslāņa iedzīvotāju skaitu un tāpat ir arī ar viņu naudas izmantošanas iespējām. Kā jau visiem zināms, apetīte aug ēdot. Ja sākumā tiek izbaudītas visas iespējas, kuras izmantot vēlētos vidus un zemākā slāņa cilvēki, tad šo naudas izmantošanas iemeslu skaits un apjoms pieaug līdz ar kopējo finanšu apjoma pieaugumu. Miljonus vērta villa, jahtas 3 pasaules okeānos un vēl vairākas citas lietas, kurās bagātie cilvēki iegulda naudu citiem varētu likties visai bezjēdzīgas. Protams, nav iespējams iejusties tieši šo cilvēku lomā un saprast, tieši kādēļ tiek iegādātas visas šīs lietas, bet ir iespējams novērtēt to vajadzību. Turīgie ļaudis bieži vien mēdz savā starpā sacensties, lai savu bagātību izrādītu pēc iespējas iespaidīgākā veidā. Nereti šīs izrādīšanās nonāk līdz galējībām un tajā brīdī tiešām var apgalvot, ka šiem cilvēkiem nauda ir pārāk daudz, jo tā tiek tērēta, lai īstenotu pašus dīvainākos un nevajadzīgākos mērķus. Šo situāciju gan nevar attiecināt uz visiem turīgajiem ļaudīm, jo daudzi no viņiem ar naudu prot apieties un saprot, tās izlietošanas mērķu nozīmi. Varam secināt, ka atbilde uz galveno jautājumu ir apstiprinoša – jā, nauda kādreiz var būt arī par daudz. Šo robežu gan sasniegt diemžēl nevar visi, jo tādā gadījumā ir vajadzīga milzu bagātība. Bet milzu bagātība sev līdzi nes dažādas citas problēmas, par kurām jāsāk rūpēties, piemēram, atpazīstamība sabiedrībā vai atbildība par saviem finanšu līdzekļiem. Tieši šo un vairāku citu iemeslu dēļ, daudzi cilvēki iespējams nemaz negribētu izbaudīt miljonāru dzīvesveidu un sasniegt robežu, kad no citu cilvēku skatpunkta nauda ir par daudz.